Iekšējās vides faktori
3. Uzņēmuma „N” investīciju pievilcīguma novērtēšana
Analizējot alkoholisko dzērienu tirgus (nozari, kurā darbojas analizējamais uzņē-mums) kopējo stāvokli, ir jāmin, ka tā bāzi veido dažādu jaudu, rentabilitātes, atšķirīgu īpašuma formu uzņēmumi. Šodienas apstākļos nozares uzņēmumi ir spējīgi nodrošināt Latvijas tirgu ar daudzveidīga sortimenta kvalitatīvu produkciju. Jāpiemin arī, ka alus Latvijā ir visplašāk patērētais alkoholiskais dzēriens, par ko liecina komersantu dekla-rētie dati, ka 2005. gadā alus pēc fi ziskā apjoma tiek izdzerts turpat trīs reizes lielākā apjomā nekā visi pārējie alkoholiskie dzērieni kopā.
1. tabula Uzņēmuma novērtēšanas metožu būtība, to trūkumi un priekšrocības
A company’s evaluation methods, its advantages and disadvantages
Pieejas un metodes Būtība Trūkumi Priekšrocības
Pieeja, kas balstās uz aktīvu vērtību
Tīro aktīvu bilanču
vērtī-bas metode
Aplūko uzņēmuma vērtību no aspekta, kas saistās ar tā izveidoša-nas izmaksām. Aktīvu paņēmiena pamatā ir visu to izmaksu sum-mas noteikšana, kas nepieciešama, lai it kā no jauna radītu vērtē-jamam uzņēmumam līdzvērtīgu vērtēšanas brīdī.
Metodes ir orientētas uz retrospektīvas infor-mācijas izmantošanu.
Statiskums,
•
neatspoguļo materiālo
•
aktīvu reālo tirgus vērtību,
neņem vērā uzņēmuma
•
attīstības perspektīvas.
Saprotamība
•
plašākam lietotāju lokam,
balstās uz reāliem
•
šodienas tirgus cenu datiem.
Tīro aktīvu tirgus vērtī-bas metode
statiskums,
•
neņem vērā uzņēmuma
•
attīstības perspektīvas.
Likvidācijas vērtības novērtēšanas
metode
Lietošana ir
attais-•
nota tikai uzņēmuma (biznesa) likvidācijas gadījumā,
neņem vērā uzņēmuma
•
attīstības perspektīvas.
Pieeja, kas balstās uz tirgus datu salīdzi- nāšanu
Kapitāla tir-gus metode
Pieeja balstās uz vērtēšanas multipli-ka-toriem, pamatotiem ar salīdzināmo kompāniju datiem. Tā paredz, ka aktīvu vērtību jārēķina, analizējot līdzīgo ak-tīvu cenu veidošanos, sasaistot to ar kādu mainīgo (piemēram, ar ieņēmumiem, naudas plūsmām, bilances vēr-tību vai pat pārdošanas apjomiem).
Metodes ir orien-tētas uz šodienas fondu tirgus informāciju.
Ignorē uzņēmuma
•
attīstības perspektīvas nākotnē,
ir iespējama, ja ir
piee-•
jama daudzpusīgā droša fi nanšu informācija ne tikai par novērtējamo uzņēmumu, bet arī par līdzīgām fi rmām, jāveic sarežģītie
•
koriģējumi, kas ir saistīti ar to, ka praksē neeksistē absolūti vienādi uzņēmumi, sarežģīta novērtējamo
•
uzņēmumu-analogu salīdzināmība.
Ņem vērā tirgus
•
konjunktūru un investoru reālās prioritātes, orientējas uz
•
analoģisko
uzņēmumu faktiskām pirkuma- pārdošanas cenām (cenu nosaka tirgus),
bāzējas uz
•
retrospektīvo informāciju, un līdz ar to atspoguļo faktiski sasniegtos rezultātus uzņēmuma darbībā.
Darījumu metode
Nozares koefi cientu
metode
Pieeja, kas balstās uz nākamo periodu ieņēmumiem
Kapitalizāci-jas metode
Pieejas centrā atrodas ieņēmumi kā pamat-faktors, kas nosaka ob-jekta vērtības lielumu.
