Aptaujas laikā jauniešiem tika uzdoti jautājumi par viņu „reālajiem” plāniem, t. i., ko viņi plāno darīt pēc skolas beigšanas, un tika uzdots jautājums par viņu „ideālajiem”
plāniem, t. i., ko viņi gribētu darīt, ja pēc skolas beigšanas būtu neierobežotas iespējas.
Analizējot atbildes (sk. 1. tab.), var secināt, ka gan „reālajos” skolēnu plānos, gan
„ideālajos” vadošās pozīcijas ieņem vēlme mācīties augstskolā un apvienot darbu ar studijām augstskolā. Papildu tai ir vērojama vēl kāda tendence – ideālā variantā daļa jauniešu pēc skolas beigšanas nevēlētos ne strādāt, ne mācīties (11%).
Tajā pašā laikā ievērojamās atšķirības starp reāliem un ideāliem plāniem liecina, ka jaunieši apzinās izglītības nozīmīgumu mūsdienu ekonomiskajā situācijā. Tātad daļa aptaujāto jau tagad paredz kādus šķēršļus, kas traucēs viņiem realizēt vēlmi pēc vidus-skolas beigšanas turpināt mācības augstskolā. Šiem rezultātiem varētu būt vairāki skaid-rojumi, piemēram,
jaunieši par iespējamo šķērsli mācībām augstskolā paredz fi nansiālas grūtības,
•
jaunieši par iespējamo šķērsli mācībām augstskolā paredz savu zināšanu un
•
sekmju nepietiekamo līmeni u. c.
Iespējams, ka respondenti teorētiski apzinās augstākās izglītības nozīmīgumu, taču, praktiski plānojot savu tālāko izglītību un karjeru, ne vienmēr to ņem vērā. Par šādu tendenci pastarpināti liecina arī rezultātu atšķirības reālajos un ideālajos plānos atbilžu variantā, kas paredz, ka jaunieši pēc vidusskolas beigšanas plāno, nevis strādāt vai mā-cīties, bet gan – paņemt pārtraukumu atpūtai.
Atšķirības jauniešu reālajos un ideālajos plānos saistītas arī ar viņu nodomiem uz-reiz pēc vidusskolas beigšanas izglītību neturpināt, bet gan iegūt darba pieredzi strādājot (ideālajos plānos šo atbilžu variantu min 8% aptaujāto, bet reālajos plānos – 4% aptau-jāto). Šo atšķirību pamatā varētu būt gan jauniešu ģimeņu fi nansiālās grūtības (nespēja jaunieti materiāli nodrošināt mācību laikā), gan – jauniešu vēlme sākt strādāt un kļūt fi nansiāli neatkarīgiem no vecākiem, lai gan ģimene spēj sniegt pietiekamu atbalstu.
1. tabula Atbildes uz jautājumu ”Ko Jūs plānojat darīt pēc vidusskolas beigšanas” un uz jautājumu
„Ko Jūs vislabprātāk darītu pēc vidusskolas beigšanas, ja Jums būtu neierobežotas iespējas?”
Answers to question „What are you planning to do after fi nishing secondary school” and to question „What would you mostly like to do after fi nishing secondary school if you had
unlimited resources?”
Nr. Skolēnu plāni pēc skolas beigšanas
Ideālie plāni %
Reālie plāni % 1. Mācīties profesionālās izglītības iestādē 7 14
2. Mācīties augstskolā 56 42
3. Apvienot darbu ar mācībām 41 72
4. Tikai strādāt 8 4
5. Mācīties ārzemēs 2 2
6. Strādāt ārzemēs 2 6
7. Nestrādāt, nemācīties 11 3
Lai noteiktu, pēc skolēnu domām, populārākās profesijas, aptaujas dalībniekus lū-dza noteikt tās profesiju jomas, kuras pēc viņu domām ir jāapgūst un kuras viņi plāno apgūt pēc skolas beigšanas (sk. 2. tab.).
