Juris Imaks
Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulators Kalēju iela 50, Rīga, LV-1050
E-pasts: juris.imaks@rr.lv
Pašvaldībai piekritīgās darbības atkritumu apsaimniekošanā ir sarežģītu jautājumu kopums, kura sekmīgai vadībai ir nepieciešams veidot tādu sistēmu, kura aptvertu visus procesā iesaistītos ele-mentus, līdzsvarotu to intereses, motivāciju, ekonomisko izpratni un kuru varētu vadīt pēc atšķirī-gām pazīmēm un lēmumu pieņemšanas līmeņiem. Rīgas pilsēta, lai veidotu savu atkritumu apsaim-niekošanas vadības sistēmu, ir pieņēmusi atkritumu apsaimapsaim-niekošanas plānu 2006.–2012. gadam.
Raksta autors ir pētījis, vai Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.–2012. gadam ir veidots, ievērojot lielas ekonomiskās sistēmas funkcionēšanas nosacījumus, vai tajā ir noteikti vadības līmeņi, ievērotas visas nepieciešamās atgriezeniskās saites, analizētas pretrunas starp sistē-mas elementiem un piedāvāti iespējamie scenāriji to risināšanai. Rakstā apskatītas Rīgas pilsētas at-kritumu apsaimniekošanas plāna 2006.–2012. gadam realizācijas iespējas un piedāvāti secinājumi, vai plānā paredzētā rīcība samazinās visu veidu atkritumu daudzumu, nodrošinot jaunu pieeju at-kritumu apsaimniekošanas sistēmas vadībā, kurā atkritumiem paredzēta „izmantojamu materiālu”
loma pilsētas līdzsvarotā attīstībā. Autors arī pēta, vai Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.–2012. gadam ir izstrādāts atbilstīgi Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta Atkri-tumu un materiālu plūsmu centra izstrādātajām metodoloģijas vadlīnijām. Atbilstīgā metodoloģija paredz, ka atkritumu apsaimniekošanas plānam ir jābūt loģiski strukturētam, bez nevajadzīgiem birokrātijas elementiem, kā arī tam jāsniedz praktiski ieteikumi atkritumu apsaimniekošanas jau-tājumu risināšanai. Atkritumu apsaimniekošanas plāna veiksmīgai realizācijai ir nepieciešama iz-pratne arī no dažādajām iesaistītajām pusēm: politiķiem, administratīvā personāla un plānotājiem, līgumslēdzējiem, sabiedriskajām organizācijām, sabiedrības ieinteresētajām personām.
Atslēgvārdi: atkritumu apsaimniekošanas sistēma, atkritumu daudzuma samazināšana, atkritumu lietderīga izmantošana, līdzsvarota attīstība.
Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plānu 2005.–2012. gadam veido vairā-kas pamata sadaļas, kuras raksturo pašreizējo situāciju, prognozes un atkritumu apsaim-niekošanas attīstības mērķus, kā arī realizācijas plānu. Plāna autori uzskata, ka ir to izstrādājuši, balstoties uz Eiropas Savienības noteikto politiku atkritumu saimniecības sektorā, kā arī uz atbilstīgo Latvijas likumdošanas bāzi. Tas nākotnē veidos drošu pa-matu Rīgas pilsētas izvēlētai stratēģijai vides jomā, nepakļaujot to kādu neparedzētu prasību ieviešanas riskiem un tiem sekojošām ekonomiskām izpausmēm. Plāna autori neslēpj un pat uzsver, ka vairums izvirzīto atkritumu apsaimniekošanas mērķu Rīgā ir 152.–159. lpp.
Juris Imaks. Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāna .. 153 tikai politiski defi nēti, izvairoties no saimnieciskas un sistēmiskas pieejas un iespējas tos nākotnē saistīt ar galvaspilsētas līdzsvarotas attīstības veidošanu.
Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005.–2012. gadam nosaka šādas pamata prioritātes atkritumu apsaimniekošanas attīstībai:
atkritumu daudzuma samazināšana, tos iespējami plaši, dalīti vācot un
apsaim-•
niekojot;
atkritumu droša noglabāšana, izvēloties starp divām alternatīvām: jaunas
poli-•
gona vietas meklēšanas sākšana vai atkritumu šķirošanas līnijas un atkritumu dedzināšanas izveidi;
atkritumu ražošanas un apsaimniekošanas uzskaites, reģistrācijas un kontroles
•
sistēmas attīstība, ieviešot atkritumu ražotāju reģistru, pilnveidojot uzskaiti un kontroli;
kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem.
•
Plāna autori un iniciatīvas uzturētāji ir Rīgas domes Vides departaments, kura ie-skatā dokuments ir raksturots kā plaši aprakstošs, balstīts pašreizējās situācijas izvērstā raksturojumā, un regulāras atjaunošanas iespējām. Raksta autors uzskata, ka neslēpta politikas ietekmes akcentēšana uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmu padara tās funk-cionēšanu par apgrūtinošu, jo lēmumi šādā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā tiks pieņemti, ignorējot nepieciešamību visiem sistēmas elementiem būt ekonomiski pama-totiem un citam citu papildināt. Raugoties no metodoloģijas viedokļa, nav arī detalizēti pamatota vajadzība kaut ko mainīt pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, jo nav veikta tās darbības analīze un konstatētas vājās un stiprās vietas. Raksta autors uz-skata, ka piedāvātās izmaiņas tikai sarežģīs lēmumu pieņemšanu atkritumu apsaimnie-košanas jautājumos. Eiropas Savienībā normatīvo prasību kopums tieši tiek attiecināts uz valsti un tā adresāts ir konkrēts atkritumu ražotājs, tāpēc šo normatīvo dokumentu ieviešanas secība un nosacījumi, kā arī atbilstīgo rīcību koordinācija Latvijā noteikti attiecas gan uz valsts, gan uz pašvaldības kompetenci. Plāna autori uzskata, ka ir ņēmuši vērā šo pieeju un pilnībā to atspoguļojuši. Eiropas Savienības nozīmīgākie juridiskie dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir atspoguļoti 1. tabulā.
Analizējot 1. tabulā ietverto informāciju, īpaša uzmanība jāpievērš Eiropas Savienī-bas normatīvo dokumentu apkopojuma loģiskai struktūrai un pārskatāmai informācijas pasniegšanai.
Plāna autori uzskata, ka atkritumu apsaimniekošanas mērķu starpā svarīgākās ir iz-maiņas direktīvā 94/62/EEC par iepakojumu un izlietoto iepakojumu. Kas katrai Eiro-pas Savienības dalībvalstij nosaka šādus uzdevumus:
ne vēlāk kā līdz 2001. gada 30. jūnijam mazākais – 50% un lielākais –
•
65% no izlietotā iepakojuma svara ir jāreģenerē vai jāsadedzina atkritumu sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas iegūšanu;
ne vēlāk kā līdz 2008. gada 31. decembrim mazākais – 60% no izlietotā
iepa-•
kojuma svara ir jāreģenerē vai jāsadedzina atkritumu sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas iegūšanu;
ne vēlāk kā līdz 2008. gada 31. decembrim jāpārstrādā mazākais – 55% un
•
lielākais – 80% izlietotā iepakojuma svara;
ne vēlāk kā līdz 2008. gada 31. decembrim izlietotā iepakojuma materiāliem
•
jāsasniedz šādus minimālos pārstrādes apjomus :
60% svara – stiklam,
•
60% svara – papīram un kartonam,
•
50% svara – metālam,
•
22,5% svara – plastmasai, skaitot tikai to materiālu, kura pārstrādes rezultātā
•
atkal rodas plastmasa, 15% svara – kokam.
•
Raksta autors uzskata, ka šāda pieeja apstiprina jau iepriekš apgalvoto, ka atkritu-mu apsaimniekošanas sistēmas efektīva pastāvēšana ir iespējama tikai tad, ja ir noteikti konkrēti sasniedzamie mērķi, ir pietiekami plaši diskutēts par to realizācijas iespējām, ir sabalansētas visu iesaistīto pušu intereses, noteikta motivācija un realizācijas iespējas.