Tā ir vienīgā pieeja, kas balstās uz tirgus attīstības prognozēm (perspektīvas informā-cijas izmantošana).
„Izmantošanas zonas”
•
ierobežojums (lieto tikai tad, ja ir gaidāms, ka uzņēmums ilgākā laika periodā saņems gandrīz vienādus peļņas apjo-mus vai tā izaugsmes tempi būs nemainīgi un pareģoti),
subjektivitāte
•
kapitalizācijas koefi -cienta noteikšanā.
Aprēķinu vienkāršība,
•
tieši atspoguļo tirgus
•
konjunktūru, vispiemērotākā
•
metode, vērtējot uzņēmumus, kuru nākotnes darbība atbilst to līdzšinējam darbības profi lam, un pieņemot, ka uzņēmumam būs normāli pieauguma tempi.
Diskontētās naudas plūs-mas metode
Sarežģītākā,
•
darbietilpīgākā un daudz etapu uzņēmuma novērtēšanas metode, diskonta likmes
•
noteikšanas subjektivitāte un sarežģītība,
subjektivitāte nākamo
•
naudas plūsmu noteikšanā.
Pasaulē ir atzīta
•
kā teorētiski vispamatotākā funkcionējoša uzņēmuma
novērtēšanas metode, jo biznesa tirgus vērtība lielākā mērā ir atkarīga no tā perspektīvām.
Ludmila Frolova, Valērija Sevostjanova. Investīciju pievilcīguma .. 43 2. tabula Uzņēmuma investīciju pievilcīguma novērtēšanas sistēma atkarībā no ieguldījuma perioda
ilguma un konkrētā investora tipa
A company’s investment attractiveness evaluation system, which depends on investment period and on certain investor types
Investora tips Īslaicīgs ieguldījums Ilglaicīgs ieguldījums Stratēģiskie investori
Parasti – lielās kom-pānijas, kas, investējot citā uzņēmumā, ir ieinteresētas speciālajos faktoros vai resursos, lai nostiprinātu pozīciju tirgū (piemēram, jaunie noieta tirgi, investējamā uzņēmuma eksistējošā ražošanas bāze vai
teh-noloģiskie procesi utt.).
---Vairumā gadījumu stratēģiskie investori ir ieinteresēti biznesa vadīšanā, līdz ar to iegādē (tā var būt gan uzņēmuma pirkšana, gan tā „norīšana”).
Šajā gadījumā stratēģiskajam investoram jāpieņem lēmums par pamatotu fi rmas iegādāšanās vērtību, līdz ar to metodes, kuras iespējams lietot ir šādas:
diskontētās naudas plūsmas
•
metode,
nozares koefi cientu metode,
•
darījumu metode.
•
Neapšaubāmi, pēdējo divu meto-žu izmantošana ir iespējama, ja iegūta droša fi nanšu informācija un tā ir pieejama par līdzīgām fi rmām un salīdzināmiem darī-jumiem.
Individuālie fi nanšu investori un institucionālie (portfeļa) investori Ieinteresēti biznesa vērtības izaugsmes dinamikā, kā arī risku minimizēšanā.
Veic kopējo uzņēmuma fi nanšu stāvokļa analīzi, jo tā atspoguļo fi rmas spējas izmaksāt dividendes.
Galvenokārt, interesē šodienas un gaidāmā peļņa, kā arī tās stabilitāte, līdz ar to šis investora tips koncentrējas uz uzņēmuma rentabilitātes analīzi (pievēršot uz-manību rentabilitātes koefi cientiem attiecībā pret kapitālu).
Loma, kuru spēlē novērtēšana investīciju portfeļa vadīšanā, ir atkarīga no konkrētā investora investīciju fi lozofi jas. Novēr-tēšanai centrālo vietu piešķir fundamentālie analītiķi, jo fun-damentālā analīze balstās uz to, ka uzņēmuma īstā vērtība korelē ar tā fi nanšu raksturojumiem:
izaugsmes perspektīvam, naudas plūsmām utt.
Fundamentālie analītiķi izman-to:
diskontētās naudas
•
plūsmas metodi (dividenžu diskontētais modelis);
kapitāla tirgus metodi.
