Nozare. Ir zināms, ka produkcijas pievilcīgums un konkurētspēja tirgū lielā mērā atkarīga no atbilstīgās nozares reputācijas kā iekšējā, tā arī pasaules tirgū. Nozares aug-stais reitings nodrošina uzņēmuma pievilcīgumu potenciālajiem investoriem. Jāatzīmē, ka dažām fi rmām nozares faktoram ir lielāka ietekme uz to peļņu nekā darbības iekšējiem faktoriem. Tādēļ, novērtējot fi rmas darbības perspektīvas, ir svarīgi sākt ar uzņēmējdar-bības vides analīzi. Tādā veidā ir nepieciešams izskatīt ārējo faktoru ietekmi sākumā uz nozari, kurā darbojas fi rma, bet pēc tam uz uzņēmuma stāvokli nozarē. Starp nozarēm ir tādas, kas apsteidz ekonomisko attīstību, kā arī tādas, kas atpaliek no konjuktūras cikla.
Tas daudzējādā ziņā atkarīgs no valsts politikas, kura nosaka ekonomikas nozaru attīs-tības virzienus. Šobrīd Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tendences un attīsattīs-tības per-spektīvas saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu 2004.–2006. gadam un Latvijas Ilgtermi-ņa ekonomisko stratēģiju, nosaka nepieciešamību tautsaimniecības attīstību orientēt uz:
1) zināšanām bāzētas produkcijas ražošanu; 2) pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtī-bu. Līdz ar to prioritārākās nozares, uz kurām tiek vērsta valsts uzmanība, ir:
IT pakalpojumi (informācijas un sakaru tehnoloģiju ražošana, pakalpojumi un
•
lietojums);
farmācija, ķīmiskā rūpniecība, jaunās tehnoloģijas (biotehnoloģijas, jaunie
•
materiāli);
elektronika un elektrotehnika, mašīnbūve un rīku ražošanas tehnoloģijas,
•
metālapstrāde;
koksnes pārstrādes un koksnes ķīmijas tehnoloģijas un pārstrāde;
•
pakalpojumi (tranzīts, būvniecības pakalpojumi u. c.);
•
vieglā rūpniecība;
•
pārtikas rūpniecība (1, 50. lpp.).
•
Tas liecina par to, ka valdība veicinās visus nepieciešamus pasākumus (dotācijas, atvieglojumus utt.), lai rosinātu uzņēmumu darbību šajās sfērās, un līdz ar to padarīs nozares pievilcīgākas. Tam jau var rast apstiprinājumu ārvalstu investoru darbībās Lat-vijā. Viņi dod priekšroku informācijas tehnoloģiju sfērai, banku sektoram, loģistikai, tranzītam un zinātnesietilpīgai ražošanai. Latvijas uzņēmēji un investori liek uzsvaru arī uz visām šeit minētajām nozarēm, kā arī pievērš uzmanību celtniecībai, izklaides sfērai un tūrismam.
Uzņēmuma atrašanās vieta. Uzņēmuma, kurā plānots ieguldīt kapitālu, atrašanās vie-tas izvēle ir stratēģiska, jo tā ievērojami ietekmē galarezultātu jebkurā darbības sfērā. Iemesls,
Nozare
Atrašanās vieta
Uzņēmuma pievilcīgums
Ražošanas potenciāls
Darbinieki
Menedžments
Īpašnieki
Attiecības ar valsts institūcijām Motivācijas
mehānisms
Inovācijas Finansiālais
stāvoklis
1. attēls. Uzņēmuma iekšējās un ārējās vides faktoru ietekme uz tā investīciju pievilcīgumu
Infl uence of internal and external company environmental forces den terms of investment attraction
Ludmila Frolova, Valērija Sevostjanova. Investīciju pievilcīguma .. 37 kādēļ var rasties problēmas ar atrašanās vietu, ir teritorijas dabas un ekonomiskais nevienda-bīgums. Atšķirības resursu sadalījumā pa teritorijām, tiesisko normu atšķirības, nepietieka-ma ražošanas faktoru mobilitāte un izdevumi, kas saistīti ar preču transportēšanu, noteic, ka dažādas vietas atšķirīgi ietekmē investora izdevumus un rezultātus. Investoram ir jāizvēlas uzņēmuma atrašanās vieta, kurā no tās atkarīgie rezultāti visvairāk pārsniedz izdevumus. Tas arī ir atrašanās vietas izvēles pamatmērķis – noteikt, kurā vietā investors var iegūt maksimālu peļņu pie citādi vienādiem apstākļiem. Teritoriālā pievilcība var tikt izskatīta kā valsts, tā arī reģiona un pilsētas līmenī.