Tāda ir kopējā Eiropas Savienības pieeja, kuras pieredzi Latvijai ir nepieciešams reali-zēt savā normatīvajā bāzē gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Raksta autors arī uzska-ta, ka lieku birokrātijas līmeņu ieviešana atkritumu apsaimniekošanas sistēmās traucēs tās organizatoriskai darbībai. Diemžēl plāna autori uzskata, ka ir iespējama vienkārša plānošanas, uzraudzības un realizācijas funkciju pārdale starp sistēmas elementiem bez jebkāda organizatoriska un ekonomiska pamatojuma.
1. tabula Eiropas Savienības svarīgākie normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā
The most important legislations in waste maintenance in EU Atkritumu apsaimniekošana
Padomes direktīva par atkritumiem 75/442/EEK (ar grozījumiem direktīva 91/156/EEK).
Padomes direktīva par bīstamajiem atkritumiem 91/689/EEK (ar grozījumiem direktīva 94/31/
EK).
Eiropas atkritumu katalogs – nebīstami un bīstami – (Komisijas lēmums 2000/532/EK).
Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) Par atkri-tumu statistiku.
Specifi ski atkritumi
Padomes direktīva 75/439/EEK par naftas produktu atkritumu apglabāšanu (ar grozījumiem direktīva 87/101/EEK).
Padomes direktīva 78/176/EEK par titāna dioksīda rūpniecības atkritumiem.
Padomes direktīva 82/883/EEK par procedūrām, kā uzraudzīt un novērot vidi, ko ietekmē titāna dioksīda ražošanas atkritumi.
Padomes direktīva 92/112/EEK par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras
paredzētas, lai samazinātu un eventuāli novērstu titāna dioksīda ražošanas radīto piesārņojumu.
Padomes direktīva 91/157/EEK par baterijām un akumulatoriem, kuros ir dažas bīstamas vielas.
EP un Padomes direktīva 94/62/EK par iepakojumu un iepakojumu atkritumiem.
Padomes direktīva 96/59/EK par polihlorīda bifenilu un terfenilu apglabāšanu (PCB/PCT).
Padomes direktīva 86/278/EEK par vides un augsnes aizsardzību, izmantojot dūņas lauksaimniecības vajadzībām.
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA).
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem.
Procesi un iekārtas
EP un Padomes direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu.
Padomes direktīva 99/31/EK par atkritumu poligoniem.
Padomes lēmums 2003/33/EK (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos atbilstīgi direktīvas 1999/31/EK 16. pantam un II pielikumam.
Transports, imports un eksports
Padomes regula Nr 259/93 par atkritumu transportēšanas pārraudzību un kontroli Eiropas Savienībā, no tās un uz to.
Padomes regula Nr 1420/1999 apstiprina noteikumus un procedūras, kas jāattiecina uz noteiktu atkritumu veidu pārvadājumiem uz noteiktām ne-EDSP zemēm.
Komisijas regula Nr 1547/99 nosaka kontroles procedūras, kas attiecināmas uz noteiktu atkri-tumu veidu pārvadājumiem uz noteiktām zemēm, kuras neattiecas uz EDSP lēmumu C(92)39.
Juris Imaks. Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāna .. 155 Viņi ir pārliecināti, ka plāna sastādīšanas brīdī Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir relatīvi labi saskaņoti ar ES prasībām. Pašreiz saistībā ar at-kritumu apsaimniekošanu Latvijā tiek pieminēti vairāk nekā 30 normatīvie dokumenti un to skaitam nākotnē būs tendence pieaugt. Plāns satur diezgan detalizētu šo normatīvo aktu apskatu. Raksta autors vēlas uzsvērt, ka atkritumu apsaimniekošanas plānā nav veikta normatīvo aktu salīdzinošā analīze un savstarpējās mijiedarbības raksturojums, tāpēc nav iespējams novērtēt, vai normatīvā bāze ir pietiekama un kāda ir tās ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas saimniecību.
