I. Ieviņa, J. Meļņikova, K. Rozīte. Dinamiskais optimizācijas modelis .. 59 Pētījuma rezultātā izstrādātais Dinamiskais optimizācijas modelis ir lietojams par analītisku instrumentāriju darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma attīstības tendenču analīzei, nodarbinātības, izglītības un tautsaimniecības attīstības kontekstā, turklāt pa-stāv iespējas papildināt vai modifi cēt tā atsevišķus moduļus/blokus, nodrošinot arī turp-māku modeļa attīstīšanu.
Latvijas darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanās
darbaspēka tirgus attīstības detalizētai analīzei noteiktos griezumos
•
nodarbinātības un izglītības kontekstā;
tautsaimniecības nozaru tendenču attīstības analīzei noteiktos griezumos.
•
Veicot DOM imitācijas rezultātu vispārīgu datu analīzi, tiek izprastas pētāmās
sis-4. attēls. DOM imitācijas rezultātu analīzes shēma Simulation Results’ Analyses Possibilities
Imitācijas rezultāti
Vispārīga datu analīze Mērķis: pētāmās sistēmas ilgtermiņa uzvedības pamatlikumsakarību izpratne
Analizējamie rādītāji:
Kopējā tautsaimniecības izaugsme
DSP pieprasījuma attīstības tendences
Darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu atbilstība Darbaspēka pieprasījuma apmierinātības pakāpes Izglītības nozares attīstības tendences u. c.
Detalizēta datu analīze Mērķis: pētāmās sistēmas uzvedības izpēte ilgtermiņa noteiktos griezumos
Analizējamie rādītāji:
Atsevišķu nozaru faktiskās attīstības novirzes no vēlamās būtiskums
Atsevišķu nozaru vēlamā ražošana apjoma un darbaspēka pieprasījuma attīstība Darbaspēka pieprasījums noteiktā nozarē un profesiju grupā
Darbaspēka piedāvājuma izmaiņu analīze noteiktā profesiju grupā
Noteikta izglītības līmeņa un jomas absolvējušo iedzīvotāju apjoma izmaiņas u. c.
Scenāriju analīze Mērķis : pētāmās sistēmas reakcijas analīze par lēmumu mainīgo parametru vērtību maiņu optimālā darbaspēka līdzsvara sasniegšanai ilgtermiņā
Analizējamie rādītāji:
Mainīgo lēmuma pieņemšanas parametru vērtības
Iegūto alternatīvo scenāriju vispārīga un detalizēta datu analīze
tēmas ilgtermiņa uzvedības pamatlikumsakarības, vispirms novērtējot izvēlētā scenārija attīstības tendences: kopējo tautsaimniecības vēlamo izaugsmi, kopējo darbaspēka pie-prasījumu, kopējo darbaspēka piedāvājumu (ekonomiski aktīvo iedzīvotāju dinamiku).
Šī informācija dod vispārēju priekšstatu par darbaspēka tirgus iespējamo kvantita-tīvo līdzsvaru.
Tā piemērā, kas parādīts 5. attēlā, var redzēt, ka imitācijas sākuma periodā strādājo-šo pieprasījums ir mazāks nekā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. 6. attēlā redzams, ka darbaspēka piedāvājuma pārpalikums ir apmēram 5%. Līdz ar to var paredzēt, ka at-karībā no profesiju grupas darba tirgū var būt novērojams gan darbaspēka pārpalikums, gan defi cīts.
Tomēr vidējā termiņā ir vērojama būtiska darbaspēka piedāvājuma samazināšanās un pieprasījuma palielināšanās. Tādējādi imitācijas beigu posmā tautsaimniecībā pie-ejamie darbaspēka resursi var nosegt tikai 70% no darbaspēka pieprasījuma. Pie tik bū-tiskas disproporcijas var paredzēt, ka darbaspēka defi cīts ilgtermiņā būs vērojams visās nozarēs un profesiju grupās.