Analizējot izveidojušos situāciju Latvijā, var novērot stabilu un diezgan strauju iz-augsmi ekonomikas privātajā sektorā. Šīs tendences iemesls ir ne tikai stabila makroeko-nomiskā vide, bet attiecīgi arī pozitīvs investīciju perspektīvu novērtējums no iekšējo un ārējo investoru puses, kā arī procentu likmju pozitīva dinamika fi nanšu un kapitāla tirgū, kas uzņēmējiem fi nanšu resursus padara pieejamākus. Tomēr ir nepieciešams atzīmēt, ka pēdēja laikā negatīvu ietekmi uz procenta likmju dinamiku atstāj infl ācijas procesi, jo prognozējamie infl ācijas tempi tiek ņemti vērā, nosakot procenta likmes nominālo līme-ni. Speciālistu prognozes dod pamatu apšaubīt Latvijas veiksmīgas integrācijas iespējas Eiropas Monetārajā savienībā iepriekš noteiktajā termiņā – 2008. gadā, jo salīdzinoši augstais infl ācijas līmenis valstī neatbilst Māstrihtas kritērijiem. Attiecīgi var secināt, ka augstā infl ācija un eiro ieviešanas aizkavēšanās Latvijā būs vieni no galvenajiem fakto-riem, kas negatīvi ietekmēs Latvijas investīciju pievilcīgumu tuvākajā perspektīvā.
Pētot situāciju, kas veidojas reģionu attīstībā, pēdējos desmit gados var ieraudzīt negatīvas tendences Latvijas sociālekonomiskajā attīstībā – Latvijas ekonomisko centru strauju attīstību un tajā pašā laikā stagnāciju vai pat regresu pārējās teritorijas attīstībā.
Tas ir radījis atšķirību palielināšanos starp pilsētām un lauku teritorijām, kā arī starp valsts centrālo daļu un perifēriju. Var ieraudzīt, ka starp izveidotiem sešiem statistiskiem reģioniem (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Kurzeme, Latgale un Zemgale) pastāv izteiktas so-ciālās un ekonomiskās attīstības atšķirības. Pirmkārt, par to liecina Latvijas iekšzemes kopprodukta sadalījums pa pilsētām un rajoniem. 2004. gadā Rīgā un Rīgas rajonā kopā bija 63% no valsts IKP, bet trīs pilsētas: Daugavpils, Liepāja un Ventspils (neskatoties uz atšķirīgu iedzīvotāju skaitu) atradās līdzīgās pozīcijās. Tās veidoja mazliet virs 3%
no valsts IKP. No sešiem reģioniem tikai Rīga ar 138% pārsniedza Eiropas Savienības desmit jauno dalībvalstu vidējo līmeni. No tā kopīgais vidējais rādītājs veidoja 76%, Kurzemes – 63%, bet nabadzīgākā reģiona – Latgales – tikai 37%. Diemžēl vidējais visu Eiropas dalībvalstu līmenis Latvijai vēl joprojām ir nesasniedzams. Otrkārt, par ekonomikas attīstības neviendabīgumu liecina ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits. Uz-ņēmēji, lai attīstītu savu darbību, lielākoties priekšroku dod Rīgas reģionam, kur 2005.
gadā bija 33 655 ekonomiski aktīvās komercsabiedrības no 50 832 uzņēmumiem valstī kopumā. Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionos uzņēmumu skaits bija at-tiecīgi 4642, 5353, 3100 un 4082. Latgalē ekonomiski aktīvo uzņēmumu uz 1000 iedzī-votājiem ir tikai 10 jeb trīs reizes mazāk nekā Rīgā. 2005. gadā ekonomiski aktīvo uz-ņēmumu skaits Latvijā palielinājās par 4198 uzņēmumiem, kur nozīmīgākais pieaugums atkal raksturīgs Rīgas reģionam (par 2312 uzņēmumiem) (13).
Uzņēmuma īpašnieki. Īpašuma raksturam (t. i., kam pieder akciju kontrolpakete) ir ievērojama nozīme ne tikai uzņēmuma pašreizējā darbā, bet arī tā veiksmīgā attīstībā.
Akciju kontrolpakete var piederēt darba kolektīvam, uzņēmuma vadītājiem, ārējam in-vestoram, bet var arī būt faktiski sadalīta nelielu akcionāru starpā. Atkarībā no īpašuma rakstura ir jābūvē uzņēmuma vadības sistēma. Svarīgs aspekts ir arī īpašnieka reputāci-jai sabiedrībā, valsts struktūrās un tirgū. Negatīva reputācija var radīt sliktu iespaidu uz investīciju projekta realizācijas panākumiem.
Attiecības ar valsts institūcijām. Jebkurā pasaules valstī biznesa attiecības ar vie-tējo un centrālo valdību ietekmē tā attīstību un efektivitāti. Tādēļ investoriem ir jātiek skaidrībā, kādas attiecības ir izveidojušās uzņēmuma vadībai ar valdību un kādu ietekmi šīs attiecības var atstāt uz dotā investīciju projekta realizācijas panākumiem. Valsts var līdzdarboties projekta veiksmē vai arī celt šķēršļus tā realizācijas ceļā.