Finanšu informācijas sagatavošanas izmaksas
5. Finanšu instrumentu tirgus cenas aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū
kalpot par patiesās vērtības mēru. Cenas, kas veidojas tirgū, kas nav aktīvs vai publisks, pēc autores domām, tomēr var tikt izmantotas patiesās vērtības noteikšanā ar vispārat-zītu un piemērotu novērtēšanas modeļu un metožu palīdzību. Arī saskaņā ar Starptau-tiskajiem grāmatvedības standartiem publicētas fi nanšu instrumentu tirgus cenas aktīvā tirgū ir vislabākais patiesās vērtības apliecinājums. Ja šādas cenas ir pieejamas, tad tās tiek izmantotas fi nanšu aktīvu vai fi nanšu saistību patiesās vērtības noteikšanā. Tomēr, ja fi nanšu instrumentu tirgus nav aktīvs, uzņēmums fi nanšu instrumentu patieso vērtību nosaka, piemērojot novērtēšanas modeļus.
Analizējot LR Gada pārskatu likumu, autore izvirza šādus jautājumus:
Kas ir aktīvs tirgus?
•
Kas ir publisks tirgus?
•
5. Finanšu instrumentu tirgus cenas aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū
Kādu vērtspapīru tirgu var uzskatīt par aktīvu un publisku vērtspapīru tirgu?
Atbilstīgi Starptautiskajam grāmatvedības standartam Nr. 39 „Finanšu instrumenti:
atzīšana un novērtēšana” fi nanšu instrumentu uzskata par kotētu aktīvā tirgū, ja
šā fi nanšu instrumenta cenas ir iespējams vienkārši un regulāri uzzināt no
•
biržas, dīleriem, brokeriem, nozares pārstāvjiem, cenu aģentūras vai tirgus regulētāja;
šīs cenas veidojas tādu darījumu rezultātā, kas tirgū ir regulāri notikuši starp
•
fi nansiāli neatkarīgām personām (4).
ASV Finanšu grāmatvedības standartā Nr. 157 „Novērtēšana patiesajā vērtībā” aktī-va aktī-vai saistību tirgus tiek uzskatīts par aktīvu, ja darījumi šajā tirgū notiek tik bieži, ka, tiem pateicoties, tirgus cenas vienmēr ir nosakāmas (5).
Savā 2006. gada darbā „Patiesās vērtības grāmatvedība” Spānijas autores Inese For-tisa Pita un Inmaculada Garsija Gutierezza pauž viedokli, ka tirgus ir aktīvs, ja
tirgotie aktīvi ir vienveidīgi,
•
tirgus cenas tiek publicētas,
•
jebkurā brīdī ir sastopamas personas, kas vēlas pirkt un pārdot aktīvus (11).
•
Inese Fortisa Pita un Inmaculada Garsija Gutierezza uzskata, ka parasti biržā ko-tētiem fi nanšu instrumentiem ir aktīvs tirgus, tomēr var būt arī izņēmumi. Autores arī piebilst, ka ne tikai regulētos tirgos fi nanšu instrumentu cenas var tikt publicētas. Arī neregulētos tirgos tirgotu fi nanšu instrumentu cenas var būt publicētas. Lai aktīvu vai saistību tirgus būtu aktīvs, ir svarīgi, lai tajā tirgotie aktīvi vai saistības būtu standartizē-ti. Inese Fortisa Pita un Inmaculada Garsija Gutierezza uzskata, ka tādēļ mazumtirdznie-cības cenas atšķiras no vairumtirdzniemazumtirdznie-cības cenām (11).
Finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanas un fi nanšu instrumentu pub-liskās apgrozības kārtība Latvijā ir reglamentēta LR Finanšu instrumentu tirgus likumā.