Pēc datu vispārīgas analīzes var tikt veikta detalizētāka darbaspēka tirgus
attīstī-I. Ieviņa, J. Meļņikova, K. Rozīte. Dinamiskais optimizācijas modelis .. 61
5. attēls. Piemērs: strādājošo pieprasījuma un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita attīstības tendences
Illustration of Labour Demand and Economically Active Population Development Trends
6. attēls. Piemērs: darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība Illustration of Labour Demand and Supply Relationship Ratios
bas tendenču izvērtēšana: vakanču, darba meklētāju un strādājošo kopējā analīze, kā arī detalizēti – profesiju grupu un nozaru griezumā. Ar šādas analīzes palīdzību iespējams izvērtēt atsevišķu profesiju grupu attīstību līdzsvarošanās kontekstā, atlasīt un īpaši ana-lizēt tās profesiju grupas, kurās pastāv būtiskākās pieprasījuma un piedāvājuma atšķirī-bas ilgtermiņā.
Piemēram, turpinot iepriekšējo analīzi var pārbaudīt, kādas ir darba meklētāju un vakanču attīstības tendences kopumā (sk. 7. att.).
Konkrētajā piemērā redzam, ka, lai gan vakanču kopējais skaits būtiski un strauji pieaug, darba meklētāju skaits samazinās daudz lēnāk. Tas nozīmē, ka darba tirgū atse-višķās profesiju grupās arī ilgtermiņā var būt vērojams darbaspēka pārpalikums, kamēr kopumā tautsaimniecībā ir būtisks darbaspēka iztrūkums. No šīs analīzes arī var secināt, ka darbaspēka tirgus līdzsvarošanās var notikt tikai ļoti ilgstošā laika periodā un bez ak-tīviem valstiskiem pasākumiem (piemēram, darbaspēka pārkvalifi kācijas) piedāvājuma reakcija uz pieprasījumu ir visai neelastīga.
Sekojot darbaspēka attīstības tendencēm, var prognozēt arī atsevišķu nozaru faktis-kās attīstības noviržu no vēlamās būtiskumu, izvērtējot iegūtos modeļa rezultātus nozaru griezumā: nozaru vēlamo ražošanas un darbaspēka pieprasījuma attīstību, nozaru faktis-ko, saņemto darbaspēku un tā saražoto faktisko apjomu.
Piemēram, 8. attēlā parādīta apstrādes rūpniecības (D nozare) stratēģiski vēlamā attīstība un tās radītais vēlamais darbaspēka pieprasījums. Tomēr, kā tika secināts ie-priekš, – tautsaimniecībā esošais darbaspēka resurss nenodrošina pieprasījumu, tādējādi D nozare saņem ievērojami mazāku darbaspēka daudzumu, nekā ir pieprasījusi un noza-res faktiskā attīstība imitācijas beigu posmā ir būtiski zemāka par vēlamo.
Lai saprastu darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma nelīdzsvarošanās situācijas būtiskākos cēloņus, ir jāveic darbaspēka piedāvājuma pa profesiju grupām izmaiņu ana-līze: attiecīgo izglītības līmeni un jomu beigušie (darbaspēka tirgū ienākošie), no darba tirgus aizejošie (pensionējušies). Pēc vajadzības ir iespējams veikt arī detalizētu eko-nomiski aktīvo iedzīvotāju analīzi profesiju un vecuma grupu griezumā. Šāda analīze palīdz saprast, vai pieprasījuma nenodrošinājums/pārpalikums ir saistīts ar vispārīgām demogrāfi jas tendencēm, attiecīgās profesiju grupas vecuma struktūru vai neatbilstīgu izglītības veicināšanas politiku.
Piemēram, 9.–11. attēlā var redzēt vienas profesiju grupas (A_1 – skolotāji) piepra-sījuma, piedāvājuma, brīvo vakanču, darba meklētāju, darba tirgū ienākošo un līdzsva-rošanās mehānisma iedarbības analīzi.
