LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2004. 671. sēj. EKONOMIKA, III, 63.–70. lpp.
Valsts un privāto uzņēmumu loma ekonomikas izaugsmē
64 EKONOMIKA, III
• tikai valdībai ir pa spēkam nodrošināt nepieciešamās investīcijas tautsaimniecībā svarīgu nozaru modernizācijai, jo īpaši izdarot strukturālas izmaiņas.
Savukārt privātā īpašuma aizstāvju viedoklis valdības iejaukšanos atbalsta tikai saistībā ar klasiski atzītajām “tirgus nepilnībām”, kad privātais sektors nesaražo pietiekami daudz vai saražo pārāk daudz preču un pakalpojumu, respektīvi, tirgus mehānisms nedarbojas. Tomēr arī šajos apstākļos, ja privātais sektors preces un pakalpojumus saražojis nepietiekamā daudzumā, iespējams, situācijas līdzsvarošana netiks uzticēta valsts uzņēmumiem. Tas tāpēc, ka privātuzņēmējs ir motivēts strādāt racionāli, taupīgi, katrā situācijā meklējot labāko alternatīvo ražošanas variantu, kas nav raksturīgi valsts sektora pārvaldītājiem, kurus ražošanas zemā efektivitāte īpaši neuztrauc. Otra negatīvā iezīme, kas saistās ar valsts īpašuma pārvaldīšanu, ir augstais korupcijas līmenis, kas regulāri un ilgstoši tiek atzīmēts arī Eiropas Padomes ziņojumā par Latviju. Tas savukārt grauj Latvijas starptautisko tēlu un negatīvi ietekmē ārvalstu investīciju plūsmu uz Latviju, bremzē tautsaimniecisko izaugsmi. Rezultātā jāsecina, ka valsts sektorā zemais ražošanas efektivitātes līmenis un ierēdņu korupcija veido negāciju kompleksu, ko sauc par “valdības nepilnībām”.
1. tabula Privātā sektora īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā un tautsaimniecībā
nodarbināto skaitā (procentos) [6, 113]
The Share of Private Sector in the Total Value and Total Number of Persons Employed in the Economy (percent)
Kopējā pievienotā vērtība
Nodarbināto skaits (gada vidējais)
1999 2000 2001 2002 1999 2000 2001 2002 Visa tautsaimniecība 66 68 69 70 70 71 72 73 Lauksaimniecība, medniecība,
mežsaimniecība 91 91 91 91 80 82 83 84
Zvejniecība 92 91 92 92 72 66 77 77
Ieguves rūpniecība 97 99 100 99 99 99 99 99
Apstrādes rūpniecība 99 99 99 99 97 98 97 97
Elektroenerģija, gāzes
un ūdens apgāde 12 20 23 22 20 18 16 17
Būvniecība 99 99 99 99 97 98 98 98
Tirdzniecība 99 99 99 99 99 99 99 99
Viesnīcas un restorāni 92 92 92 93 93 94 97 97
Transports, glabāšana un sakari 46 54 55 57 38 41 43 44
Finanšu starpniecība 84 85 86 87 78 90 90 91
Operācijas ar nekustamo īpašumu 73 77 78 78 58 64 65 65 Valsts pārvalde un aizsardzība - - -
Izglītība 11 11 12 12 3 3 3 4
Veselības aizsardzība
un sociālā aprūpe 26 25 26 26 13 13 13 14
Pārējie komunālie, sociālie un
individuālie pakalpojumi 63 62 63 63 32 34 35 35
M. Dzelmīte. Valsts un privāto uzņēmumu loma ekonomikas izaugsmē 65
Šīs problēmas risināšanai attīstības valstīs tiek veikta sabiedriskā īpašuma privatizācija, bet attīstītās valstīs, kur šis process jau realizēts, to valdības meklē labākus alternatīvus variantus sabiedriskā īpašuma pārvaldīšanai, kā arī ar valsts finansējuma starpniecību daļēji nododot privātajam sektoram pat sabiedrisko preču ražošanas funkcijas. Lai šie pasākumi izdotos, nepieciešams spēcīgs, efektīvi darboties spējīgs privātais sektors, kura analīzē jāizdala kvantitatīvais un kvalitatīvais aspekts.
