• Nem Talált Eredményt

Kompetences un karjeras virzītājspēku mijsakarības Relationship between Competence and Guiding

In document Economics,III Ekonomika,III 671.671. (Pldal 81-89)

Force of the Career

Rasma Garleja, prof., Dr.oec.

Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte Aspazijas bulv. 5, Rīga, LV-1050

Rakstā „Kompetences un karjeras virzītājspēku mijsakarības” ir pētīta aktuāla cilvēkpotenciāla vadīšanas problēma, karjeras veidošanas atbilstība profesionālajai, sociālajai un komunikatīvajai kompetencei. Izmantojot teorētiskās literatūras analīzes metodi, precizēts ar problēmu saistīto jēdzienu skaidrojums un karjeras veidošanos ietekmējošie faktori, kā arī izvērtēti karjeras virzītājspēki pēc to nozīmības. Informācija iegūta, veicot testa „Karjeras virzītājspēku noteikšana” respondentu atbilžu izvērtējumu.

Pētījuma rezultātā noteikts karjeras virzītājspēku ranžējums un izstrādātas rekomendācijas karjeras pārvaldīšanā.

Atslēgvārdi: karjera, karjerisms, kompetence (profesionālā, sociālā), kompetences virzītājspēki, cilvēkpotenciāls.

Karjera [fr. carriere] ir individuāli apzināta dzīves pozīcija, iespēja darbībā, sabiedriskajās attiecībās, socializācijā. Karjera ir izaicinājums, risks, uzvedība saistībā ar cilvēkpotenciāla uzkrājumu un izvietošanu cilvēka aktīvās dzīves periodā.

Tā ir subjektīvi izvērtēts cilvēka viedoklis par sava darba nākotnes iespējām, sociālo statusu, prognozējamo pašrealizācijas iespēju un apmierinātība ar to. Karjera nozīmē izvirzīšanos darbā, politikā, kultūrā, sociālajā vidē, tiekšanās pēc personiskiem panākumiem, popularitātes.

Karjeras attīstību ietekmējošo faktoru grupas:

• ekonomiskie (nodarbinātība, cilvēkresursu tirgus, bezdarbs, finanses);

• sociāli ekonomiskie (profesiju grupas, amatu sociālais statuss, autoritātes, dzīveslīmenis, mode);

• sociāli demogrāfiskie (sociālās stratas, tradīcijas, vecumposms);

• kultūra un izglītība (socializācijas līmenis).

Karjera ir iespēja realizēt profesionālo, sociālo un komunikatīvo kompetenci.

Kompetence [lat. competentia – atbilstība] ir lietpratība, zināšanas, izpratne kādā konkrētā jomā, jautājumā visās tās formās.

Kompetence ir integratīva kategorija, kas raksturo mijsakarības starp spējām, pieredzi un rezultātu. Visi kompetences veidi darbojas savstarpēji saistīti, jo cilvēks funkcionē veselumā.

Profesionālajai kompetencei raksturīgas vispārējās un speciālās profesionālās zināšanas, prasmes, iemaņas; pienākumu, tiesību, atbildības apzināšanās saskaņā ar

82 EKONOMIKA, III

kvalifikācijas raksturojumu un speciālista modeli (t.i., dinamiska īpašību un kvalitāšu sistēma, kas nepieciešama profesionālo funkciju veikšanai). Profesionālā kompetence ir spēja realizēt aktivitātes profesijas funkciju ietvaros, izmantojot vērtību filtru zināšanu selektīvā izvēlē.

Sociālo kompetenci veido sociālās prasmes: mērķorientētība, reāls dzīves skatījums, Es identitāte sociālajā vidē, iecietība – spēja kavēt momentreakciju, prasme cīnīties pret ikdienas izaicinājumu. Sociālā kompetence ir zināšanas par sociālo un kultūras vidi, prasme uzvesties daudzkultūru sabiedrībā, saskarsmes un saziņas prasme, attieksmes identitāte, vērtīborientācija.