Skolēni, kuri vēl nebija vēlējušies kādu profesiju, varēja minēt 2–3 iespējamo pro-fesiju variantus. Tikai 33% jauniešu ir minējušu vienu konkrētu variantu. Jāpiebilst, ka nacionalitātes vai teritoriālās atšķirības atbildēs uz šo jautājumu netika konstatētas.
Skolēni minēja 186 iespējamo profesiju variantus, bet jāatdzīst, ka 110 skolēni ne-minēja nevienu profesiju. Tā kā pēc satura un profesionālās darbības jomas līdzīgas pro-fesijas tika nosauktas dažādos veidos, tad pētījuma veicēji apkopoja līdzīga nosaukuma un satura profesijas. Līdz ar to minēto profesiju skaits samazinājās līdz 65.
Apkopojot datus, konstatēts, ka 3 visbiežāk minētās jomas ir ekonomika un fi nan-ses – 17%, jurisprudence – 13,7% un uzņēmējdarbība – 13,5%.
Una Libkovska. Jauniešu profesionālo interešu atbilstība mūsdienu darba tirgus .. 189 2. tabula Atbildes uz jautājumu „Kuru profesiju esat izvēlējies apgūt pēc skolas beigšanas?”
Answers to question „What profession have you chosen to acquire after fi nishing school?”
Nr. Profesiju jomas %
1. Ekonomika un fi nanses 17
2. Jurisprudence 13,7
3. Uzņēmējdarbība un vadība 13,5
4. Dizains 9,2
5. Arhitektūra un būvniecība 9
6. Skaistumkopšana 9
7. Valodniecība 8,9
8. Militārās un kārtību sargājošās specialitātes 8,6
9. Informāciju tehnoloģijas 8,4
10. Medicīna 8,1
11. Tūrisms 7,8
Analizējot datus, jāatzīmē, ka atšķirīgs viedoklis ir zēniem un meitenēm par profe-sijas izvēli un to popularitāti. Sakrīt tikai 4 darbības jomas. Atbildēs nebija lielas atšķi-rības starp latviešu skolu audzēkņu un krievu mācībvalodas skolu audzēkņu atbildēm (sk. 3. tab.).
Pētot meiteņu un zēnu atbildes, var redzēt, ka izvēlēto profesiju sarakstā meitenes nemin arhitektūru un būvniecību, militārās un kārtību sargājošās profesijas, bet zēni, savukārt, nemin psiholoģiju un valodniecību.
Šobrīd profesijas izvēlē arī modes tendences spēlē savu lomu, tomēr jaunieši ar-vien vairāk šo jautājumu sāk uztvert individuāli, bet joprojām aktuāli ir stereotipi par sievišķīgām un vīrišķīgām profesijām. Tie vairāk ietekmē meiteņu izvēli, jo viņas, lai arī ieinteresētas pieprasītajās profesijās, piemēram, inženierzinātnēs, informācijas tehno-loģijās, neizšķiras tās studēt lielā mērā arī tādēļ, ka sabiedrībā valda uzskats par tām kā vīrišķīgām. Ja ir vairākas alternatīvas, meitenes bieži vien ignorē šīs intereses un izvēlas citu, ne tik perspektīvu, bet sabiedrībā pieņemtiem uzskatiem atbilstīgāku profesiju.
3. tabula Atbildes uz jautājumu „Kuru profesiju esat izvēlējies apgūt pēc skolas beigšanas?”
Answers to question „What profession have you chosen to acquire after fi nishing school?”
