Pētījuma galvenais mērķis bija izstrādāt analītisko instrumentāriju darbaspēka pie-dāvājuma un pieprasījuma atbilstības analīzei tautsaimniecības attīstības vajadzībām un sistēmas attīstības alternatīvo situāciju prognozēšanai ilgtermiņā.
Atbilstīgi darba tirgu ietekmējošiem faktoriem dinamiskā optimizācijas modeļa konceptuālo shēmu veido pieci daļēji neatkarīgi sistēmas moduļi (sk. 1. att.):
Sabiedrības modulis
• , kas nosaka darbaspēka kvantitatīvo (skaits) un kvalitatīvo (profesionālā kvalifi kācija) piedāvājumu;
Tautsaimniecības modulis
• , kas nosaka darbaspēka kvantitatīvo un kvalitatīvo pieprasījumu;
Vides un resursu modulis
• , kas iedarbojas uz sabiedrības un tautsaimniecības moduļiem un ar tiem pastarpināti ietekmē darbaspēka tirgu;
Tehnoloģiju modulis
• , kas galvenokārt ietekmē tautsaimniecības moduļa dina-misko uzvedību un pastarpināti ietekmē darbaspēka tirgu;
Darbaspēka tirgus modulis
• , kura darbības rezultātā tiek nodrošināta
darbaspēka tirgus līdzsvarošanās, apkopojot visu iepriekš minēto moduļu prognožu un savstarpējo mijiedarbību rezultātus.
Lai vienkāršotu modeļa struktūru un nodrošinātu tā ilgtermiņa prognozēšanas funk-cionalitāti, dažādos moduļos tiek izmantotas vairākas parametru grupēšanas dimensijas:
vecuma grupas, ekonomiski aktīvos iedzīvotājus (no 15 līdz 74 gadiem) sadalot
•
7 vecuma grupās: 15–19; 20–24; 25–34; 35–44; 45–54; 55–64; 65–74, kas tiek izmantotas Sabiedrības modulī, formējoties darbaspēka piedāvājumam;
profesiju grupas, apvienojot profesiju klasifi katorā ar detalizācijas pakāpi
•
līdz četru ciparu kodam ietvertās profesijas 37 agregētās grupās pēc iemaņu, prasmju un izglītības līdzības. Profesiju grupu dimensija tiek lietota Sabiedrības, Tautsaimniecības un Darbaspēka tirgus moduļos, kļūstot par vienojošo elemen-tu sistēmā, Sabiedrības blokā veidojoties darbaspēka piedāvājumam ar noteikelemen-tu kvalifi kāciju un Tautsaimniecības blokā formējoties pieprasījumam pēc noteik-tas kvalifi kācijas darbiniekiem;
tautsaimniecības 15 nozares (pēc
• NACE klasifi kācijas 1. līmeņa), kas tiek
iz-mantotas Tautsaimniecības, Tehnoloģiju, Vides un resursu modulī.
Katrs līdzsvarošanās modulis sastāv no vairākiem daļēji neatkarīgiem blokiem.
Tā kā Sabiedrības moduļa mērķis ir noteikt darbaspēka piedāvājumu pa profesiju grupām un vecuma grupām, tad darbaspēka piedāvājums veidojas divu ietekmējošo fak-toru mijiedarbības rezultātā – demogrāfi jas (kvantitatīvais aspekts) un izglītības (kvali-tatīvais aspekts). Sabiedrības modulī ir iekļauti divi attiecīgie bloki.
Demogrāfi jas bloka uzdevums ir imitēt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju sadalījumu profesiju un vecuma grupās. Iedzīvotāju skaita noteikšanai pa vecuma grupām tiek iz-mantotas gatavas demogrāfi skās prognozes, t. i., iedzīvotāju skaitu veido moduļa ekso-gēnais ieejas rādītājs. Savukārt sadalījuma pa profesiju grupām attīstība laikā veidojas no fi ksēta sākuma stāvokļa un izmaiņām, kas rodas attiecīgās profesiju grupas iedzīvo-tājiem novecojot un papildinoties ar jauniešiem (15–19 un 20–24 gadu vecuma grupās) pēc izglītības iegūšanas konkrētās jomās.