Komunikatīvo kompetenci raksturo socializācijas līmenis – mācīšanās, pašattīstības, saziņas un sadarbības spēja. Komunikatīvā kompetence izpaužas dialoģiskās un monoloģiskās prasmēs. Dialoģiskā prasme ir spēja ar valodas līdzekļiem īstenot saziņas uzdevumus, orientēties saziņas daudzveidībā, uztvert mutvārdu un rakstveida tekstu, prasme kritiski vērtēt informāciju, balstoties uz zināšanām, pieredzi.

No kompetences paaugstināšanas aspekta karjera ir pozitīvi vērtējama kvalitāte.

Tas ir veselīgs, atbalstāms cilvēkpotenciāla pašvadīšanas paņēmiens, kas mudina censties realizēt sasniegto spēju līmeni, motivē darbībai, attīsta pašizteikšanās vajadzības, palielina konkurētspēju. Bet karjeras veidošanās process ir jāvada no sabiedrības puses, lai novērstu iespēju karjeras veidošanā izmantot negodīgus līdzekļus (apmelošanu, faktu sagrozīšanu par labu sev, citu sasniegumu piesavināšanos, vainas novelšanu uz citiem u.tml.).

Karjeras sociāli ekonomiskais saturs atklājas darbspējā, dzīvotspējā, dzīvesstilā, pozīcijā, mērķtiecībā, kā arī ar profesionālo darbību netieši saistītajās personības kvalitātēs. Karjeras sociāli ekonomiskā vērtība ir cilvēkpotenciāls, kas iesaistās sabiedrības un individuālo gaidu apmierināšanā. Tas uzskatāmi parādīts variatīvā V.Vruma gaidu teorijas modelī. [4]

Spējas

Pūles

Vide

Rezultāts Atalgojums Vērtība

gaidas gaidas gaidas

1. att. Individuālo gaidu vērtīborientācija

Katrs cilvēks pats izvēlas akcentus savas individuālās karjeras plānošanā un nosaka prioritātes (darbs, ģimene, pilsoniskums, garīgums, hobijs).

Bet karjera ir saistīta arī ar darba tirgu un konkurenci darba tirgū, pieprasījuma un piedāvājuma attiecībām, darbaspēka morālā un fiziskā nolietojuma pakāpi, inovatīvām pārmaiņām saimniekošanā, pārvaldīšanā un karjeras virzītājspēku struktūrā. Pārmaiņas notiek arī karjeras sociālajā statusā – filozofiskā, ideoloģiskā un ekonomiskās politikas skaidrojumā.

R. Garleja. Kompetences un karjeras virzītājspēku mijsakarības 83

Profesionālā informācija

Amata profesionālās prasības (profesiogramma)

Profesionālā atlase

Pašattīs-tības zona Spējas un darbības

motīvi

Profesionālās konsultācijas Darba

tirgus

2. att. Pašattīstība un profesionālā orientācija [9., 88]

Protams, cilvēks gūst apmierinājumu sasniegtajā karjerā, ja to atzinīgi novērtē arī sabiedrība, ja individuālā attīstība iet kopsolī ar sabiedrībā notiekošajām pārmaiņām.

Pārmaiņas rada darbspēju pazemināšanos dažos cilvēku dzīves vecumposmos.

Darbspēju pazemināšanās galvenie virzieni ir:

• Profesionālā novecošanās (vispārējo un speciālo profesionālo zināšanu un prasmju salīdzinoši zemāks līmenis, nekā sasniegts profesijā).

• Profesionālās piemērošanās spēju pazemināšanās inovatīvo pārmaiņu procesā (nespēja noteikt savu vietu (lomu) jaunos apstākļos; zināšanu papildināšanas motivācijas pazemināšanās).

• Fiziskā novecošanās, salīdzinot ar vidējo vecumu profesijā.

Darbspēju pazemināšanās pārmaiņu rezultātā ir ne tikai fizisks, bet arī psihisks process, kas negatīvi ietekmē karjeras veidošanos. Karjeras veidotājs sabiedrisko attiecību aspektā ir komandas spēlētājs, kurš spēj saskaņot savas intereses ar organizācijas interesēm, pārvalda konstruktīvās konkurētspēju prasmes, spēj uzņemties atbildību, objektīvi, loģiski, elastīgi domā un skaidri formulē savu viedokli; raksturīga augsta intelektuālā zinātkāre utt.