Latvijā kvantitatīvas izmaiņas īpašuma struktūrā tika uzsāktas 1991. gada 20. martā ar Latvijas AP pieņemto lēmumu “Par valsts īpašuma un tā konversijas pamatprincipiem”. Lēmums paredzēja ekonomiskās reformas ietvaros veikt valsts īpašuma konversiju vairākos virzienos, tajā skaitā arī valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju.
Ja līdz 1994. gadam privatizācijas tempi ir lēni, un tā norit decentralizēti, tad kopš 1994. gada 22. aprīļa, līdz ar Privatizācijas aģentūras dibināšanu, tempi tiek ievērojami kāpināti. Masveida privatizāciju valstī var uzskatīt par pabeigtu jau 90. gadu beigās (3, 127). To apliecina 1. tabulā atspoguļotie dati (6, 113). Tajā redzams, ka privātā sektora īpatsvars pievienotajā vērtībā 2002. gadā sastādīja 70%, bet nodarbināto skaitā 73% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Tādējādi tiek nodrošināts privātā sektora dominējošais stāvoklis lielākajā daļā ražojošo nozaru (izņemot tādus dabīgos monopolus kā elektroenerģijas un ūdens ap-gādi), kā arī pakalpojumu sniegšanas nozarēs (izņemot izglītību un veselības aprūpi).
Kvantitatīvā aspektā privātā sektora dominējošo lomu uzskatāmi pierāda arī ekonomiski aktīvo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību sadalījums pēc īpašuma formām un uzņēmumu lieluma 2002. gadā (skatīt 2. tabulu.).
2. tabula Ekonomiski aktīvie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības sadalījumā pēc īpašuma
formām un pēc nodarbināto skaita 2002. gadā [2, 211]
Economically Active Enterprises and Business Companies by Form of Ownership and Number of Employed in 2002
(bez zemnieku saimniecībām – excluding peasant farms)
No tiem ar nodarbināto
skaitu MVU Uzņēmumu
un uzņēmēj-sabiedrību
skaits <49 50-249 ≥250 <250
MVU % konkrētā īpašuma grupā
Pavisam 42549 40573 1702 274 42275 100 Sabiedriskajā sektorā: 1033 666 280 87 946 2,2
• valsts īpašums 289 156 100 33 256 0,6
• pašvaldību īpašums 632 421 167 44 588 1,4
• uzņēmumi un uzņēmēj-sabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamat-kapitālā ir 50% un vairāk
112 89 13 10 102 0,2
Privātajā sektorā: 41516 3990 1422 187 41329 97,8
• privātīpašums 35917 35031 822 64 35853 84,8
• ārvalstu juridisko vai fizisko personu īpašums
1740 1558 162 20 1720 4,1
• uzņēmumi un uzņēmēj-sabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamat-kapitālā ir mazāka par 50%
259 165 67 28 231 0,6
• citas īpašuma formas 3600 3154 371 75 3525 8,3
66 EKONOMIKA, III
Par ekonomiski aktīviem tika uzskatīti uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (izņemot zemnieku saimniecības), kas ražoja preces un sniedza pakalpojumus.