Jāpiezīmē, ka šajā likumā netiek lietots termins „publisks tirgus”. Publiskā apgrozība likumā ir defi nēta kā darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem fi nanšu instrumen-tiem. Regulēto tirgu savukārt defi nē kā organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu
Justīne Jaunzeme. Finanšu instrumentu novērtēšana patiesajā vērtībā 167 kopumu, kas padara iespējamu atklātu un regulāru fi nanšu instrumentu darījumu slēg-šanu (1). Pēc autores domām fi nanšu instrumentu publiskā apgrozība Latvijā var notikt tikai publiskā tirgū, tātad – regulētajā tirgū. Tādēļ regulēto tirgu pēc būtības var uzlūkot kā publisku tirgu.
Pēc autores domām, lai fi nanšu instrumentu patieso vērtību varētu ticami noteikt, pamatojoties uz tirgus cenu, ir svarīgi, lai tirgū, kurā fi nanšu instrumenti tiek tirgoti,
tirgus cenas, kā arī cita informācija, kas tirgus dalībniekiem ir būtiska, tiktu
•
regulāri publicēta;
tirgus cenas veidotos tādu darījumu rezultātā, kas tirgū ir regulāri notikuši starp
•
labi informētām, ieinteresētām un fi nansiāli neatkarīgām personām;
jebkurā brīdī būtu sastopamas personas, kas vēlas pirkt un pārdot aktīvus;
•
darījumi notiktu tik bieži, ka, tiem pateicoties, tirgus cenas vienmēr būtu
•
nosakāmas.
Latvijas autora J. Baldunčika redakcijā izdotajā svešvārdu vārdnīcā likviditāte ir defi nēta kā „tas, cik viegli uzņēmumu, banku un fi rmu aktīvus iespējams pārvērst naudā, lai samaksātu par pasīvā fi ksētajām saistībām” (14). Pēc autores domām, tirgu, kurā jebkurā brīdī ir sastopamas personas, kas vēlas pirkt un pārdot aktīvu, var uzskatīt par likvīdu tirgu.
Pēc autores domām, lai fi nanšu instrumentu patieso vērtību varētu ticami noteikt, pamatojoties uz tirgus cenu, ir nepieciešams, lai tirgū, kurā fi nanšu instrumenti tiek tir-goti, tirgus cenas, kā arī cita tirgus dalībniekiem ir būtiska informācija tiktu regulāri publicēta. Autore uzskata, ka pretējā gadījumā, ja tirgus dalībniekiem būtiskā informā-cija netiek savlaicīgi publicēta, dažādiem tirgus dalībniekiem var būt pieejama atšķirīga informācija par tirgojamo fi nanšu instrumentu. Rezultātā dažādi investori, visticamāk, būs ar mieru veikt darījumus ar fi nanšu instrumentu par atšķirīgām cenām. Šādā situāci-jā fi nanšu instrumenta patiesā vērtība nebūs ticami nosakāma.
Lai fi nanšu instrumentu patieso vērtību varētu ticami noteikt, pamatojoties uz tirgus cenu, ir nepieciešams, lai tirgū, kurā fi nanšu instrumenti tiek realizēti, darījumi notiktu tik bieži, ka, pateicoties tiem, tirgus cenas vienmēr būtu nosakāmas. Pēc autores do-mām, pretējā gadījumā, ja darījumi tirgū notiek ļoti reti, novērtēšanas datumā tirgus cena nemaz var nebūt pieejama. Pēdējā tirgus cena var būt ļoti sena un, iespējams, nevar raksturot faktisko situāciju tirgū novērtēšanas datumā. Ja pēdējā pieejamā tirgus cena ir ļoti sena, tad fi nanšu instrumentu patieso vērtību nevar ticami noteikt, pamatojoties uz šo tirgus cenu.
