Tūrisma uzņēmējdarbībā arvien lielāka loma ir klientu noteiktu vai slēptu vajadzī-bu apmierināšanai, sniedzot atbilstīgu produkta vai pakalpojuma piedāvājuma kvalitāti.
Klienti izvēlas droša tūrisma produktus vai pakalpojumus, kas orientēti uz klienta vēl-mēm un vajadzībām, sniedzot atbilstīgu kvalitāti.
Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma iezīmju un īpašību kopums, kas ietver tā spēju apmierināt noteiktas vai slēptas vajadzības. Produkta un pakalpojuma kvalitāte,
A. Balode, J. Brencis. Drošības faktoru loma tūrisma uzņēmējdarbībā 123 patērētāju apmierinātība un uzņēmuma ienesīgums ir savstarpēji cieši saistīti. Augstāki kvalitātes rādītāji rada augstāku patērētāju apmierinātību, vienlaikus dodot pamatu augstā-kām cenām un bieži – zemāaugstā-kām izmaksām. Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma iezīmju un īpašību kopums, kas ietver tā spēju apmierināt noteiktas vai slēptas vajadzības (3).
Cilvēka fi ziskā, psiholoģiskā drošība, vide, mītnes kvalitāte ceļojuma laikā ir saistīta ar dominējošo priekšstatu par brauciena galamērķi. Vides kvalitāte un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana ir tieši saistīta ar iedzīvotāju drošību un veselību.
Ekoloģiskais un epidemioloģiskais apdraudējums, dabas vai cilvēka izraisītas katastro-fas var radīt ārkārtēju situāciju, kuras rezultātā tūrisma uzņēmumi tiek pakļauti riskam un tiek iedragāta valsts ekonomika, un kavēts iedzīvotāju labklājības pieaugums. Valsts iedzīvotāju priekšstati par vērtību sistēmu, cilvēku uzvedība, nosaka atpūtnieka labsajūtu ceļojuma laikā. Ārējie vides apstākļi noteic cilvēka fi zisko un psiholoģisko komfortu, tāpēc tūrisma produkta un pakalpojumu piedāvātājiem ir jābūt gataviem nodrošināt tūrista fi zisko un psiholoģisko drošību. Noteicošais instruments tūrisma uzņēmuma komunikāciju politikā ir visaptveroša informācija, kas nodrošinātu klienta drošību un sniegtu ziņas par iespējamiem draudiem, atspoguļotu tās vērtības un prioritātes valstī, kas saistītas ar tūrista drošību un priekštatiem par to, ko piedāvā produkta un pakalpo-juma sniedzēji.
Drošība tūrisma mītnēs sasaucas ar izvēlētās zemes klimatu, higiēnu un mītnes kvalitāti. Piemēram, terorisma draudi pasaules praksē ir saistīti ar tūristu iecienītām atpūtas vietām: kūrortiem, viesnīcām, lidostām u. c. Teroristu uzbrukums grauj tūrisma infrastruktūru, līdz ar to teroristisko darbību rīkotāji izraisa plašu rezonansi pasaules medijos. Plašsaziņas līdzekļi un internets padara informācijas apmaiņu starp dažādām pasaules valstīm ļoti ātru un vieglu, cilvēki ir daudz labāk informēti par notiekošo un pievērš tam aizvien lielāku uzmanību. Terorisma, dabas katastrofu un epidēmiju radītā ietekme atstāj nozīmīgu iespaidu uz ceļojumu galamērķu izvēli, tūrisma biznesu un klientu uzvedību. Turklāt masu medijos nonāk un tie izplata informāciju, kura pārsvarā sastāv no negatīvām ziņām.
Tūrisms bieži tiek uztverts kā harmonijas vēstnesis starp pasaules valstu kultūrām, taču tas ir viens no pirmajiem industriālajiem upuriem karu un politisko nemieru lai-kā. Lai adekvāti reaģētu nākotnē, ir jāveic padziļināta neseno notikumu analīze un jā-noskaidro ne tikai to, kā uzlabot tūrisma drošību, bet tūrisma drošības jautājumus var skatīt tūrisma mārketinga un menedžmenta kontekstā, lai neradītu nelabvēlīgas sekas nozarei un valstij kopumā. Tas ir nepieciešams, lai tūrisma industrija spētu labāk reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Globālo attiecību laikmetā tūrisma industrijā iesaistītajiem uzņēmumiem, organizācijām un institūcijām ir jāizstrādā jauna mārketinga pieeja, ņe-mot vērā drošības faktoru izpēti:
drošības nozīme ceļojuma galamērķa vai aktivitātes izvēlē;
•
mediju loma – patērētāju viedokļa ietekmēšana tūrisma drošības jautājumos;
•
patērētāju zināšanas par ieteikumiem ceļošanai un šo ieteikumu ietekme uz
•
patērētāju uzmanību;
drošība kā ceļojuma galamērķu mārketinga sastāvdaļa;
•
noziedzība – tūrisma industrijas ēnas puse;
•
krīzes komunikācija un tūrisma industrijas atkopšanās;
•
ceļojumu aģentu pieredze informācijas sniegšanā par ceļošanu uz riskantiem
•
galamērķiem;
nelaimju plānošanas sistēmas nepieciešamība, lai reaģētu uz nozīmīgām tūrisma
•
krīzēm;
pētījumi par ceļojumu galamērķu un uzņēmējdarbības reakciju uz neseno
poli-•
tisko nestabilitāti un/vai uzbrukumiem tūristiem;
globālas nelaimes u. c. (11).