• Kreditējošās
organi-zācijas Ieinteresētas līdzekļu atgriešanas termiņa un risku minimizēšanā.
Tām ir šādas prasības biznesam:
uzņēmuma stabils
•
stāvoklis tirgū, tirgus stabilitāte, garantijas, ķīla.
•
Finanšu rezultātu analīze, kā galvenā investīciju pievilcīguma novērtēšanas metode (galvenokārt interesē uzņēmuma likviditāte un maksātspēja).
Pievērš uzmanību pārskatam par naudas plūsmām, lai saņemtu atbil-di uz jautājumu: „Vai uzņēmums ir spējīgs ģenerēt nepieciešamos resursus aizdevuma atdošanai?”.
Ja prognozējamā naudas plūsma ir uzskatāma par pietiekamu, kredītu izsniedz.
Gadījumā, ja prognozējamā naudas plūsma ir apšaubāma vai ir runa par lielu aizņēmumu, uzmanība tiek pievērsta uzņēmu-ma aktīviem un to vērtībai, kuru aprēķina pēc:
tīro aktīvu bilanču vērtības
•
metodes,
tīro aktīvu tirgus vērtības
•
metodes.
Šajā gadījumā aktīvu vērtība ir uzskatāma par garantiju, gadīju-mā, ja aizņēmums netiks atdots.
2005. gadā Latvijas vietējā tirgū realizēti 13 959 tūkst. dekalitru alus, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2004. gadā. Taču jāpievērš uzmanība tam, ka strauji mazinās Latvijā ražotā alus īpatsvars vietējā tirgū – no 90,5% 2004. gadā līdz 83% 2005. gadā. To da-ļēji varētu skaidrot ar atsevišķu alus ražotāju pasūtījumiem kaimiņvalstīs, kur veic dažu Latvijas alus veidu ražošanu. 2005. gadā Latvijā kopumā saražoti 12 902 tūkst. dekalitru alus, kas ir par 4% mazāk nekā 2004. gadā (sk. 3. att.). Vietējā tirgū realizētais alus ap-joms krities par 4%, bet, vērtējot pēc absolūtā alkohola satura alū, samazinājums ir 5%.
Tas liecina, ka Latvijas patērētāji izvēlas vājāku alu nekā iepriekš.
2005. gadā Latvijā brīvā apgrozījumā patēriņam izlaisti 2393 tūkst. dekalitru ievestā un importētā alus, kas ir 1,8 reizes vairāk nekā 2004. gadā. Kāpums, vērtējot pēc
abso-3.attēls. Alus ražošanas, eksporta un importa apjomu dinamika (tūkst. dekalitri) Trends of beer production, exports and imports
Avots: pēc Latvijas Alus darītāju savienības datiem
1759 11903
307 1561
13468
3981322 13447
1081 2393
12902
1151 0
2000 4000 6000 8000 10000 12000 14000
2002 2003 2004 2005
Gadi
Alus imports Latvijā Saražotais alus apjoms Latvijā Alus eksports no Latvijas
lūtā alkohola satura alū, ir nedaudz lielāks. Tas saistīts ar ievestā/importētā alus vidējā stipruma palielinājumu no iepriekšējā gada 5 tilpumprocentiem līdz 5,2 tilpumprocen-tiem 2005. gadā. Alus vidējā stipruma kāpums saistīts ar stiprā alus (virs 7%) apjoma būtisku pieaugumu, ko izraisīja izmaiņas nodokļu politikā, jo pēc 2004. gada 1. maija būtiski samazinājās akcīzes nodokļa likme tieši stiprajam alum.
Arī alus eksports pakāpeniski pieaug. Vērtējot pašreizējo situāciju, nozares pārstāvji atzīst, ka izaugsme cieši saistīta ar preču eksporta pieauguma iespējām, kuras jāvērtē trīs noieta tirgu virzienos – uz ES, Krieviju un citām NVS valstīm. Jāatzīmē, ka eksporta iespēju paplašināšanās ES tirgos saistāma ne tikai ar šo valstu importa pieprasījuma pie-augumu, bet lielā mērā arī ar nozares uzņēmēju spēju paplašināt savu tirgu, izmantojot savas priekšrocības piedāvāt augstākās kvalitātes produkciju.