Pēc autores domām, lai fi nanšu instrumentu patieso vērtību varētu ticami noteikt, pamatojoties uz tirgus cenu, ir svarīgi, lai būtu likvīds tirgus, kurā fi nanšu instrumentus tirgo. Ja novērtēšanas datumā darījumi ar vērtējamo fi nanšu instrumentu tirgū nav noti-kuši, tad fi nanšu instrumenta patieso vērtību, pēc autores domām, var uzlūkot par cenu, kādu pārdevējs saņemtu, pārdodot fi nanšu aktīvu, vai, kas būtu jāmaksā, lai atdotu fi -nanšu saistības, darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. Tātad, fi -nanšu instrumentu patieso vērtību var uzlūkot kā hipotētisku cenu. Tomēr, lai fi nanšu instru-mentu novērtēšanas datumā varētu pirkt vai pārdot par hipotētisku cenu, ir nepiecie-šams, lai šā fi nanšu instrumenta tirgus būtu likvīds. Pretējā gadījumā darījumi ar fi nanšu instrumentu novērtēšanas datumā var izrādīties neiespējami. Ja darījumi ar fi nanšu ins-trumentu novērtēšanas datumā nav neiespējami, tad fi nanšu instrumenta patiesā vērtība novērtēšanas datumā nav ticami nosakāma, pamatojoties uz tirgus cenu.
Kā vienīgais vērtspapīru regulētā tirgus organizētājs Latvijā darbojas Rīgas Fondu birža. Rīgas Fondu birža ir vienīgā licencētā fondu birža Latvijā, kas piedāvā tirdznie-cību ar publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem, vērtspapīru kotēšanu un informācijas pakalpojumus. Tā ir daļa no OMX grupas, kas pārvalda Stokholmas, Helsinku, Kopen-hāgenas, Rīgas, Tallinas un Viļņas Fondu biržas, tādējādi nodrošinot pieeju aptuveni 80% no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgus. Rīgas Fondu biržas sarakstos tiek iekļauti un kotēti pārvedami vērtspapīri: uzņēmumu akcijas un parāda vērtspapīri, kā arī citi fi nanšu instrumenti: ieguldījumu fondu apliecības, hipotekārās ķīlu zīmes, valsts parādzīmes un obligācijas (15).
Vai vērtspapīru, kas ir iekļauti Rīgas Fondu biržas sarakstos, patieso vērtību var ticami noteikt, pamatojoties uz šo vērtspapīru tirgus cenu? Vai Rīgas Fondu biržas regu-lētais vērtspapīru tirgus ir likvīds? Lai paaugstinātu tirdzniecības likviditāti Rīgas Fondu biržā, 2004. gada 1. oktobrī birža ieviesa tirdzniecības veicināšanas jeb tirgus likvidi-tātes nodrošinātāju programmu. Likvidilikvidi-tātes nodrošinātāji (tirdzniecības veicinātāji) ir biržas biedri, kas uzņēmušies saistības uzturēt noteiktu laiku konkrētu akciju pieprasīju-ma un piedāvājupieprasīju-ma cenas nepārtrauktā tirgū noteiktā daudzumā un cenu intervālā tirdz-niecības sesijas laikā (15). Patiecoties likviditātes nodrošinātājiem, tiek uzturēta Rīgas Fondu biržas vērtspapīru tirgus likviditāte.
Vai Rīgas Fondu biržas organizētā tirgus cenas, kā arī cita informācija, kas tirgus dalībniekiem ir būtiska, tiek regulāri publicēta? Informācijas atklāšanu regulē LR Finan-šu instrumentu tirgus likums. Saskaņā ar LR FinanFinan-šu instrumentu tirgus likumu ieguldī-jumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldīieguldī-jumu pakalpoieguldī-jumus ar regulētajos tirgos iekļautiem fi nanšu instrumentiem, ziņo par notikušajiem darījumiem ne retāk kā reizi darba dienā
attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši
•
attiecīgajā regulētajā tirgū un ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tirgus organizētāja biedrs;
Latvijas Centrālajam depozitārijam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši
•
ārpus regulētā tirgus, neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredīt iestāde ir vai nav Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieks (1).