Informācija par ekonomisko aktivitāti tika iegūta statistisko apsekojumu un aptauju rezultātā, kā arī no citiem informācijas avotiem. Apsekojumos un aptaujās tika iekļauti Uzņēmumu reģistrā reģistrētie juridiski nelikvidētie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (SIA “Lursoft IT” datu bāzes informācija).[2, 211] Diemžēl datu bāze tika izveidota vēlāk, un tādēļ nav iespējams 2002. gada datu salīdzinājums ar privatizācijas procesa sākumposmu. Autora procentuālo datu aprēķins, vadoties no 2.tabulas datiem, liecina, ka 2002. gadā 97,6% ekonomiski aktīvo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbojās privātajā sektorā un tikai 2,4% – sabiedriskajā. (Ar sabiedrisko sektoru statistikā saprot valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas.) Savukārt starp visiem uzņēmumiem pārliecinošs pārsvars (84,4%) ir tieši privātīpašuma formai, bet pārējām formām ir relatīvi niecīgs īpatsvars (ārvalstu juridisko vai fizisko personu īpašums 4,1%, bet uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību daļa ir mazāka par 50%, tikai 0,6%, citas formas – 8,5%).
No visa iepriekš izklāstītā jāizdara secinājums, ka arī Latvijā pārliecinoši nostiprinās jauktās tirgus ekonomikas modelis ar privātīpašuma dominanti kvantitatīvās analīzes aspektā.
Kvalitatīvā aspekta aktualitāte un galvenā problēma ir ekonomiski aktīvo uzņēmumu zemais produktivitātes līmenis. To apliecina starptautiskie statistikas biroja Eurostat aprēķini, kas dod valstu ekonomiskās attīstības salīdzinājumus pēc PPS (pirktspējas paritātes standarts kā mākslīgā valūta, kas atbrīvo ekonomiskos rādītājus no nacionālo valūtas maiņas kursu ietekmes un likvidē atšķirības cenu līmeņos). Kaut arī pēdējos gados visu tautsaimniecības pieaugumu Latvijā nodrošināja produktivitātes pieaugums, tomēr salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības kandidātvalstīm Latvijai tā ir viena no zemākajām. 2002. gadā tā bija 35,2% no ES valstu vidējā līmeņa un gandrīz divas reizes zemāka nekā Ungārijā, atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas (atbilstoši 41,6% un 40,1% no ES vidējā līmeņa) [6, 21] To apliecina arī 1. tabulas dati, kur privātajā sektorā kopumā 2002. gadā 73%
nodarbināto saražoja vien 70% pievienotās vērtības. Savukārt, ja analizē 2. tabulas datus, kas atspoguļo uzņēmumus pēc to lieluma, vadoties tikai no nodarbināto skaita, tad 99,4% pieder mazo un vidējo uzņēmumu grupai. Likumsakarīgi, ka MVU vēl pārliecinošāk dominē īpašuma formu analīzē, proti, 97,8% no tiem ir privātajā sektorā, bet tikai 2,2% no tiem ir sabiedriskajā sektorā.
Vadoties no šiem datiem, autors uzskata, ka kvalitatīvo analīzi privāto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību aspektā pamatoti var veikt, balstoties uz ekonomiski aktīvajiem MVU, to attīstības iespējām, pašreizējā perioda grūtībām.
Šim nolūkam autors tālākā analīzē izmanto LR Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) materiālu “MVU ilgtermiņa apsekojumu rezultāti”, kas balstās uz Eiropas statistikas biroja Eurostat metodoloģiski vadīto ilgtermiņa apsekojumu “MVU demogrāfija”. Apsekojums par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem veikts laika periodā no 1995. līdz 2002. gadam, tos apsekojot 1995., 1997. un 2000. gadā.
Apsekojumā nav iekļauti lauksaimniecības uzņēmumi, kā arī bezpeļņas uzņēmumi.
Jāatzīmē, ka apsekojumā neparādās 2001. un 2002. gadā dibinātie uzņēmumi, kuru skaits, pēc autora aplēsēm, nedaudz pārsniedz 5400 vienību, kas liecina par relatīvi zemu uzņēmēju aktivitāti, arī salīdzinot ar citu valstu rādītājiem.