Zīmīgi, ka plāna autori ir uzsvēruši daudzos veiktos pētījumus sakarā ar dažādiem normatīvajiem dokumentiem, kuri attiecas uz Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekoša-nu, taču viņi nav pārskatāmi apkopojuši secinājumus, nav tos izvērtējuši, nav arī no-drošināta nepieciešamā šādu pētījumu pēctecība un fi nansēšanas mehānismi. Tādējādi raksta autors secina, ka Rīgas pilsētas atbildīgajām amatpersonām un dienestiem jau ilgāku laiku ir grūtības noformulēt konkrētus šādu pētījumu uzdevumus un novērtēt to teorētisko un praktisko „pievienoto vērtību”, lai iegūtos secinājumus un priekšlikumus varētu izmantot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības pilnveidošanai.
Raksturojot Rīgas pilsētas iedzīvotājus, to radītos sadzīves un citu veidu atkritumus, plāna autori diezgan brīvi ir pieņēmuši, ka atbilstīgi atkritumu apsaimniekošanas plāna veidošanas specifi kai un nepieciešamās informācijas apjomam, lai būtu iespējams parā-dīt iedzīvotāju izvietojumu un vispārēju pilsētas teritorijas struktūru detalizētu apskatu, visu pilsētas teritoriju turpmāk būtu nepieciešams nosacīti iedalīt zonās un analizēt tās atsevišķi. Šāda pieeja tiek prognozēta arī par uzņēmumiem un tiem atbilstīgām darbī-bām atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.
Plāna autori ir noteikuši pilsētas atkritumu ražošanas „smaguma centru”, kā arī kat-ra kat-rajona un priekšpilsētas atkritumu kat-ražošanas centrus (sk. 2. tab.). Šāda informācija ir būtiska, jo pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā transportēšanas izmaksām ir pieaugoša nozīme, gan prognozējot pašreizējo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību, gan arī nākotnes poligona atrašanās vietu, kurai jābūt iespējami tuvāk galve-najiem atkritumu ražotājiem. Raksta autors secina, ka plānā noteiktās koordinātes slēpj sevī nopietnas problēmas, jo neatbilst patiesajai situācijai Rīgas pilsētā un ir pretrunā ar iedzīvotāju blīvuma kartēs minēto informāciju, tādējādi atkritumu apsaimniekošanas sistēmā šeit minētā informācija praktiski nav izmantojama.
2. tabula Atkritumu ražošanas „smaguma centrs ” Rīgā
„The centre of gravity” af waste production in Riga City Pilsētas
rajons
Iedzīvotāju skaits
Rajona koordinātes
Saražotais atkritumu daudzums,
W
Atkritumu daudzuma un koordināšu reizinājums
„Smaguma cen-tra” koordinātes
x y Wx Wy x y
Centra 33622 102,643 141,262 53795,3 5521711,388 7599232,234 102,643 141,262 Kurzemes 140466 47,918 185,655 224744,8 10769322,55 41725000,6 47,918 185,655 Latgales 203227 141,404 97,33 325162,7 45979310,16 31648088,16 141,404 97,33 Vidzemes 180065 148,731 166,664 288103,7 42849957,23 48016521,59 148,731 166,664 Zemgales 104602 66,338 105,009 167363,2 11102537,84 17574638,91 66,338 105,009 Ziemeļu 85176 99,749 200,134 136281,4 16694308,64 27274549,07 122,499 200,134 Kopā 747157 1195451,2 132917147,8 173838030,6 111,186 145,416