Izglītības blokā kvantitatīvajam rādītājam iedzīvotāju skaits tiek piešķirts kvalitatī-vais aspekts, nosakot darbaspēka kvalifi kācijas līmeni un jomu. Lai Izglītības blokā ie-kļautu būtiskākās sakarības par izglītības sistēmu Latvijā, tā tika strukturēta 5 izglītības līmeņos: pamatizglītība, vidējā vispārējā izglītība, vidējā profesionālā izglītība, koledžu līmeņa izglītība un augstākā izglītība (sk. 2. att.).
1. attēls. Dinamiskā optimizācijas modeļa konceptuālā shēma Conceptual Scheme of Dynamic Optimization Model
Līdzsvarošanās moduļi darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošanai
Atbalsta moduļi sabiedrības un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības alternatīvu izstrādei
I. Ieviņa, J. Meļņikova, K. Rozīte. Dinamiskais optimizācijas modelis .. 55
Izglītības blokā, saskaņā ar darba tirgus līdzsvarošanas koncepciju, ir iestrādāti divu veidu – pašregulēšanās un valstiskās regulēšanas – mehānismi:
valstiskās regulēšanas mehānisms, novērtējot, kādās profesijās tiek prognozēts
•
darbaspēka defi cīts, ar papildu budžeta vietu piešķiršanu, pievilcīgas studiju mak-sas un studiju vietu skaita noteikšanu pa izglītības jomām, kā arī jauno cilvēku aģitāciju, stimulē jauniešus izvēlēties mācības noteiktajās izglītības jomās;
tomēr par galveno darbaspēka piedāvājuma pašregulēšanās mehānisma sviru
•
tiek noteikts darbaspēka cenas (atalgojuma līmenis) pa profesiju grupām fak-tors, ļaujot iedzīvotājiem salīdzināt, kādus ienākumus var iegūt, apgūstot nākamā līmeņa izglītību, ar tiem ienākumiem, ko var saņemt sasniegtajā izglītības līmenī.
Tautsaimniecības moduļa mērķis ir noteikt nepieciešamo darbaspēku, lai nodroši-nātu vajadzīgo (vēlamo nozares) izaugsmi, un aprēķināt nozares iespējamo izaugsmes apjomu, balstoties uz pieejamo darbaspēku.
Tautsaimniecības moduli veido 3 bloki:
nozares stratēģiskās (vēlamās) attīstības bloks – nosaka darbaspēka pieprasījumu;
•
2. attēls. LR Izglītības sistēmas attēlojums dinamiskajā optimizācijas modelī Latvia’s Educational system’s representation expresed in the form of a model Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapa, www.izm.gov.lv
Augstākā izglītība (ilgums – 3–7 gadi atkarībā no izglītības
jomas)
Koledža (ilgums – 2 gadi)
Vidējā vispārēja izglītība
(ilgums – 3 gadi)
Pamatizglītība (ilgums – 9 gadi) Vidējā profesionālā
izglītība (ilgums – 4 gadi) Doktora studijas
3-4 gadi
Augstākā profesionālā
izglītība 1-2 gadi
Akadēmiskās izglītības maģistra
studijas 2 gadi
Profesionālās izglītības maģistra studijas
Akadēmiskās izglītības bakalaura
studijas 3-4 gadi
Profesionālās izglītības bakalaura studijas 4 gadi
Koledžas izglītība 4 gadi
Profesionālā vidējā izglītība
4 gadi
Augstākā profesionālā
izglītība 4-6 gadi
Arodizglītība
3 gadi Arodizglītība 2-3 gadi Vispārējā vidējā
izglītība 4 gadi
Vispārējā pamatizglītība 4 gadi
līdz 2 gadi līdz 1-2 gadi
līdz 2 gadi
Arodpamatizglītība 2-3 gadi
nozares faktiskās attīstības bloks – imitē iespējamo nozares attīstību, ņemot
•
vērā pieejamos darbaspēka resursus;
ražošanas funkcijas bloks – nosaka darbaspēka nozīmīgumu tautsaimniecības
•
attīstības nodrošināšanā.
Nozares stratēģiskās jeb vēlamās attīstības blokā tiek aprēķināts nepieciešamais darbaspēka pieprasījums, izmantojot ražošanas funkciju un ņemot vērā tautsaimniecības nozaru vēlamās izaugsmes tempus.