Ziņošanas pienākums attiecas uz šādiem regulētajā tirgū iekļautiem fi nanšu instru-mentiem:
1) akcijām,
2) obligācijām un citiem parāda vērtspapīriem,
3) tiesībām iegādāties akcijas, obligācijas un citus parāda vērtspapīrus, 4) akciju sertifi kātiem,
5) atvasinātiem fi nanšu instrumentiem, kuru pamatā ir akcijas (1).
Paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) fi nanšu instrumenta nosaukumu un skaitu, 2) darījuma noslēgšanas datumu un laiku, 3) darījuma cenu (ja tā ir zināma), 4) paziņojuma iesniedzēja fi rmu (1).
Saskaņā ar LR Finanšu instrumentu tirgus likumu tirgus organizētājs nodrošina ie-guldītājus ar informāciju, kas ļauj tiem novērtēt iespējamo darījumu noteikumus un pēc
Justīne Jaunzeme. Finanšu instrumentu novērtēšana patiesajā vērtībā 169 tam vismaz šajā pantā noteiktajā apmērā pārbaudīt apstākļus, kādos darījums ir veikts.
Par katru regulēto tirgu reizi tā darbdienā pirms tirdzniecības uzsākšanas publicē katra tajā tirgotā fi nanšu instrumenta vidējo svērto cenu, augstāko cenu, zemāko cenu un ie-priekšējā attiecīgā regulētā tirgus darbdienā notikušo darījumu kopējo apjomu latos (1).
Ja attiecīgajā regulētajā tirgū ieguldītājiem pirms darījumu uzsākšanas ir pieejama informācija par fi nanšu instrumentu cenām un skaitu, tirgus organizētāja pienākums ir nodrošināt šādas informācijas pieejamību visā attiecīgo fi nanšu instrumentu tirdzniecī-bas laikā. Tāpat tiek atklāti noteikumi, kas personai jāizpilda, ja tā vēlas veikt darījumu ar attiecīgajiem fi nanšu instrumentiem par paziņoto cenu un paziņotajā daudzumā. Šo informāciju tirgus organizētājs publicē savā mājas lapā internetā (1).
Rīgas Fondu birža piedāvā plašu informācijas produktu klāstu no Baltijas fondu bir-žām, tai skaitā tirdzniecības informāciju reālā laika režīmā, 15 minūšu kavētu informā-ciju, biržas uzņēmumu ziņas, pamatinformāciju analītiskiem mērķiem (17). Reāla laika informācija nodrošina iespēju izplatīt informāciju par akciju cenām, RIGSE un BALTIX indeksiem, kotēto uzņēmumu ziņām un parāda vērtspapīru cenām reālā laika režīmā (15).
Sīkāka informācija par Latvijas lietotājiem 2007. gada 10. janvārī pieejamo reālā laika informāciju ir dota 1. tabulā.
1. tabula Tirdzniecības informācija reālā laika režīmā Latvijas lietotājiem (15)
Real-time information available to Latvia’s traders (15) Informācijas
izplatītājs Informācijas veids Raksturojums Interneta adrese Hansabanka Tirdzniecības
informācija reālā laika režīmā inter-netbankas lietotājiem
Pieprasījums/piedāvājums, pēdējā cena, cenas izmaiņas, tirgus dziļums
www.hanzanet.lv
Latvijas Hipotēku un zemes banka
Tirdzniecības informācija reālā laika režīmā i-Brokera program-mas lietotājiem
Pieprasījums/piedāvājums, pēdējā cena, cenas izmaiņas, tirgus dziļums
www.hipo.lv
Parex banka Tirdzniecības informācija reālā laika režīmā i-Brokera program-mas lietotājiem
Pieprasījums/piedāvājums, pēdējā cena, cenas izmaiņas, tirgus dziļums
www.parex.lv
SEB Unibanka Tirdzniecības informācija reālā laika režīmā i-Brokera program-mas lietotājiem
Pieprasījums/piedāvājums, pēdējā cena, cenas izmaiņas, tirgus dziļums
www.seb.lv
Kavētā informācija ietver tos pašus datus, kuri tiek nodrošināti reālā laika informā-cijas izplatītājiem (izņemot datus par tirgus dziļumu), tikai tie tiek piedāvāti ar 15 minū-šu kavēšanu. Kotēto uzņēmumu ziņas tiek izsūtītas reālā laika režīmā teksta formātā pa e-pastu. Kotēto uzņēmumu ziņas ietver visus uzņēmuma paziņojumus, tai skaitā fi nanšu rezultātus, izmaiņas uzņēmumā un citas uzņēmuma ziņas, kā arī Rīgas un Tallinas Fon-du biržas paziņojumus par kotētajiem uzņēmumiem (15).