Nr. Meitenes % Zēni %
1. Ekonomika un fi nanses 19 Informācijas tehnoloģijas 20 2. Jurisprudence 16 Militārās un kārtību
sargājošās
17 3. Skaistumkopšana 12,4 Ekonomika un fi nanses 17
4. Medicīna 11,8 Uzņēmējdarbība 16,6
5. Tūrisms 11,8 Arhitektūra un būvniecība 14
6. Uzņēmējdarbība 11,6 Jurisprudence 9
7. Valodniecība 10,4 Transports 8
8. Dizains 8 Skaistumkopšana 7,4
9. Žurnālistika 7 Inženierzinātne 7
10. Sabiedriskās attiecības 6,1 Tūrisms 6,8
Starp meiteņu izvēlētajām profesionālās darbības jomām neparādās inženierzinātnes un informācijas tehnoloģijas, kuras šobrīd atbilst darba tirgus pieprasījumam. Jāatzīst, ka meitenes savā ziņā ir vairāk palikušas stereotipu gūstā nekā zēni. Starp viņu izvēlēm ir vairāk tradicionālo un nosacīti sievišķīgo profesiju jomas – skaistumkopšana, ekono-mika un fi nanses, medicīna, valodniecība utt.
Progresīvās profesijas lielā mērā saskan ar sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem par zēnu profesijām (informācijas tehnoloģijas, inženierzinātne, transports utt.), tāpēc viņi šobrīd ir nedaudz izdevīgākā pozīcijā.
Skolēnus lūdza no 12 faktoriem izvēlēties un atzīmēt katrai profesijai tos, kuru dēļ viņus ieinteresēja tieši šī profesija. Ja skolēnam padomā nebija neviena iespējamās pro-fesijas varianta, tad viņš tika lūgts atzīmēt faktorus, kurus viņš vēlētos redzēt savā nāka-majā profesijā (sk. 4. tab.).
4. tabula Profesiju jomu izvēli noteicošie faktori
Determinants of choice of the profession fi eld
Nr. Faktori Visa grupa Meitenes Zēni
1. Mierīgs darbs 5 7 5
2. Augsts atalgojums 2 2 1
3. Ģimenes tradīcijas 12 12 11
4. Sabiedriski nozīmīgs darbs 4 4 4
5. Darbs ar cilvēkiem 1 1 2
6. Risks un piedzīvojumi 11 11 10
7. Profesijas prestižs 6 5 7
8. Intelektuāls darbs 8 10 6
9. Vadošs darbs 7 6 8
10. Stabilitāte 9 9 9
11. Radošs darbs 10 8 12
12. Iespēja palīdzēt citiem 3 3 3
Skolēni vidēji atzīmēja 6,2 izvēlētajai profesijai nozīmīgus faktorus. Analizējot da-tus, var secināt, ka visbūtiskākie profesijas izvēlē ir šādi: darbs ar cilvēkiem un augsts atalgojums. Vismazākā ietekme profesiju izvēlē ir ģimenes tradīcijām.
Salīdzinot profesijas izvēles un popularitātes faktorus, var redzēt atšķirības starp iemeslu, kura dēļ jaunieši izvēlas konkrēto profesiju un kāds ir skolēnu vidū valdošais priekšstats par šo profesiju. Šī informācija ataino sabiedrībā valdošos stereotipus un pie-ņēmumus par profesijām. Īpaši svarīgi tas ir biežāk minēto profesiju gadījumā, jo pastāv risks, ka skolēns izvēlēsies profesiju tādēļ, ka tā ir populāra jauniešu vidū, nevis tādēļ, ka profesija būtu piemērota viņam un atbilstu mūsdienu ekonomiskajām prasībām. 4.
tabulā var redzēt, cik lielā mērā piedāvātie faktori ir bijuši svarīgi, izvēloties konkrētās biežāk minētās profesijas, un kāds ir jauniešu priekšstats par profesijas popularitāti.
Lielākajai daļai biežāk izvēlēto profesiju sakrīt gan jauniešu priekšstats par šīs jo-mas popularitātes iemesliem, gan iemesliem, kādēļ skolēni izvēlas apgūt profesijas šajā nozarē. Vairumā gadījumu viens no nozīmīgākajiem faktoriem kā profesijas izvēlē, tā popularitātē ir augsts atalgojums. Tas netieši varētu liecināt, ka skolēniem bieži ir nereā-li, iluzori priekšstati par profesijām, par speciālistu reālo atalgojumu Latvijā. To atzīst arī paši skolēni, norādot, ka informācija par atalgojumu viņiem ir ļoti nepieciešama, bet bieži vien nav pieejama vispār vai arī ir saņemama ar grūtībām.