Analizējot konkurenci, kas izveidojās Latvijas alus tirgū 2005. gadā, jāatzīmē, ka tajā darbojas pieci spēcīgāki tirgus spēlētāji: A/S „Aldaris”, A/S „Cēsu alus”, A/S ”Vār-pa alus darītava”, SIA „Bauskas alus” un SIA ”Mamas D”. Neapšaubāmi, A/S „Aldaris”
ir lielākā alus darītava Latvijā, un līdz ar to galvenais uzņēmuma „N” konkurents. “Al-dara” tirgus daļa ir nospiedoši liela salīdzinājumā ar pārējiem ražotājiem, tomēr pēdējo gadu laikā tā pamazām zaudē savu popularitāti par labu citiem spēlētājiem (2006. gadā tirgus daļa bija 39,4%, un salīdzinājumā ar 2003. gadu uzņēmums pazaudēja 8,16% no tās). Jāpiemin arī fakts, ka pieaug apgrozījums mazajās alus darītavās, kas ražo kvalita-tīvu alu.
Ludmila Frolova, Valērija Sevostjanova. Investīciju pievilcīguma .. 45 Lai saglabātu savas pozīcijas tirgū, kā arī cīnoties ar asu konkurenci, uzņēmuma „N”
rūpnīca ir spērusi milzīgi soli attīstībā: pilnīgi tika reorganizētas un atjaunotas ražošanas telpas, ierīkotas modernākās iekārtas, kas veicināja ražošanas apjomu palielinājumu.
Pēdējo četru gadu laikā uzņēmuma pārdošanas apjomi samazinājās gandrīz par 3%, tomēr, pēc uzņēmuma vadības uzskatiem, kritums saistīts ar to, ka darbības rezultāti atspoguļo kopējo situāciju alus tirgū un nozarē: alus patēriņš valstī samazinās, sarūk arī uzņēmuma apgrozījums. Šajā situācijā uzņēmums turpina darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu klientus un patērētājus ar mūsdienīgiem, kvalitatīviem, viņu vajadzībām un vēlmēm atbilstīgiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī atbild par ražoto produktu (alus, bezalkoholisko dzērienu) kvalitāti un drošumu visā ražošanas un lietošanas derī-guma laikā, nodrošinot atbilstīgu izejvielu izmantošanu, pastāvīgi pilnīgojot ražošanas procesu, kontroles sistēmas un personāla apmācību. To apliecinot, var minēt faktu, ka 2004. gada vidū uzņēmuma „N” pārtikas nekaitīguma sistēma ir atzīta par atbilstīgu starptautiskajam HACCP (bīstamību analīze un kritiskie kontroles punkti) standartam.
Tādējādi „N” pievienojies uzņēmumiem, kuri sasnieguši augstākā līmeņa kvalitāti.
Vērtējot citu uzņēmuma „N” investīciju pievilcīguma faktoru – fi nanšu stāvokli –, var izdarīt galvenos secinājumus par uzņēmuma resursu izvietošanas un izmantošanas racionalitāti un efektivitāti, salīdzinot tā darbības rezultātus ar konkurējošās fi rmas rā-dītājiem (par konkurējošo fi rmu tiek izvēlēta A/S „Aldaris”, kas uzskatāms par galveno konkurentu nozarē), kā arī ar nozares vidējiem radītājiem.
Pirmkārt, uzņēmuma „N” peļņas īpatsvars neto apgrozījumā nav pastāvīgs. Visaug-stākais rezultāts – 6,5% ir 2001. gadā. 2002. un 2003. gadā peļņas līmenis ir diezgan zems – tikai 3,4% un 3,1%, bet jau 2004. gadā peļņas īpatsvars neto apgrozījumā atkal tuvinās labākajam rezultātam un sasniedz 4,9%, kas ir par 1,8% lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas, neapšaubāmi, liecina par darbības efektivitātes paaugstināšanu.