Pazeminoties psihiskajam stāvoklim vai mainoties karjeras sociālajam statusam, karjeras veidotājs var zaudēt tālākas attīstības iespējas, var izmainīties karjeras virzītājspēku struktūra.

Darba psiholoģijā ir izdalīti vēl daudzi citi kompetenču veidi, piemēram:

• inovatīvā kompetence,

• pašvērtēšanas kompetence,

• vērtību kompetence,

• izdzīvošanas kompetence,

• kultūras, atbildības kompetence u.c.

Karjeras maiņa atkarībā no sociālā statusa var būt dažāda [9].

84 EKONOMIKA, III

statuss

mērķorientēta (lineāra) monotona (noturīga)

statuss statuss

spirāle

statuss statuss

garāmslīdoša (periodiska) stabilizējoša (noturīga)

3. att. Karjeras attīstības stratēģijas

Karjeras veidošanās process ir cieši saistīts ar darbības organizāciju, resursu vadīšanu, investīcijām, informācijas nodrošinājumu, risku, kontroli. Karjeras vadīšanas stratēģija ietver vairākus posmus:

• subjekta vadīšanas misijas noteikšana;

• mērķa formulēšana saistībā ar subjekta uzdevumiem, funkcijām, individuālo atbildību;

• personāla attīstības stratēģijas izstrāde, realizācija, novērtēšana, koriģēšana.

Karjeras attīstības vadīšanai ir izstrādātas vairākas koncepcijas, kas metodiski pamatojas uz konkrētas situācijas filozofisko, ideoloģisko, stratēģisko un politisko skaidrojumu.

Koncepcijas ietver trīs daļas:

• resursi (stāvoklis darba tirgū),

• līdzekļi (iespējas),

• galamērķis (perspektīva).

Izstrādājot koncepciju, ņem vērā individuālās un organizācijas darbības pār-maiņas, uzvedību, morāli, sociālās psiholoģijas aktuālās problēmas karjeras attīstības vadīšanā, ekonomiski organizatorisko mehānismu, personāla potenciālu (sk. 4. attēlu).

Karjeras efektivitāti raksturo objekta un subjekta mērķu attiecības starp organizāciju un darba tirgus vajadzībām.

Karjeras virzītājspēkiem dažādās darbības sfērās ir atšķirīgs nozīmīgums, bet tiem ir arī kopīgi determinējošie faktori:

• profesionālisms (profesionālā kompetence),

• dzīves standarts,

• sociālie kontakti,

• varas iespējas,

• materiālā atlīdzība,

• darba saturiskā vērtība,

• kreativitāte,

• sociālais statuss,

R. Garleja. Kompetences un karjeras virzītājspēku mijsakarības 85

• kultūra,

• sociālā drošība u.c.

darba teorija, personības teorija, radošs darbs, tā būtība, darba kultūras jēdziens

kvalificēta, patstāvīga, profesionāli mobila speciālista sagatavošana

PSIHOLOĢISKO ZINĀŠANU SISTĒMA

Speciālista personības veidošanas koncepcija

studēšanas mēķis, principi, saturam izvirzītās prasības, pedagoģiskā procesa struktūra

METODISKĀ SISTĒMA:

FILOZOFISKĀ METODOLOĢIJA:

SOCIĀLAIS PASŪTĪJUMS:

Pedagoģiskā psiholoģija

Sociālā psiholoģija Darba

psiholoģija

Vispārējā psiholoģija

DIDAKTISKĀ SISTĒMA:

speciālista kompetences veidošanas metodikas principi un prasības

PIEREDZES SFĒRA UN ES” KONCEPCIJA

4. att. Speciālista personības veidošanās didaktiski metodiskā shēma [8]

Vērtējot karjeras veidošanas iespējas organizācijā, jānoskaidro, vai amats un darba vide nodrošina iespēju realizēt pretendenta kompetenci un izmantot virzītājspēku lomu.