Plānā ir detalizēti aprakstīta pašreizējā dažādu veidu atkritumu savākšanas sistēma Rīgā, tās dalībnieki un tiem atbilstīgās darbības. Patlaban sistēma un tajā iesaistītie uz-ņēmumi ir adaptējušies Rīgā, faktiski izpildot visas nepieciešamās darbības, lai atkritu-mu apsaimniekošanas problēmas tiktu risinātas savlaicīgi. Raksta autors uzskata, ka šo apgalvojumu labi raksturo normatīvā vide, atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto uzņē-mumu stabilie fi nanšu rādītāji un uzņēuzņē-mumu attīstību nodrošinošs atkritumu apsaimnie-košanas tarifs, ko ir apstiprinājis Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulators. Visi šeit minētie faktori ir pietiekams pamats konkurencei starp uzņēmumiem un spējai savā ikdienas darbībā operatīvi ieviest visas nepieciešamās prasības gan pakalpojuma servisa uzlabošanai, gan likumdošanā noteiktās izmaiņas. Plāna autori ir uzsvēruši, ka princi-piāli jauns nākotnes uzdevums būs atkritumu šķirošana un noglabāšana, mainot pieeju no – „atkritumi” ir vienkārši lieta, kas ir izmantota, uz pieeju – „atkritumi” ir „izmanto-jami materiāli”. Taču veicamie darbi un nepieciešamās izmaiņas likumdošanā ir aprak-stītas diezgan fragmentāri un haotiski. Plāna autori piedāvā gan diezgan pretrunīgus, gan arī likumdošanai neatbilstīgus risinājumus. Raksta autors vēlas ilustrēt savus secinā-jumus ar spilgtākajiem piemēriem. Būtiskais atkritumu apglabāšanas poligons nākotnei ir paredzēts „Getliņi”. Plāna autori kā citos iespējamos variantos ir pieminējuši iespēju apglabāt atkritumus arī citās izgāztuvēs, taču plānošanai tās ir nepiemērotas, jo neatbilst Eiropas Savienības izvirzītajām pamatprasībām: tām ir diezgan ierobežota ietilpība, kā arī Latvijas valsts ir uzņēmusies saistības tās vai nu slēgt, vai pilnībā rekultivēt. 3. tabu-lā var detalizēti iepazīties ar atkritumu pārstrādes iespējām poligonā „Getliņi”.
3. tabula Kopsavilkums par atkritumu pārstrādes iespējām poligonā «Getliņi» (2002. gads) The summary about the possibilities of waste recycling in the damping ground «Getlini»(2002)
Atkritumu veids Svara Dau- Pārstrādājamie Apglabājamie
% dzums, t t % t %
Sadzīves atkritumi 64,05 260920,8 87669,39 33,60 173251,41 66,40 Rūpniecības 17,50 71312,4 20725,15 29,06 50587,25 70,94 Celtniecības atkritumi 17,90 72928,147 14692,81 20,15 58235,34 79,85 Parku dārzu (zaļie) atkritumi 0,55 2228,2 2228,20 100,00 0,00 0,00
Kopā: 100,00 407389,55 125315,55 282073,99
% no kopējā daudzuma 30,76 69,24
Plāna autori uzsver, ka poligonā “Getliņi” tiek veikta atkritumu papildu šķirošana, tomēr šo aktivitāšu apjoms ir neliels un to nav iespējams būtiski paplašināt, ņemot vērā ļoti lielo deponēšanai piegādājamo atkritumu daudzumu. Tas izdarāms, tikai uzbūvē-jot speciālu, jaudīgu šķirošanas līniju un organizēuzbūvē-jot nodalīto atkritumu atsevišķu ap-saimniekošanu, tajā skaitā tālāk neizmantojamo degošo atkritumu dedzināšanu enerģijas ieguvei. Atkritumu plāna darbības periodā jārēķinās ar to, ka paplašināsies atkritumu savākšanā, transportēšanā un apsaimniekošanā iesaistīto organizāciju skaits un aktivi-tātes, un viegli šķirojamie atkritumi nenonāks līdz šķirošanas līnijai poligonā “Getliņi”.