Una Libkovska. Jauniešu profesionālo interešu atbilstība mūsdienu darba tirgus .. 191 Veicot aptauju, skolēniem tika jautāts, kāda informācija viņiem ir nepieciešama, iz-vēloties savu nākamo profesiju un izglītību (sk. 5. tab.). Iegūtie dati liecina, ka vienlīdz svarīgi irgan aktualizēt profesionālās izvēles jautājumus vispār, gan nodrošināt skolēnus ar nepieciešamo informāciju par profesionālās izglītības iespējām, profesiju saturu un perspektīvo darbu. Skolēni atzīmēja, ka ir ļoti svarīgi saņemt profesionālu arodkonsul-tantu palīdzību.
Aptaujājot skolēnus, var redzēt, ka daļa jauniešu ļoti labi tiek galā ar savas karjeras plānošanu, profesijas izvēli. Viņi ir pārliecināti, un viņiem ir savs viedoklis. Bet lielākai daļai nojausma profesijas izvēlē ir visai neskaidra. Ļoti svarīgi, lai jaunieši saprastu, kā viņi ar savu potenciālu varētu realizēties konkrētos profesionālos virzienos. Šeit ne-pieciešama reāla informācija gan par profesiju saturu, gan izglītības iespējām, ietverot jautājumus par mācību maksu, ilgumu, mācību saturu.
Skaidri ir redzams, ka skolēniem trūkst izpratnes par to, kā rīkoties ar nākotnes plānošanu, kā veidot šos plānus, ko domāt, ja būtu vairāk informācijas par profesijas pasauli, par darba tirgu, par konkurenci.
5. tabula Profesijas un izglītības izvēlei nepieciešamā informācija
Information necessary for choosing profession and education Nr. Informācija
Pieejama vajadzīgā apmērā,
%
Pieejama ar grūtībām,
%
Nav pieejama,
% 1. Par profesijas pieprasījumu
darba tirgū
8 32 60
2. Par profesijas atalgojumu 19 33 48
3. Par profesijas saturu 5 41 54
4. Par profesijas popularitāti Latvijā
20 45 35
5. Par izglītības iespējām šajā profesijā
23 4 73
6. Par to, kā meklēt darbu 6 65 29
Informācijai par profesiju saturu, atalgojumu, pieprasījumu darba tirgū, izglītības iespējām u. c., ir jābūt brīvi pieejamai skolu jauniešu vidē: skolu bibliotēkās, interešu centros, iestādēs, kas veic skolēnu konsultēšanu karjeras izvēles jautājumos. Tāpat, lai paplašinātu jauniešu zināšanas par profesiju pasauli un darba tirgu, skolēniem ir jādod iespēja iepazīties ar dažādām darbavietām, jāorganizē jauniešu tikšanās ar dažādu pro-fesiju un mācību iestāžu pārstāvjiem, jātrenē jauniešu darba meklēšanas prasmes, jau vidusskolas laikā organizējot darba meklēšanas seminārus.
Aptaujas gaitā skolēniem tika piedāvāts nosaukt 10, pēc viņu domām, visvajadzī-gākās profesijas darba tirgū šobrīd. Analizējot datus, var secināt, ka skolēniem izveido-jies savs priekšstats par profesiju pieprasījumu darba tirgū. Šobrīd ir jākonstatē tas, ka jauniešiem trūkst priekšstata par reālo situāciju darba tirgū, par profesiju pieprasījumu tautsaimniecības nozarēs (sk. 6. tab.).
Gan meitenes, gan zēni atzīmējuši, ka valstī trūkst skolotāju, ārstu, celtnieku utt.