Tomēr uzņēmuma „N” peļņas līmenis joprojām paliek ievērojami zemāks nekā tirgus līderim, lai gan konkurentam šis rādītājs analizējamā laika periodā pastāvīgi samazinās:
no 8,5% 2001. gadā līdz 7,7% 2004. gadā.
Otrkārt, uzņēmuma „N” administrācijas un pārdošanas izmaksas ir ievērojami zemā-kas nekā tirgus līderim. Ja uzņēmuma „N” izmaksu īpatsvars neto apgrozījumā ir 12%, konkurentam tas veido 40%. Daļēji to var izskaidrot ar realizācijas procesa īpatnībām uz-ņēmumā „N”. Tas pārsvarā strādā ar vairumtirgotājiem – bāzēm, kas savukārt izplata pro-dukciju pa veikalu tīkliem, restorāniem un bāriem, un sadarbība ar tiem turpinās diezgan ilgu laiku. Uzņēmuma pārdošanas izmaksas ir salīdzinoši zemas. Situācija ar ražošanas izmaksām jau ir citāda, uzņēmumam „N” tās ir lielākas nekā konkurentam. Tomēr tām ir tendence samazināties. 2001. gadā šo izmaksu īpatsvars bija 76%, 2004. gadā – 58%
(konkurentam ražošanas izmaksu īpatsvars neto apgrozījumā ir ap 50%).
Treškārt, kopējās likviditātes koefi cients, kas raksturo uzņēmuma spēju segt savas īstermiņa saistības, apskatāmajā laika periodā ir lielāks par 1 un tam ir tendence palie-lināties. Ja 2001. gadā koefi cients bija tikai 1,25, kas ir par 0,02 zemāks nekā nozarē, tad 2004. gadā tas pieauga līdz pat 4,5, jau pārsniedzot nozares vidējo rādītāju vairākas reizes. Pārējie likviditātes koefi cienti arī liecina par apgrozāmo līdzekļu summas pietie-kamību, lai pilnīgi segtu īstermiņa saistības.
Ceturtkārt, uzņēmuma „N” fi nansiālās atkarības rādītājs parāda, ka šobrīd tikai 15 aktīvu daļas tiek segtas ar aizņemto kapitālu, bet 85% – ar pašu līdzekļiem. Tas liecina par uzņēmuma izdevīgāku pozīciju citu apstrādes nozares ražotāju vidū, jo fi nansiālās atkarības rādītājs analizējamā laika periodā nozarē ir ap 60%, kas liecina par lielākās aktīvu daļas fi nansēšanu ar aizņemto kapitālu.
Piektkārt, uzņēmumam ir augsti pašu kapitāla rentabilitātes rādītāji. Tas liecina par veiksmīgu uzņēmuma īpašnieku ieguldījumu. Pēdējo triju gadu laikā tas pārliecinoši aug. 2002. gadā pašu kapitāla rentabilitātes lielums bija 8%, 2004. gadā tas pieauga gandrīz līdz 12%, kas ir tikai par 0,8% mazāk nekā tirgus līderim. Uzņēmuma „N”
aktīvu rentabilitāte, kas rāda, cik lielu peļņu pirms nodokļiem fi rma gūst par katru ie-guldīto latu, analizējamā perioda beigās sasniedza 9,1%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugot par 1,9% un gandrīz sasniedzot tirgus līdera līmeni – 10,3%. Produkcijas rentabilitāte, kas raksturo preču ražošanas un realizācijas efektivitāti, analizējamā laika perioda beigās ir vienāda ar 7,3%, kas ir divreiz zemāka nekā tirgus līderim A/S „Alda-ris”, kam analizējamā laika periodā šis rādītājs pastāvīgi samazinās. Pozitīvi vērtējams ir produkcijas rentabilitātes pieaugums par 2,4% 2004. gadā salīdzinājumā ar iepriekšē-jo periodu.