Tāpēc ir iespējams salīdzinoši mazāks iegūto otrreizējo izejvielu daudzums. Tā rezultātā atkritumu šķirošanai būs relatīvi augstas ekspluatācijas izmaksas un tās būs iekļauja-mas atkritumu apsaimniekošanas tarifos. Raksta autors uzsver, lai gan tiek apgalvots un izteiktas bažas par iespējamo situācijas pasliktināšanos nākotnē, atkritumu apsaimnie-košanas plāns satur nepamatotus ieteikumus mainīt pašreizējo atkritumu
apsaimnieko-Juris Imaks. Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāna .. 157 šanas kārtību atbilstīgi no jauna izstrādātai koncepcijai „Maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu iekasēšanas sistēmas izveidi”, kura ir pievienota Rīgas atkritumu ap-saimniekošanas plānam. Raksta autors secina, ka piedāvātās izmaiņas nav pamatotas ne organizatoriski, ne ekonomiski. Nav veikta arī atkritumu apsaimniekošanas sistēmas iespējamās darbības modelēšana nākotnē, lai varētu pārbaudīt, kā tajā darbosies atgrie-zeniskā saite jebkuram pieņemtajam lēmumam. Raksta autors arī uzskata, ka piedāvā-tā koncepcija tikai nevajadzīgi sarežģīs atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību un neveicinās Rīgas iespējas to izmantot līdzsvarotai attīstībai. Tās darbība līdzināsies 2006. gada rudenī veiktajiem mēģinājumiem mainīt atkritumu apsaimniekošanas likum-došanu, kad Rīgas pilsētas vadība piedāvāja nesagatavotus, sasteigtus un pretrunīgus grozījumus likumdošanas aktos. Iespējamais rezultāts bija tuvu tādai situācijai, ka atkri-tumu apsaimniekošanas sistēmas darbība varēja kļūt nevadāma.
Rīgā saražoto atkritumu daudzuma prognozes ir bijušas nepamatoti optimistiskas par dalīti savācamo atkritumu daudzumu un nepietiekami ticis novērtēts reālais saražoto atkritumu daudzuma pieaugumus. Plāna autori uzskata, ka minētā pieredze liecina par nepieciešamību ne tikai novērot notiekošo, bet arī atbalstīt un stimulēt noteiktus proce-sus un prognožu vēlmes, kā arī nepieciešamību balstīties uz daudz attālākas perspek-tīvas prognozēm. Plānā ir attēlotas atkritumu ražošanas prognozes līdz 2020. gadam, un grafi skais attēls ļauj novērtēt noteikto atskaites punktu 2010. gadā (sk. 1. att.), taču plāna autori nav pievienojuši izvēlētās aprēķina metodikas pamatojumu, tāpēc ir grūti novērtēt šeit minētās prognozes.
Atkritumu daudzums m3 gadā
Gads
Atbilstīgi 1. attēlā redzamajai prognozei plāna autori tā realizācijai ir paredzēju-ši gan ekonomiskos instrumentus, gan fi nanšu resursus. Raksta autors secina, ka tie ir vairāk deklaratīvi, nevis piemēroti konkrētai rīcībai. Lai Rīgas dome, realizējot atkri-tumu apsaimniekošanas plānu, varētu izmantot piedāvātos ekonomiskos instrumentus (dažādus tarifus un maksājumus, nodokļus, nodevas, dotācijas un kompensācijas, kon-kursus), kā arī citus, līdzīgus, tiem jābūt klasifi cētiem, ar atbilstīgu ekonomisko un juri-disko pamatojumu, adaptētiem konkrētu mērķu sasniegšanai. To pašu var teikt par plāna autoru piedāvātajiem fi nanšu resursu piesaistīšanas un izmantošanas ieteikumiem. Ne 1. attēls. Atkritumu daudzuma prognozes (2003–2020). Prognožu atskaites līmenis 2010. g.
The forecasts of waste amount (2003–2020). The level of forecasts report is 2010.
īstermiņā, ne ilgtermiņā šeit minētie instrumenti nedos būtisku rezultātu, jo paši mērķi ir defi nēti tikai vispārīgi, fi nanšu izdevumu kalkulācijas ir ļoti aptuvenas un bieži vien arī nepamatotas, nav mijiedarbības starp visiem atkritumu apsaimniekošanā iesaistīta-jiem subjektiem, nav mēģināts saskaņot to intereses. Taču plāna autori ir uzskatījuši, ka atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas saimniecībā iesaistīto subjektu (piemēram, Rīgas domes Vides departaments) loma un pilnvaras ir jāpaaugstina līdz tādam līmenim, ka tie paši var kļūt par draudu sistēmas līdzsvarotai darbībai un attīstībai nākotnē.