Izvērtējot bāzes scenāriju pēc iepriekš aprakstītajiem soļiem, modeļa lietotājs var izvēlēties alternatīvus scenārijus, izmantojot maināmos parametrus, izvirzot hipotēzes, kā attiecīgo parametru nomaiņa var ietekmēt sistēmas dinamisko uzvedību. Veicot jauno modeļa simulāciju, lietotājam ir iespēja salīdzināt bāzes scenārija ģenerētos rezultātus ar alternatīvā scenārija rezultātiem un pārbaudīt izvirzītās hipotēzes. Šādā veidā, ar dažā-dām parametru vērtībām ir iespēja meklēt optimālākos risinājumus ilgtermiņa līdzsvara situācijas tuvināšanai.
7. attēls. Piemērs: darba meklētāju un vakanču skaita attīstības tendences
Illustration of Job Searcher and Vacancy Amount Development Labour Demand and Supply Proportion
I. Ieviņa, J. Meļņikova, K. Rozīte. Dinamiskais optimizācijas modelis .. 63
Vēlamā un esošā IKP un darba vietu salīdzinājums
0 50 000 100 000 150 000 200 000 250 000 300 000 350 000 400 000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 2028 2029
Darba vietu skaits
0 1 000 2 000 3 000 4 000 5 000 6 000
IKP LVL milj.
Vēlamais (pieprasītais) nozares nodrošinājums ar darbaspēku Faktiskais nozares nodrošinājums ar darbaspēku
Vēlamais nozares izlaides apjoms Faktiskais nozares izlaides apjoms
D - APSTRĀDES RŪPNIECĪBA
Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums pa profesiju grupām
0 10 000 20 000 30 000 40 000 50 000 60 000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 2028 2029
Ekonomiski aktīvie Vakances Strādājošie Darba meklētāji Darba vietas Pienāk DSP tirgū
A_1 - Skolotāji
8. attēls. Piemērs: nozares un darbaspēka pieprasījuma vēlamā un faktiskā attīstība Illustration of Preferable and Actual Industry Development
9. attēls. Piemērs: profesiju grupas (A_1 – skolotāji) pieprasījuma, piedāvājuma, brīvo vakanču, darba meklētāju skaita izmaiņas
Illustration of Demand, Supply, Vacancies, Job Seekers Amount Changes for Occupation Group “A_1 Teachers”
10. attēls. Piemērs: profesiju grupas (A_1 – skolotāji) darbaspēka pieprasījuma apmierinātības pakāpe un studentu izvēle
Illustration of Supply Satisfaction Level and Study Desire for Occupation Group
“A_1 Teachers”
11. attēls. Piemērs: profesiju grupas (A_1 – skolotāji) līdzsvara mehānisma attīstība Illustration of Occupation Group “A_1 Teachers” Balancing Mechanism Development
Darbaspēka pieprasījuma apmierinātības pakāpe un studentu pieplūde pa profesiju grupām
-200 400 600 800 1 000 1 200 1 400
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 2028 2029
Vēlās iestāties izglītības līmenī un jomā
-20 40 60 80 100 120
Darbaspēka apmierinātības pakāpe %
Vēlas iestāties izglītības līmenī un jomā Pilnībā apmierināts darbspēka pieprasījums
Darbaspēka pieprasījuma potenciālā apmierinātības pakāpe (ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pret strādājošo pieprasījumu) A_1 - Skolotāji
Darbaspēka pieprasījuma apmierinātības pakāpe un atalgojuma līmenis pa profesiju grupām
0 100 200 300 400 500 600 700 800
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 2028 2029
Atalgojuma līmenis
84 86 88 90 92 94 96 98 100 102 104 106
Darbaspēka apmierinātības pakāpe
Atalgojuma līmenis Darbaspēka pieprasījuma apmierinātības pakāpe Pilnībā apmierināts darbspēka pieprasījums A_1 - Skolotāji
I. Ieviņa, J. Meļņikova, K. Rozīte. Dinamiskais optimizācijas modelis .. 65