Emitents, kura fi nanšu instrumenti ir iekļauti kādā no Rīgas Fondu biržas sarak-stiem, nekavējoties tiek paziņots plašsaziņas līdzekļiem, informē biržu par būtiskiem
notikumiem, kas saistīti ar emitentu. Būtisks notikums ir tāds ar emitentu saistīts no-tikums, kas emitentam ir zināms vai būtu bijis jāzina, un šāds notikums var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta fi nanšu instrumentu cenu vai ieguldītāju lēmumu pirkt vai pārdot fi nanšu instrumentus (15). Birža no emitenta saņemto informāciju publicē savā mājas lapā internetā, lai vienlaicīgi nodrošinātu visus tirgus dalībniekus ar emitenta sniegto informāciju.
Emitentam ir pienākums regulāri sniegt arī informāciju par tā fi nanšu stāvokli, sa-gatavojot nerevidētus 3, 6, 9 un 12 mēnešu fi nanšu pārskatus. Birža arī emitenta fi nanšu pārskatus ievieto savā mājas lapā internetā. Revidētu gada pārskatu emitents iesniedz biržai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tam, kad zvērināts revidents ir sniedzis ziņojumu par gada pārskatu (15).
ASV Finanšu grāmatvedības standartā Nr. 157 „Novērtēšana patiesajā vērtībā” tiek izdalītas divu veidu kotētas tirgus cenas – piedāvātā cena un pieprasītā cena. Standartā tiek pieminēta arī starpība starp pieprasīto cenu un piedāvāto cenu. Starpība starp pie-prasīto cenu un piedāvāto cenu veido darījumu izmaksas, kas tirgus dalībniekiem rodas, veicot darījumus tirgū. Šī starpība nosaka arī dīleru peļņu. Ja dīleri tirgo fi nanšu instru-mentu, tad šim instrumentam parasti ir nosakāma piedāvātā cena, kā arī pieprasītā cena.
Kuru no šīm divām cenām jāizmanto fi nanšu instrumenta patiesās vērtības noteikšanai?
Saskaņā ar ASV Finanšu grāmatvedības standartu Nr. 157 „Novērtēšana patiesajā vērtī-bā” fi nanšu instrumenta patiesās vērtības noteikšanai jāizmanto tāda cena, kas nav ma-zāka par piedāvāto cenu, nepārsniedz pieprasīto cenu un konkrētajos apstākļos vislabāk raksturo fi nanšu instrumenta patieso vērtību (5).