Uzņēmuma „N” investīciju pievilcīguma noteikšanas noslēguma posmā tiek veikta tā novērtēšana, izmantojot diskontētās naudas plūsmas metodi, kas ir vispiemērotākā funkcionējoša uzņēmuma tirgus vērtības noteikšanai, jo detalizēti ņem vērā faktorus, kuri var ietekmēt gan fi nanšu rezultātus un tirgus situāciju, gan dod iespēju novērtēt uzņēmuma nākotnes naudas plūsmas potenciālu. Ņemot vērā vadības pieņēmumus un speciālistu grupas fi nanšu prognozes 2006.–2010. gadam, bilances, peļņas un zaudēju-ma aprēķinu un naudas plūszaudēju-mas prognozes, kā arī brīvās naudas plūszaudēju-mas aprēķināšanas algoritmu, tika noteiktas uzņēmuma „N” brīvās naudas plūsmas.
3. tabula Brīvās naudas plūsmas aprēķins, LVL
Free cash fl ow calculation, LVL 2005.
8 mēn.
2005.
prognoze 2006.
prognoze 2007.
prognoze 2008.
prognoze 2009.
prognoze 2010.
prognoze
Termi-nālais gads EBITDA
189 417 269 005 267 864 275 355 286 180 299 544 315 440 323 326 Nodokļu
mak-sājumi 15 063 32 153 20 681 16 809 20 275 27 883 33 349 34 183 Apgrozāmā kapitāla izmaiņas
Krājumi 22 083 (5 327) 1 160 5 774 2 461 2 877 (50) (51) Debitori (29 631) (25 600) 27 034 (4 378) (4 597) (4 827) (5 068) (5 195) Kreditori (45 934) (17 497) (2 764) 2 415 3 999 4 338 4 583 4 697
Uzkrājumi (49) 7 621 671 67 1 162 1 227 1 297 1 329
Apgrozāmā kapitāla iz-maiņas kopā
53 531 40 803 26 101 3 879 3 024 3 616 761 780
Brīvā naudas plūsma pirms kapitāliegul-dījumiem
120 823 196 048 273 284 262 425 268 929 275 277 282 852 289 923
Kapitāl-ieguldījumi 97166 97 000 213 520 204 000 136 000 68 000 68 000 162 370 Brīvā naudas
plūsma 23 657 99 048 59 764 58 425 132 929 207 277 214 852 127 553
Diskonta likmes lieluma noteikšanai nolūkā pārveidot nākamo periodu brīvās naudas plūsmas lielumus šodienas vērtībā tika izvēlēts vidējā svērtā kapitāla modelis (WACC) (7, 72. lpp.).
Ludmila Frolova, Valērija Sevostjanova. Investīciju pievilcīguma .. 47 4. tabula Diskonta likmes aprēķināšana
Discount rate calculation
N.p.k. Diskonta likmes aprēķināšanas posmi Lielums
1. Bezriska likme 3,93%1
2. Tirgus riska prēmija 5%
3. Beta 0,272
4. Pašu kapitāla izmaksu likme pirms maza uzņēmuma riska prēmijas = (3,93% + 5% *0,27) = 5,28%
5. Maza uzņēmuma riska prēmija 5%3
6.
Pašu kapitāla izmaksu likme = 5,28% + 5% = 10,28%
7. Aizņēmumu izmaksu likme 4,5%
8. Aizņēmumi/(Aizņēmumi un pašu kapitāls) 0,154 10. WACC = 10,28% * (1-0,15) + 4,5% * 0,15 = 9,41%
Uzņēmuma terminālās vērtības noteikšanai,1 bez kuras arī nav iespējams uzņēmuma novērtējums, tika izmantots Gordona modelis. Tas paredz pirmajā gadā pēc prognozes perioda beigām ieņēmumu kapitalizāciju atbilstīgi šodienas vērtības rādītājam, izman-tojot kapitalizācijas koefi cientu, ko rēķina kā diskonta likmes un ilgtermiņa izaugsmes tempa starpību. Aprēķinos tika noteikts, kā ilgtermiņa izaugsmes temps būs ap 2,5%
gadā un tāpēc terminālā vērtība prognozes perioda beigās būs šāda:
V (term) =
% 5 , 2
% 41 , 9
68 , 127552
− = 1 845 113,24 LVL .