Secinājumi
Atkritumu apsaimniekošanas plāns nav izstrādāts kā vadības sistēma, tā elementi nav savstarpēji saistīti ne pēc kopīgajām vai atšķirīgajām pazīmēm, ne pēc dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem. Vadības sistēmas elementi nav savstarpēji saistīti ar at-griezeniskām saitēm un ticamām informācijas plūsmām.
Atkritumu apsaimniekošanas plāns nav izstrādāts, ievērojot Eiropas Komisijas Vi-des ģenerāldirektorāta metodoloģijas vadlīnijas, kā arī tas neveicina un nestimulē plānā noteikto pamata prioritāšu realizāciju.
Atkritumu apsaimniekošanu regulē pārāk liels skaits normatīvo dokumentu, kuri ir savstarpēji pretrunīgi un neveicina tās realizāciju.
Atkritumu apsaimniekošanas plānā ir ietverts nepamatoti liels neizmantotas un ne-apstrādātas informācijas daudzums.
Atkritumu apsaimniekošanas plānā pieminētie pētījumu rezultāti nav sistematizēti un nav veikta to analīze. Var secināt, ka to teorētiskā un praktiskā „pievienotā vērtība”
ir diezgan zema un tie nav izmatojami atkritumu apsaimniekošanas sistēmas organizato-risko uzdevumu risināšanā.
Atkritumu apsaimniekošana Rīgā ir stabila un funkcionējoša. Plānā paredzētās iz-maiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā nav detalizēti pamatotas, nav analizēta to ietekme uz pašreizējo sistēmu un netiek piedāvāts mehānisms izmaiņu sekmīgai reali-zācijai.
Atkritumu apsaimniekošanas plānā nav analizēts līdz šim paveiktais, tādējādi netiek nodrošināta sistēmas darbības pēctecība un nepārtrauktība.
Atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijai paredzētie ekonomiskie instrumenti un fi nanšu resursi ir izvēlēti, balstoties tikai uz vispārīgiem pieņēmumiem. Nav ana-lizēts iespējamais ieguvums no to realizācijas ne atsevišķi, ne arī kopīgi, tādējādi plāna realizācijas gaitā tie nevarēs sniegt sinerģijas efektu.
Atkritumu apsaimniekošanas plānā paredzētie risinājumi neatbilst Eiropas Savienī-bas „fi lozofi jai” atkritumu apsaimniekošanas jautājumos, kurā atkritumi tiek uztverti kā
„izmantojams materiāls”. Plāns nepiedāvā mainīt nosacījumus, lai atkritumu apsaimnie-košanas sistēmai būtu nozīmīga loma Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā.
Literatūra
1. Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.–2012 gadam.
2. Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts „Atkritumu apsaimniekošanas plāna sagatavošana. Metodoloģijas vadlīnijas”. Eiropas atkritumu un materiālu plūsmu centrs.
Juris Imaks. Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāna .. 159 3. http://waste.eionet.eu.int/
4. http://www.wastesolutions.org 5. www.vidm.gov.lv
Summary
In this study the author deals with an analysis of realiziation posibilities of the plan of waste main-tenance of the City of Riga 2006-20012. This plan has been forseen as a tool for modelling of Riga City development. In this connection the author analyses whether or not the plan meets defi nite tasks and assesses posibilities for realization. The author deduces that the plan has no clear struc-ture, it is based on dubious assumptions and complicates the system of decision making process.
The author also stresses that the plan cannot be carried out in the way way it has been presented because it has been designed as an inappropriate system without the necessary feedbacks, a clear defi nition of the levels of the management and defi nite tasks for all parties concerned.
Key words: system of waste maintenance, cutting of waste amount, useful utilization of waste, balanced development.