Katrā darbības sfērā iezīmējas specifiski karjeras līmeņi un vērtēšanas kritēriji.

Vērtējot situāciju konkrētā organizācijā, ir jāņem vērā visi cilvēkkapitāla attīstības un funkcionēšanas posmi.

Karjeras vērtēšanas modelis tirgvedībā parādīts 5. attēlā.

86 EKONOMIKA, III

Pašattīstība

1. etaps: Cilvēkkapitāla veidošanās un attīstība Apmācība Pārvaldes

attīstība Darbības attīstība

Kopējās darbības attīstības formas

Darba analīze un apraksts

Pastāvošā amatu hierarhija uzņēmumā

Personāla profesionālā kvalifikācijas virzīšana 2. etaps: Cilvēkkapitāla sadalījums

Uzņēmēj-darbības rezultātu

vērtējums

Cilvēkkapitāla izmantošanas efektivitātes

vērtējums

Darba aizsardzība un drošības tehnika 3. etaps: Cilvēkkapitāla izmantošana

Stimulācija

5. att. Karjeras vadība organizācijā [9, 75]

Karjeras pārvaldīšanas sistēmas informācijas struktūra tirgvedībā

Ar tirgvedības vidi saistītā informācija:

Ar organizācijas darbību saistītā informācija:

- valsts - reģiona, pilsētas - politikas - ekonomikas - sociāli demogrāfiskā - tiesiskā

- pētnieciskā

Organizācijas iekšējā informācija

pētnieciska

Organizācijas ārējā informācija

pētnieciska

organizēšanas vadīšanas analīzes plānošanas kontroles regulēšanas

6. att. Karjeras efektivitātes vērtēšanai nepieciešamās informācijas sistēmas līmeņi[10]

R. Garleja. Kompetences un karjeras virzītājspēku mijsakarības 87

Informatīvais karjeras vadīšanas nodrošinājums ietver informācijas organizāciju, apstrādi, tehnoloģiju. Informācijai ir jābūt aktuālai, kompleksai, kodējamai, mainoties juridiskajiem aktiem – koriģējamai, adresātu vajadzībām atbilstošai.

Mūsu pētījumā izmantots tests „Karjeras virzītājspēku noteikšana”

(1. pielikums). Aptaujā piedalījās 44 respondenti no Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes maģistrantūras tirgvedības un saimnieciskās darbības uzskaites, kontroles un analīzes specialitātēm 2003. akadēmiskā gada 1. semestrī. Tests sastāv no 36 jautājumiem. Respondentiem bija jāizvērtē katra apgalvojuma atbilstība viņa viedoklim. Par katru apgalvojumu tika izteikti divi dažādi apgalvojumi un dota trīs punktu kombinācija. Abu apgalvojumu vērtējumu summai jābūt 3. Aptaujā tika noskaidrota deviņu karjeras virzītājspēku ietekme:

A. Materiālie labumi un atlīdzība (vēlme saņemt iespējami lielāku materiālo atlīdzību par savu darbu un tieksme pēc augstiem dzīves standartiem).

B. Vara (vēlme pēc ietekmes pār cilvēkiem un resursiem).

C. Darba saturiskā vērtība (vēlme pēc jēgpilnas darbības).

D. Profesionalitāte (tieksme pēc augstiem sasniegumiem kādā darbības sfērā).

E. Kreativitāte (vēlme pēc jaunrades un iespējas tikt identificētam ar oriģi-nāliem sasniegumiem).

F. Sociālie kontakti (vēlme pēc labām attiecībām).

G. Autonomija (vēlme pēc neatkarības).

H. Sociālā drošība (vēlme pēc drošas un prognozējamas nākotnes).

I. Statuss (vēlme pēc atzinības un apbrīnas).

Apkopojot testa rezultātus, izrādījās, ka cilvēku uz karjeru lielākoties virza vairāki spēki vienlaicīgi, jo sadalījums starp tiem ir samērā līdzīgs (sk. 7. attēlu).