Atšķirīgs ir tikai procentuālais atbilžu sadalījums. Meitenes biežāk nekā zēni starp dar-ba tirgū trūkstošajām minēja humanitārās, apkalpojošās un ar veselīdar-bas aprūpi saistītās profesijas.
6. tabula Latvijas darba tirgū trūkstošākās profesijas
The most unavailable professions in the Latvian labour market
Nr. Profesija Meitenes, % Profesija Zēni, %
1. Skolotājs 30,3 Celtnieks 15,3
2. Ārsts 18.9 Tulks 14
3. Tulks 18.0 Skolotājs 10
4. Celtnieks 15,4 Ārsts 7,3
5. Jurists 8,3 Jurists 7,2
6. Programmētājs 6,3 Programmētājs 6,7
Analizējot iegūtos datus, var secināt, ka skolēnu profesionālos plānus lielā mērā ietekmē viņu sociālekonomiskais stāvoklis, rūpes un nedrošība par savu sociālo statusu, labklājību, konkurētspēju darba tirgū. Skolēniem ir daudz neskaidru jautājumu par kar-jeras veidošanu, viņi atzīst informācijas trūkumu un profesionālās palīdzības nepiecie-šamību. To apliecina arī tas, ka, vairumam plānojot studēt pēc skolas beigšanas, ne visi spēj formulēt izvēlēto profesiju un tās saturu.
Secinājumi
Jaunieši ne vienmēr apzinās darba tirgus prasības un nav pietiekami informēti par palīdzības iespējām profesijas izvēlē. Iespējams, tieši tāpēc daudzi jaunieši pauž vēlmi studēt, bet jo īpaši – strādāt ārpus Latvijas, kas galvenokārt parādās skolēnu atbildēs no Latvijas reģioniem, kur ir salīdzinoši sliktāks ekonomiskais stāvoklis un arī lielāks bezdarbs. Darbs ārzemēs saistās ar peļņu. Skolēnu atbildes atspoguļo valstī aktuālākās problēmas – profesionālās kvalifi kācijas nepieciešamību, nodarbinātības veicināšanu.
Jaunieši izprot un apzinās, ka augstākā izglītība ir viens no faktoriem, kas pēc tam var nodrošināt viņu konkurētspēju darba tirgū. Pozitīvas izmaiņas vērojamas jauniešu uzskatos par profesiju popularitāti.
Pēdējo gadu laikā plašsaziņas līdzekļos daudz tiek runāts par ekonomikas un juris-prudences speciālistu pārprodukciju. Pētījuma rezultāti liecina, ka šobrīd nedaudz mazi-nās jauniešu interese par šīm jomām. Savukārt augusi ir jauniešu interese par transporta un pārvadājumu nozari, kā arī inženierzinātnēm, kuras masu medijos tiek atspoguļotas kā perspektīvas un kurās šobrīd trūkst kvalifi cētu speciālistu. Tiek arī uzsvērts, ka šo speciālistu atalgojums ir krietni vien virs vidējā valstī.
Pētījuma rezultāti pastarpināti norāda arī uz fi nansiālajām grūtībām, ar kurām šo-brīd sastopas vairums Latvijas iedzīvotāju, to skaitā – vidusskolas absolventu ģimenes.
Par jauniešu fi nansiālajām grūtībām var liecināt, piemēram, fakts, ka puse aptaujāto jau-niešu mācības augstskolā grib apvienot ar darbu. Ļoti iespējams, ka daudzās ģimenēs ir problemātiski uzturēt nestrādājošu studentu, un tāpēc skolēni paralēli mācībām plāno arī strādāt, lai varētu paši sevi uzturēt.
Par līdzīgu problēmu liecina arī fakts, ka vairums jauniešu gribētu strādāt ārzemēs.
Var domāt, ka lielākā daļa jauniešu tādējādi cer atrisināt savas fi nansiālās problēmas.