Aktīva, ko uzņēmums kontrolē, patieso vērtību parasti vislabāk raksturo šī aktīva tekošā piedāvātā cena. Aktīva, ko uzņēmums paredz iegādāties, patieso vērtību savukārt labāk raksturo attiecīgā aktīva pieprasītā cena. Arī uzņēmuma saistību patiesās vērtības mērs parasti ir pieprasītā cena. Ja ne kārtējā pieprasītā cena, ne piedāvātā cena nav pie-ejamas, pēdējā darījuma cena kalpo par patiesās vērtības mēru, ja vien kopš šī pēdējā darījuma ekonomiskie apstākļi nav ievērojami mainījušies. Tomēr, ja kopš pēdējā darī-juma ar vērtējamo fi nanšu instrumentu ekonomiskie apstākļi ir ievērojami mainījušies, tad patieso vērtību jānosaka, ņemot vērā šo izmaiņu ietekmi. Lai noteiktu ekonomisko apstākļu izmaiņu ietekmi uz fi nanšu instrumenta patieso vērtību, jāanalizē šo izmaiņu ietekme uz līdzīgu fi nanšu instrumentu tirgus cenām. Cena, par kādu tika veikts pēdējais darījums ar fi nanšu instrumentu, iespējams, nebija šā fi nanšu instrumenta patiesā vērtī-ba arī pēdējā darījuma dienā. Tā, piemēram, pēdējais darījums ar fi nanšu instrumentu, iespējams, tika veikts piespiedu kārtā (kā, t. i., gadījumos, kad uzņēmums tiek likvidēts maksātnespējas dēļ vai kad uzņēmumam kādu citu apsvērumu dēļ bija steidzami jā-pārdod aktīvus). Šādā gadījumā cena, par kādu tika veikts pēdējais darījums ar fi nanšu instrumentu, jākoriģē, lai noteiktu patieso vērtību (5).
Finanšu instrumentu portfeļa patieso vērtību aprēķina, reizinot fi nanšu instrumen-tu skaiinstrumen-tu portfelī ar viena instrumenta kotēto tirgus cenu. Ja fi nanšu instrumenta cenas aktīvā tirgū netiek publicētas, bet atsevišķām fi nanšu instrumenta komponentēm tomēr eksistē aktīvs tirgus, tad fi nanšu instrumenta patieso vērtību nosaka, vadoties pēc kom-ponenšu tirgus cenām (4).
Ja aktīvā tirgū tiek kotēta nevis fi nanšu instrumenta cena, bet gan tā procentu lik-me, tad uzņēmums, kas sagatavo fi nanšu pārskatu, patiesās vērtības noteikšanā izmanto procentu likmi. Ja tirgū kotētā procentu likme neatspoguļo fi nanšu instrumenta kredīta risku vai citus faktorus, ko tirgus dalībnieki ņemtu vērā, vērtējot fi nanšu instrumentu, tad šī kotētā procentu likme ir jākoriģē (4).
Justīne Jaunzeme. Finanšu instrumentu novērtēšana patiesajā vērtībā 171 Kā noteikt vērtspapīru, kas ir iekļauti Rīgas Fondu biržas sarakstos, patieso vērtību, pamatojoties uz šo vērtspapīru tirgus cenu?
Par katru darba dienu Rīgas Fondu birža publicē šādas akciju cenas:
augstāko cenu, par kādu attiecīgajā darba dienā ir noticis akciju
pirkšanas-•
pārdošanas darījums;
zemāko cenu, par kādu darba dienā ir noticis akciju pirkšanas-pārdošanas
•
darījums;
pēdējo cenu, par kādu darba dienā ir noticis akciju pirkšanas-pārdošanas
•
darījums,
attiecīgās darba dienas svērto vidējo akciju cenu.
•
Rīgas Fondu birža sniedz ziņas arī par akciju piedāvātām cenām un pieprasītām cenām. Akciju piedāvātā cena, par kuru ziņo birža, tomēr nav reāli notikuša akciju pār-došanas darījuma cena, bet gan cena, par kādu atsevišķi tirgus dalībnieki būtu ar mieru pārdot tiem piederošās akcijas. Analogi akciju pieprasītā cena, par kuru ziņo birža, nav reāli notikuša akciju pirkšanas darījuma cena, bet gan cena, par kādu atsevišķi tirgus dalībnieki piekristu pirkt akcijas.
Pēc autores domām, ja akciju novērtēšanas dienā vai dažas dienas iepriekš Rīgas Fondu biržas regulētajā tirgū ir notikuši akciju pirkšanas un pārdošanas darījumi, tad pēdējo cenu, par kādu ir noticis akciju pirkšanas - pārdošanas darījums, var izmantot akciju patiesās vērtības noteikšanai. Tieši pēdējā darījuma cena vislabāk raksturo akciju patieso vērtību novērtēšanas brīdī, ja vien kāda cita informācija neliecina par pretējo.