Kopējais tautsaimniecības pieprasījums pēc darbaspēka pa profesiju grupām tiek iegūts, summējot atsevišķu nozaru darbaspēka pieprasījumu, un tas kalpo par ievades parametru Darbaspēka tirgus modulim.
Tā kā vēlamais ne vienmēr saskan ar esošo, arī darbaspēka resursa faktiskais nodro-šinājums noteiktajā laika periodā var atšķirties no pieprasītā darbaspēka resursa apjoma.
Tādēļ Nozares faktiskās attīstības bloka uzdevums ir simulēt, kāds konkrētajā laika periodā būtu sasniedzamais nozares ražošanas apjoms, ja kapitāla apjoms ir vienāds ar stratēģiskās attīstības blokā iestrādāto lielumu, bet darbaspēka daudzumu nosaka Darba-spēka tirgus modulī simulētais faktiskais darbaDarba-spēka apjoms pa profesiju grupām.
Būtisks nozares turpmākas faktiskās attīstības nodrošinājuma faktors ir darbaspēka cena, kas ne tikai ietekmē darbaspēka pieprasījumu, atspoguļojoties kopējās ražošanas izmaksās, bet, tām strauji pieaugot, var bremzēt nozares attīstību. Modelī tiek pieņemts, ka ražošanas izmaksu daļa, kas tiek novirzīta darbaspēka samaksai, nedrīkst pārsniegt noteiktu daļu no nozares IKP. Ja darbaspēka trūkuma dēļ šī ražošanas izmaksu daļa pārsniedz maksimālo līmeni, Nozares faktiskās attīstības bloks dod signālu otram Taut-saimniecības moduļa blokam, ka ir jāsamazina pieprasījums pēc darbaspēka.
Darbaspēka tirgus moduļa mērķis ir salīdzināt tautsaimniecībai nepieciešamā darbaspēka apjomu un kvalitāti ar darbaspēka piedāvājumu, neatbilstības gadījumā īs-tenojot līdzsvarojošo darbību ar pašregulēšanās mehānisma palīdzību un/vai valstiskās regulēšanas palīdzību, pārbaudot vadības lēmumu ietekmi uz darbaspēka piedāvājuma formēšanos.
Darbaspēka tirgus modulis sastāv no trim blokiem – Darbaspēka piedāvājuma blo-ka, Darbaspēka pieprasījuma bloka un Darbaspēka cenas bloka.
Darbaspēka piedāvājuma bloka būtiskākie rādītāji ir saistīti ar darba meklētāju un strādājošo skaita izmaiņām. Izmantojot sabiedrības blokā iegūto darbaspēka kvantitatīvo un kvalitatīvo apjomu, tiek veiktas darba meklētāju skaita izmaiņas:
izglītības blokā iegūstot darbaspēka piedāvājuma kvalitatīvo pazīmi – profesiju
•
grupu – tiek palielināts darba meklētāju skaits pa profesiju grupām;
demogrāfi jas prognožu negatīvu izmaiņu gadījumā, tiek koriģēts darba
•
meklētāju un strādājošo skaits atbilstīgi blokā aprēķinātajam darba meklētāju īpatsvaram no kopējo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Turklāt darba meklētāju skaitu palielina tā strādājošo daļa, kas zaudē darbu, un sa-mazina, tiem atrodot jaunu darbavietu.
Savukārt strādājošo skaita izmaiņas ietekmē gan darba ņēmēja statusa maiņa, gan demogrāfi jas prognožu korekcijas rezultāti.
Darbaspēka pieprasījuma bloka būtiskākie rādītāji ir saistīti ar aizņemto un va-kanto darbavietu skaita izmaiņām, kas formējas atbilstīgi tautsaimniecības nozaru attīs-tības scenārijiem.
I. Ieviņa, J. Meļņikova, K. Rozīte. Dinamiskais optimizācijas modelis .. 57 Vakanču skaitu palielina jaunu darbavietu izveides plūsma un strādājošo skaita sa-mazinājums demogrāfi sko izmaiņu rezultātā, un samazina darbavietu slēgšana, piemē-rota kandidāta atrašana darbavietas aizpildei. Simulācijas gaitā ir iespējama situācija, ka kopējais vakanču skaits ir negatīvs skaitlis, kas parāda, ka tautsaimniecības nozaru attīstības rezultātā ir samazinājies pieprasījums pēc noteiktas profesijas grupas, bet, tā kā darbavietas slēgšanai un strādājošo atlaišanai ir nepieciešams laiks, pieprasījuma un faktiskās situācijas līdzsvarošanās notiek ar kavēšanos.