B

10% C

12%

D 17%

E F 9%

11%

G 9%

H 11%

I 10%

A 11%

7. att. Karjeras virzītājspēku ietekmes struktūra

Aptaujātajiem respondentiem visietekmīgākais un būtiskākais virzītājspēks ir profesionalitāte. Vairāk kā pusei respondentu tas ir noteicošais virzītājspēks, kas izskaidrojams ar to, ka visi aptaujātie ir maģistrantūras studenti, kuriem augsta izglītības un kvalifikācijas līmeņa sasniegšana ir viens no svarīgākajiem mērķiem dzīvē. Tās ir investīcijas cilvēkkapitālā, kas augļus nesīs nākotnē un nodrošinās augstāku dzīves līmeni. Profesionalitāte ir arī ceļš uz citiem labumiem: materiālo labklājību, varu, noteiktu sociālo statusu. Otrajā vietā aiz profesionalitātes ir darba saturiskā vērtība, kas liecina par to, ka cilvēkiem ir būtiski saprast un apzināties, kālab viņi strādā, trešajā vietā ar vienlīdzīgu sadalījumu seko materiālie labumi,

88 EKONOMIKA, III

sociālie kontakti un drošība. Vismazākā ietekme konkrēto respondentu vidū ir autonomijai un kreativitātei.

Ranžējot iegūtos datus, ieguvām informāciju, kā augstāk minētie spēki ietekmē konkrēto respondentu karjeras attīstību (sk.1. tabulu).

1. tabula

KARJERAS VIRZĪTĀJSPĒKI VIETA

PROFESIONĀLISMS 1.

DARBA SATURISKĀ VĒRTĪBA 2.

DROŠĪBA 3.

MATERIĀLIE LABUMI / ATLĪDZĪBA 4.

SOCIĀLIE KONTAKTI 5.

VARA 6.

STATUSS 7.

KREATIVITĀTE 8.

AUTONOMIJA 9.

Apkopojot datus pa demogrāfiskajām grupām, izrādījās, ka nav būtisku atšķirību. Būtiskākās atšķirības ir „varas” virzītājspēkam, kas vīriešiem pēc nozīmības ieņem trešo vietu, bet sievietēm astoto. Sievietēm svarīgāki ir sociālie kontakti – otrajā vietā, bet vīriešiem tie ir septītajā vietā. Sievietēm svarīgs karjeras virzītājspēks ir sadarbība, mijattiecības ar darba kolēģiem (sk. 2. tabulu).

2. tabula Virzītājspēks Sievietes, % Vīrieši, %

Materiālā atlīdzība 12 12

Vara 9 12

Darba saturs 11 11

Profesionalitāte 15 13

Kreativitāte 10 10

Sociālie kontakti 12 10

Autonomija 9 11

Drošība 11 11

Statuss 11 10

Virzītājspēku ranžējums Sievietes Vīrieši

D Profesionalitāte 1 Profesionalitāte D F Sociālie kontakti 2 Materiālie labumi / atlīdzība A

A Materiālie labumi / atlīdzība 3 Vara B H Drošība 4 Drošība H C Darba saturiskā vērtība 5 Darba saturiskā vērtība C

I Statuss 6 Autonomija G E Kreativitāte 7 Sociālie kontakti F

B Vara 8 Statuss I G Autonomija 9 Kreativitāte E

Ja respondentu raksturojumā būtu informācija par vecumposmu, ģimenes stāvokli, ienākumu līmeni, pašreizējo nodarbošanos, tad ranžējums ļautu izdarīt plašākus secinājumus, jo mainītos sociālais statuss, iedzīvotāju stratas un karjeras sociāli ekonomiskais saturs u.c.

R. Garleja. Kompetences un karjeras virzītājspēku mijsakarības 89

Piemēram, aptaujā iesaistītie nestudējošie, strādājošie respondenti sniedza šādu karjeras virzītājspēku ranžējumu:

1. H 13,8 %

2. D 13,3 %

3. C 13,3 %

4. F 12,8 %

5. A 12,5 %

6. I 11,4 %

7. G 11,0 %

8. E 11,0 %

9. B 10,6 %

In document Economics,III Ekonomika,III 671.671. (Pldal 81-89)