•
Svarīgs efektīva tūrisma uzņēmuma saimnieciskās darbības īstenošanas līdzekļis ir uzņēmuma drošības koncepcijas izstrāde. Tajā iekļauj iekšējo un ārējo apdraudējumu novēršanas iespējas, nodalot drošības līmeņus un veidus, ārējās un iekšējās aprises, kon-krēto uzdevumu defi nējumu un veicamos pasākumus.
Drošības sistēma uzņēmumā pamatojas uz ārējo politisko, ekonomisko, sociālo, kā arī uz tūrisma uzņēmuma iekšējo, specifi sko apstākļu novērtējumu. Uzņēmuma drošī-bas sistēmai jāparedz fi ziskā drošība, tehniskā drošība, informatīvā drošība, ekonomiskā drošība, sociālpsiholoģiskā drošība, tiesiskā drošība, vadības drošība un kriminogēnā drošība (1, 45.– 48. lpp.).
Tūrisma uzņēmējdarbības vadībā ir nepieciešams iekļaut jaunas, mūsdienu prasībām atbilstīgas kompetences tūrisma drošības jautājumos stratēģiskā, taktiskā un operatīvā vadības līmenī, ņemot vērā teoriju, Nacionālās drošības koncepcijas pamatnostādnes.
Tūrisma drošības jautājumu aktualitāte pasaulē (12, 13) Latvijai dod iespēju valsts tēlu pozicionēt par droša tūrisma galamērķi ar daudzveidīgiem, bagātiem kultūras un da-bas mantojuma resursiem, cilvēkam draudzīgu, drošu vidi ar plašām iespējām. Latvija ir ES jaunā dalībvalsts un tādēļ – jauns un interesants, drošs ceļojumu galamērķis. Jauns, konkurētspējīgs, kvalitatīvs droša tūrisma produkta un pakalpojumu klāsts ir veids, kā Latvija var piesaistīt starptautisku interesi. Lai to īstenotu, tūrisma uzņēmējdarbībā pastiprināti jāpievērš uzmanība Latvijas iekšējās drošības vides izmaiņām un valsts dro-šības koncepcijas noteiktiem principiem, kā arī globālām problēmām drodro-šības jautāju-mos, drošības jautājumu iekļaušanai uzņēmējdarbības praksē.
Plānojot savu ceļojumu, cilvēki neapmeklēs valsti, kur pastāv apdraudējumi, bet izvēlēsies drošākus ceļojumu un atpūtas maršrutus. Tūristu skaitam samazinoties, valsts cieš no ekonomikas nestabilitātes. Taču pastāv arī citi draudi, kas kaitē veiksmīgam ce-ļojumam. Piemēram, tūrisma mītnes kvalitāte, līdz ar to klienta drošība ir saistīta ar noteikumu un normu izpildi, ko nosaka valsts un starptautiskie standarti. Iespējamie riska faktori mītnes telpās un tās apkārtnē nosaka klienta drošību un garantē ticamību kvalitātei:
telpas atrašanās vieta, platība un ērtums;
•
ēku un telpu konstrukciju tehniskais stāvoklis un kvalitāte;
•
mēbeļu un iekārtu, aprīkojuma tehniskais stāvoklis un kvalitāte;
•
ūdenspiegāde un tā kvalitāte;
•
sanitārās normas;
•
tehniskais aprīkojums u. c. (4, 266.– 267. lpp.).
•
Tūrisma drošības faktoru izpēte Latvijas tūrisma industrijā sniedz jaunas iespējas mārketinga stratēģijas plānošanā un uzņēmējdarbības vadībā, popularizējot gan valsts tēlu, gan tūrisma uzņēmumu un tā pieejamību klientam. Šī pieeja parāda iespējamos risinājumus krīžu un riska menedžmenta situācijās tūrisma industrijā. Negatīva publi-citāte pasaules masu medijos, internetā, pat tad, ja tā neatbilst notiekošajam konkrētajā vietā, var atstāt ilgstošu iespaidu uz tūristiem un nozari kopumā.
A. Balode, J. Brencis. Drošības faktoru loma tūrisma uzņēmējdarbībā 125