Pēc CSP datiem viens darbinieks var strādāt vairākās darbavietās. Tāpēc modeļa darbaspēka piedāvājuma apjomu izsaka cilvēku skaitā, bet pieprasījumu – darbavietās, šos abus rādītājus savstarpēji sasaistot ar pārrēķina koefi centu, kas attēlo aizņemto dar-bavietu un strādājošo skaita proporcijas noteiktā profesijā.
Darbaspēka cenas bloka uzdevums ir novērtēt darbaspēka tirgus līdzsvaru, salīdzi-not neapmierināto darbaspēka pieprasījumu (neaizpildītās vakances) un neapmierināto darbaspēka piedāvājumu (darba meklētāji). Ja darba tirgū pastāv ievērojams neaizpildīto vakanču skaits, darba dēvēji būs spiesti palielināt atalgojumu, lai piesaistītu nepiecieša-mos resursus, līdz ar to neapmierinātais darbaspēka pieprasījums konkrētajā profesiju grupā stimulē algu pieaugumu. Un otrādi, ja darba tirgū pastāv liels darba meklētāju ap-joms, kas varētu piedāvāt savu darbaspēku noteiktajā profesiju grupā, lielākas darbaspē-ka pieejamības rezultātā atalgojumam būs tendence samazināties. Ņemot vērā, darbaspē-ka reā-lajā dzīvē neaizpildītās vakances un darba meklētāji kādā profesiju grupā var pastāvēt vienlaicīgi, uz algas līmeni vienlaicīgi iedarbojas gan samazinājuma, gan palielinājuma efekts, veidojot savā ziņā līdzsvarojošu ietekmi. Tomēr, ja vērojams vakanču pārsvars par darba meklētāju skaitu, tad var sagaidīt algu līmeņa palielināšanos un otrādi.
Darbaspēka cenu bloks attiecību koefi cientu veidā dod signālu Izglītības blokam, ietekmējot jauniešu izvēli par izglītību, kuru iegūt, lai strādātu konkrētajā profesiju gru-pā, tādējādi īstenojoties darba tirgus pašregulēšanās mehānismam.
Tehnoloģiju un vides un resursu moduļi tieši neietekmē darbaspēka pieprasīju-ma un piedāvājupieprasīju-ma līdzsvarošanos. Tehnoloģiju moduļa mērķis ir simulēt tehnoloģiju līmeņa attīstību un tā ietekmi uz tautsaimniecības nozaru izlaides apjomiem, tā struktū-rā ieststruktū-rādājot tehnoloģisko progresu ietekmējošus faktorus. Vides un resursu moduļa mērķis ir simulēt dabas un energoresursu patēriņu atsevišķās tautsaimniecības noza-rēs, kā arī novērtēt ražošanas un sabiedrības attīstības ietekmi uz piesārņojuma līmeņa izmaiņām.
3. attēls. Dinamiskā optimizācijas modeļa uzbūves shematisks attēlojums Structure of Dynamic Optimization Model
SABIEDRĪBAS MODULIS
TAUTSAIMNIECĪBAS MODULIS DARBASPĒKA TIRGUS MODULIS
[Bloks: Nozares stratēģiskā attīstība]
[Bloks: Darbaspēka pieprasījums]
[Bloks: Darbaspēka piedāvājums]
[Bloks: Demografija]
[Bloks: Darbaspēka cena]
[Bloks: Izglītība]
TEHNOLOĢIJU MODULIS
VIDES UN RESURSU MODULIS [Bloks: Nozares faktiskā attīstība]
[Bloks: Ražošanas funkcija]
Lai izveidotais modelis būtu pēc iespējas elastīgāks, vienkārši saprotams un viegli pilnveidojams arī turpmāk, veicot darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaro-šanās prognozēšanu valsts politikas izstrādē, tā izveidē ir izvēlēta pieeja, kas ļauj visus piecus šeit minētos moduļus modifi cēt atsevišķi, neietekmējot pārējo moduļu funkciona-litāti. Atsevišķie moduļi ir savstarpēji saistīti ar savienojošiem mainīgajiem, kas turpmā-kā modeļa modifi cēšanā jāsaglabā.