Aptaujātie atzīst, ka vissvarīgākais faktors profesijas izvēlē viņiem šķiet iespējamais atalgojums. Tāpat liela daļa jauniešu savās atbildēs norāda, ka viņi gribētu mācīties ār-zemēs. Tas pastarpināti var liecināt par jauniešu vēlmi iegūt kvalitatīvu, ārpus Latvijas konkurētspējīgu izglītību, lai pēc tam darba un personisko dzīvi varētu veidot ārzemēs.
Una Libkovska. Jauniešu profesionālo interešu atbilstība mūsdienu darba tirgus .. 193 Šajās tendencēs var atpazīt masu medijos daudz apspriesto problēmu, ka no Latvijas strauji aizplūst gados jaunais darbaspēks un intelektuālais kapitāls.
Lielākā daļa aptaujāto jauniešu atzīst, ka viņiem ir vajadzīga profesionāla palīdzī-ba tālākās izglītīpalīdzī-bas un profesijas izvēlē. Šobrīd ar šiem jautājumiem Latvijā nodarbo-jas galvenokārt divas valsts institūcinodarbo-jas – Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra (PKIVA) un Profesionālās izglītības attīstības aģentūra (PIAA), taču šo institūciju dar-binieki noteikti nespēj aptvert visus pamatskolu un vidusskolu absolventus Latvijā un sniegt viņiem palīdzību turpmākās karjeras izvēlē.
Tātad, pirmkārt, būtu jāapmāca cilvēki, kuri varētu strādāt par profesiju konsul-tantiem un palīdzēt Latvijas skolu audzēkņiem. Šobrīd šis jautājums tiek risināts. Ar 2007. gada vasaru vairākās Latvijas augstskolās tiks piedāvātas maģistrantūras program-mas, kurās pedagogi, psihologi, sociālie darbinieki u. c. speciālisti varēs apgūt karjeras konsultanta specialitāti. Tas liecina, ka beidzot ir atzīta karjeras plānošanas un attīstīša-nas jautājumu aktualitāte un nozīmība, un notiek intensīvs darbs pie karjeras attīstīšaattīstīša-nas atbalsta sistēmas izstrādes un ieviešanas.
Kopsavilkums
Jautājumi, kuri saistīti ar izglītību, profesionālo izvēli un karjeras plānošanu nezau-dē savu aktualitāti arī mūsdienās. Profesionālās izvēles jautājumi un karjeras veidoša-na ir nepārtraukts process, kura gaitā cilvēks izmanto informāciju par sevi, apkārtējo pasauli un ekonomisko attīstību, lai izvēlētos savu nodarbošanās jomu un pēc tam arī konkrētu profesiju. Darba tirgus analīze par strādājošiem izvirzītajām prasībām norāda, ka valstī ir jārisina jautājums par profesiju konsultantu speciālistu izglītošanu. Šobrīd šos pakalpojumus valstī veic Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, šīs institū-cijas darbinieki nespēj aptvert visu skolu jauniešu prasības un sniegt viņiem palīdzību profesijas izvēlē.
Jaunieši ne vienmēr apzinās darba tirgus prasības un nav pietiekami informēti par profesionālās palīdzības iespējām. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas savieno-jumā ar augstu profesionālo kvalifi kāciju ir izmainījušas darbavietā cilvēkam izvirzītās prasības un nepieciešamās īpašās prasmes. Eiropas nodarbinātības stratēģija lielu uzma-nību pievērš izglītības un arodapmācības uzlabošanai. Ieguldījumi cilvēku kapitālā ir izšķirīgs faktors produktīvās kapacitātes paaugstināšanai, lai sekmētu virzību uz zinā-šanu ietilpīgu ekonomiku. Strauja informācijas tehnoloģiju attīstība pasaulē rada jaunas attiecības. Jaunās ekonomikas laikmetā cilvēka radošajām spējām, intelektuālajam kapi-tālam, augstai kvalifi kācijai ir noteicoša loma.