Tomēr, ja akciju cenas novērtēšanas dienā vai neilgi pēc šīs novērtēšanas dienas ir biju-šas ļoti svārstīgas un ja šīs svārstības nav izskaidrojamas ar akciju tirgus dalībniekiem būtiskas informācijas publicēšanu, akciju patiesās vērtības noteikšanā autore iesaka iz-mantot pēdējās darba dienas svērto vidējo akciju cenu. Izmantojot pēdējās darba dienas svērto vidējo akciju cenu patiesās vērtības noteikšanā, patiesā vērtība tiek noteikta, ma-zinot spekulatīvu svārstību ietekmi uz akciju cenām.
Literatūra
1. LR Finanšu instrumentu tirgus likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 175, 2003, 11. dec.
2. LR Gada pārskatu likums. Ziņotājs, Nr. 44, 1992, 12. nov.
3. Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 1 “Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes”. Latvijas Vēstnesis, Nr. 23, 2004.
4. IAS 39 “ Financial Instruments: Recognition and Measurement”. London : Internatio-nal Accounting Standards Board, 2004.
5. Statement Nr. 157 “Fair Value Measurements”. Norwalk, CO : Financial Accounting Standards Board, 2006.
6. Barker, R. G., Bignon, V., Biondi, Y., Ragot, X. An Economic Analysis of Fair Value: The Evolution of Accounting Principles in European Legislation. Prisme No.4.
Cournot Centre for Economic Studies, 2004, 22–25 p.
7. Bies, S. S. Fair Value Accounting. Federal Reserve Bulletin, Winter 2005, 26–29 p.
Available: federalreserve.gov/pubs/bulletin/2005/winter05_fair.pdf
8. Cunningham, C. Fair Value Accounting: Fair for Whom? Financial Executive, March/April 2004.
9. Edge, J. Fair Value accounting is the accepted model. Global Valuation Isues. Septem-ber 2004. Available: www.ivsc.org, 2004, 1–2 p.
10. European Central Bank. Fair Value Accounting and Financial Stability. Occasional Paper Series, No. 13, Frankfurt am Main : European Central Bank, 2004. 50 p.
11. Pita, I. F., Gutierrez, I. G. Fair Value Accounting. Available: www.cemla.org/pdf/acp/
dp-0607-bde-eng.pdf, 2006, 1–22 p.
12. Ramesh, K., De Mesa Graziano, C. Fair Value Accounting: A Status Report. Finan-cial Executives Research Foundation Issue Alert. October 2004. Available: www.fars.
org/FairValueAccountingAFERFStatusReport.pdf
13. Danvers, MA : Financial Executives Research Foundation, 2004, 1–10. p.
14. Shortridge, R. T., Schroeder A., Wagoner, E. Fair-Value Accounting. Analyzing the Changing Environment, 2006. Available: http://www.nysscpa.org/cpajournal/2006/406/
essentials/p37.htm
15. Svešvārdu vārdnīca. Rīga : Jumava, 1999. 911 lpp.
16. Rīgas Fondu biržas mājas lapa. Pieejams: www.lv.omxgroup.com
Summary
According to Law on Annual Reports of the Republic of Latvia, fi nancial instruments may be mea-sured at their fair values. The measurement of fi nancial instruments at fair values in the fi nancial statements must be reliable. Fair value can be determined reliably, if the market price of fi nan-cial instruments is available from an active and public market. An issue, however, arises in this respect – what is an active and public market? In this paper, criteria for recognizing a market as a public and active one are developed. The securities market of Riga Fund Exchange has been analyzed as well. In conclusion, recommendations for measuring fi nancial instruments traded at Riga Fund Exchange at their market prices have been developed.
Keywords: fi nancial instruments, securities, fair value, valuation, fi nancial statements, securities’
market.
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2007. 717. sēj. VADĪBASZINĀTNE