Pēc aprēķinātās brīvās naudas plūsmas, terminālās vērtības un diskonta likmes tika noteikta uzņēmuma „N” biznesa vērtība (sk. 5. tab.). Uzņēmuma vērtības aprēķins parā-da, ka biznesa vērtība lielā mērā ir atkarīga no daudziem būtiskiem pieņēmumiem: pār-došanas apjomiem, ražošanas izdevumiem un uzņēmuma produkcijas cenām, uzņēmuma ienesīguma nākotnē, nepieciešamā apgrozāmā kapitāla un kapitālieguldījumu apjoma un piemērojamās diskonta likmes. Nelielām izmaiņām šajos pieņēmumos ir būtiska ietek-me uz novērtēšanas rezultātiem un secinājumiem. To var pierādīt, mainot galvenos (kā rāda prakse) vērtību ietekmējošos faktorus (sk. 6. tab.) :
WACC 1. par 1%,
Ražošanas izmaksas par 5%, 2.
EBITDA
3. par 5%.
1 Uzņēmuma terminālās vērtības aprēķins balstās uz priekšnoteikumu, ka uzņēmums ir spējīgs ģenerēt ieņēmumus pēc prognozes perioda beigām. Ir paredzēts, ka pēc šī perioda fi rmas ieņēmumi stabilizēsies un sagaidāmi stabili ilgtermiņa izaugsmes tempi vai nebeidzami vien-mērīgi ieņēmumi.
5. tabula Uzņēmuma „N” biznesa vērtības aprēķins
Company “N” business value calculation
Rādītāji Analizējamais periods
2005
01.09. – 31.12. 2006 2007 2008 2009 2010
Brīvā naudas
plūsma 75391 59 764 58 425 132 929 207 277 214 852
Diskonta likme 9,41%
Diskontēšanas
koefi cients 0,9707500 0,8872343 0,8109039 0,7411404 0,6773787 0,6191026 Naudas
plūs-mas šodienas vērtība
73 185,44 53 025,04 47 376,97 98 519,02 140 404,89 133 015,16
Naudas plūs-mas ilgtermiņa
izaugsmes tempi
2,5%
Brīvās naudas plūsmas šodie-nas vērtība
545 526,52 Terminālā
vērtība pro-gnozes perioda
beigās
1 845 113,24
Terminālās vērtības šodienas vērtība
1 142 314,39
Uzņēmuma biznesa
vēr-tība
687 840,91
6. tabula Uzņēmuma „N” vērtības jutīguma analīze
Company “N” value sensitivity analysis
Rādītāji WACC +1% WACC -1%
Brīvās naudas plūsmas šodienas vērtība 542 999,28 548 072,01 Terminālās vērtības šodienas vērtība 1 109 920,08 1 176 219,73
Uzņēmuma tirgus vērtība 1 652 919,36 1 724 291,7
EBITDA +5% EBITDA -5%
Brīvās naudas plūsmas šodienas vērtība 594 337,69 496 715,34 Terminālās vērtības šodienas vērtība 1 265 376,72 1 019 252,06
Uzņēmuma tirgus vērtība 1 859 714,41 1 515 967,41 Ražošanas izmaksas +5% Ražošanas izmaksas-5%
Brīvās naudas plūsmas šodienas vērtība 417 370,64 671 334,90 Terminālās vērtības šodienas vērtība 880 638,33 1 403 990,46
Uzņēmuma tirgus vērtība 1 298 008,96 2 075 325,36
Ludmila Frolova, Valērija Sevostjanova. Investīciju pievilcīguma .. 49 Veiktā analīze parāda, ka ražošanas izmaksu izmaiņas visbūtiskāk ietekmē vērtību – tām samazinoties par 5%, uzņēmuma vērtība pieaug līdz LVL 2 milj., bet, palielinoties par 5%, – samazinās līdz LVL 1,3 milj.
Apkopojot visu uzņēmuma „N” investīciju pievilcīgumu ietekmējošo faktoru ana-līzes rezultātus, var secināt, ka uzņēmumam ir stipras pozīcijas tirgū un labas attīstības perspektīvas, par ko liecina prognozējamās naudas plūsmas un aprēķinātā uzņēmuma vērtība, kas padara „N” par pievilcīgu kapitālieguldījumu veikšanai.