Literatūra
1. Bezdarba rādītāji un NVA aktivitātes. Pieejams: http://nva.lv/index/statistika/
2. Бейч, Э. Консалтинговый бизнес. Основы профессионализма. Санкт-Петербург:
Питер Пресс, 2007. 272 стр.
3. Bikse, V. Uzņēmējspējas, to veidošana globalizācijas procesu ietekmē. LU Raksti 659.
[sēj.] Eknomika II. Rīga : Latvijas Universitāte, 2003, 8.–20. lpp.
4. Centrālās statistikas pārvaldes materiāli. Pieejams: http://csb.gov.lv/csp/events/
5. Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji. Rīga: CSP, 2006.
6. Eurostat. Eurostatistics – Data for short-term economic analysis. Available: http://
http:epp.eurostat.ec.europa.eu
7. Kristapsone, S. Pusaudžu un jauniešu sociāli demogrāfi skās un ekonomiskās atšķirī-bas pilnās un nepilnās ģimenēs. Iedzīvotāju izglītīatšķirī-bas līmenis un nodarbinātība Latvi-jā. LU raksti 689. [sēj.]. Ekonomika, IV. Rīga : Latvijas Universitāte, 2005, 148.–160.
lpp.
8. Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008.gadam. MK rīkojums Nr. 684, 2005. g. 19. okt.
9. Latvijas Republikas profesiju klasifi kators. Rīga : CSP, 1998.
10. Lursoft materiāli. Pieejams: www.lursoft.lv.
11. Mincer, J. Investment in human capital and personal income. Journal of Political Economy, 1958, August, 281–320 p.
12. Николаев, А. Уровень образования, занятность и эффективность: ситуация в центральной Европе . Religion and Economy. Lublin, 2005, 329–336 стр.
13. Pasaules Bankas materiāli par zināšanu ekonomikas attīstību Latvijā. Available: http://
www.worldbank.org/projects/
14. Pētījums par skolēnu profesionālajiem nodomiem un priekšstatiem par profesijām.
Pieejams: http://www.karjarascentrs.lv
15. Rauhvargers, A. Veidojot kvalifi kāciju ietvarstruktūru Latvijai. 2005, 26. lpp. Piee-jams: http://www.aic.lv/rp/Latv/semQF/LV
16. Rifkins, Dž. Jaunās ekonomikas laikmets. Rīga: Jumava, 2004. 279 lpp.
17. Роналд, Дж. Эренбергб, Роберт, Смит, С. Современная экономика труда. Тео-рия и государственная политика. Москва: Издательство Московского универси-тета, 1996. 777 стр.
18. Rosen, S. Prices and implicit market. Journal of Political Economy, 1974, January, 34–55 p.
Summary
The issues relating to education, choice of profession and career planning do not diminish in their signifi cance in the present world. The issues dealing with the choice of profession, and develop-ment of a career is a continuous process, during which a person uses information about himself/
herself within the surrounding world and economic development in order to choose the fi eld of his/
her studies, as well as deciding on a specifi c profession afterwards. Labour market analysis deal-ing with requirements put forward to the employees shows that the matter of educatdeal-ing advisdeal-ing specialists with respect to a profession or professions must be dealt by the state within the state.
Currently these services in the state are provided by professional Career Counselling State Agency and the employees of this institution are not able to comprehend the requirements of young people from all schools and to provide them help in the choice of their profession.
Not always young people are familiar with the labour market requirements, and they are not suf-fi ciently informed on the possibilities of professional help. The information and communication technologies in combination with high professional qualifi cation have changed the requirements put forward and the necessary special skills required from a person in a work place. European em-ployment strategy pays signifi cant attention to improvement of education and industrial training.
Contribution to human capital is a determinant for raising productive capacity in order to promote progress and knowledge oriented economics. A fast development of information technologies in the world creates such new relationships in the world, where in the era of new economics, creative abilities, intellectual capital and high qualifi cation are decisive.
Key words: Lisbon program, vocational choice, employment, knowledge based economy, human capital, educational level.
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2007. 717. sēj. VADĪBASZINĀTNE