1. tabula DOM moduļu savienojošie mainīgie
Connective Parameters among Different Modules Avota modulis /
bloks
Saņēmējs modu-lis / bloks
Savienojošais parametrs
Parametra uzdevums, mērķis
Sabiedrība / Demogrāfi ja
Darbaspēka tir-gus / Darbaspēka piedāvājums
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju izmaiņas pa profesiju grupām pret iepriekšējo laika periodu
Nodrošināt darbaspēka tirgus modulī darbaspēka piedāvājuma atbilstību reālajām darbaspēka prognozēm no Demogrāfi jas bloka
Sabiedrība / Demogrāfi ja
Sabiedrība / Izglītība
Iedzīvotāju skaits 15–19 gadu vecuma grupā
Šīs vecuma grupas iedzīvotāji sāk savu dalību darbaspēka tirgū ar attiecīgas izglītības iegūšanu, kas tālāk nodrošinās piederību kādai profesiju grupai
Sabiedrība / Izglītība
Sabiedrība / Demogrāfi ja
Profesionālo kvalifi kāciju ieguvušie jaunieši (pa profesiju grupām) konkrētā laika periodā
Nodrošina profesiju grupas piešķiršanu iedzīvotājiem 15–19 un 20–24 gadu vecuma grupās
Tautsaimniecība / Nozares
stratēģiskā attīstība
Darbaspēka (DSP) tirgus / Darbaspēka pieprasījums
Darbaspēka pieprasījums pa profesiju grupām
Nodod Darbaspēka tirgus modulim informāciju par tautsaimniecībā nepieciešamo darbaspēka apjomu Darbaspēka tirgus:
DSP pieprasījums un DSP
piedāvājums
Darbaspēka tir-gus / DSP cena
Vakances un darba meklētāji pa profesiju grupām
Nodrošina iespēju salīdzināt relatīvo DSP piedāvājuma, pieprasījuma attiecību
Darbaspēka tirgus:
DSP pieprasījums un DSP
piedāvājums
Tautsaimniecība / Nozares faktiskā attīstība
Reālais strādājošo skaits pa pro-fesiju grupām
Informē Tautsaimniecības moduli par reālo situāciju darba tirgū
Tautsaimniecība / Nozares faktiskā attīstība
Tautsaimniecība / Nozares
stratēģiskā attīstība
Darbaspēka pieprasījuma samazināšanas procents (pa nozarēm)
Informē stratēģiskās attīstības bloku par nepieciešamību samazināt pieprasījumu pēc DSP, jo faktiskais DSP nodrošinājums būtiski atpaliek no pieprasītā
Darbaspēka tir-gus / DSP cena
Demogrāfi ja / Izglītība
Darbaspēka relatīvā alga pa profesiju grupām
Dod signālu par darba tirgū pieprasītākajām profesiju grupām Tehnoloģijas Tautsaimniecība Tehnoloģiju
koefi cients
Nepieciešams ražošanas funkcijas parametru nodrošinājumam Tautsaimniecība /
Nozares faktiskā attīstība
Vide un resursi Nozaru faktiskais IKP
Dod informāciju par resursu patēriņu un piesārņojuma attīstību atkarībā no nozares ražošanas līmeņa
Sabiedrība / Demogrāfi ja
Vide un resursi Iedzīvotāju skaits Dod informāciju par resursu patēriņu un piesārņojuma attīstību atkarībā no iedzīvotāju skaita
I. Ieviņa, J. Meļņikova, K. Rozīte. Dinamiskais optimizācijas modelis .. 59 Pētījuma rezultātā izstrādātais Dinamiskais optimizācijas modelis ir lietojams par analītisku instrumentāriju darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma attīstības tendenču analīzei, nodarbinātības, izglītības un tautsaimniecības attīstības kontekstā, turklāt pa-stāv iespējas papildināt vai modifi cēt tā atsevišķus moduļus/blokus, nodrošinot arī turp-māku modeļa attīstīšanu.