M. Dzelmīte. Valsts un privāto uzņēmumu loma ekonomikas izaugsmē 67
Pārejot uz kvalitatīvo uzņēmumu darbības analīzi, svarīgi ir noskaidrot, cik optimāls ir to teritoriālais izvietojums. Kā apliecina 1.attēlā redzamie dati, tad lielākais skaits ekonomiski aktīvo mazo un vidējo uzņēmumu ir koncentrēti Rīgā.
0 1 0 2 0 3 0 4 0 5 0 6 0
Rīg a C ita s p ilsēta s L a u k u te rito rija
1 9 9 5 2 0 0 2
1. att. Uzņēmumu teritoriālais izvietojums 1995. un 2000. gadā (%) [4,9]
Location of enterprises in 1995 and 2000 (%)
Pie kam to koncentrācija laika gaitā turpina pieaugt. Ja ievēro arī 2001. un 2002. gada datus, tad, pēc autora aprēķina, Rīgā to īpatsvars 2003. gadā ir 54%, kas raksturo nelabvēlīgu tendenci – pārmērīgi noslogot galvaspilsētu ar preču un pakalpojumu ražošanu. Savukārt mazpilsētās un lauku teritorijās, kur aktuāla ir jaunu darbavietu radīšana, ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits samazinās. Tas liecina par ilgstoši neatrisinātu uzņēmumu optimāla teritoriālā izvietojuma problēmu, kuras atrisināšana sekmētu reģionālo attīstību.
Uzņēmumu teritoriālā izvietojuma analīzi iespējams papildināt strukturālā aspektā, proti, ar nozīmīgāko tautsaimniecības nozaru izmaiņām laika gaitā (skat.
2. attēlu).
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Rīgā Citās pilsētās Lauku teritorija Rīgā Citās pilsētās Lauku teritorija Rīgā Citās pilsētās Lauku teritorija
1995. gads 1997.gads 2002.gads
Citas nozares Tirdziecība Būvniecība Rūpniecība
2. att. Nozīmīgāko tautsaimniecības nozaru izvietojums (%) [4, 11]
Territorial location of leading economic sectors (%)
Citas nozares Tirdzniecība Būvniecība Rūpniecība
68 EKONOMIKA, III
Piemēram, ja 1995. gadā tirdzniecības uzņēmumu īpatsvars Latvijā bija 50%, tad uz 2002. gadu vairs tikai 45%. Šajā periodā savukārt nemainīgs palicis rūpniecības īpatsvars – vidēji Latvijā 14%. Būvniecības uzņēmumu īpatsvara samazinājums – no 8% 1995. gadā uz 6% 2002. gadā – arī lielā mērā skaidrojams ar konkurenci, kas mazajiem uzņēmumiem spiež apvienoties. Savukārt vidēji Latvijā ievērojami pieaudzis īpatsvars transporta nozarei (no 5% uz 7%), operācijām ar nekustamo īpašumu (no 2% uz 5%), citiem mazāka īpatsvara darbības veidiem, kas attēlā nav izdalīti atsevišķi. “Mazo uzņēmumu grupā 17% uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma operācijām, savu darbību veic mājās, strādājot par nekustamā īpašuma tirdzniecības aģentiem, bet 7% no mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem atrodas uzņēmēju dzīvesvietā, un tajos pārsvarā strādā uzņēmējs un viņa ģimenes locekļi. Arī mazo celtniecības un transporta uzņēmumu darbība tiek organizēta no īpašnieka dzīvesvietas (attiecīgi 10% un 12%).” [4, 12]
Šo situāciju lielā mērā var izskaidrot ar uzņēmumu finansiālo stāvokli.
Piemēram, 2001. gadā no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem investīcijas uzņēmējdarbības attīstībai veikuši tikai 23% uzņēmumu, pie tam labāk tas ir izdevies vidējiem, īpaši lielajiem uzņēmumiem, bet ne mazajiem.
Likumsakarīgi, ka tālākā MVU kvalitatīvās darbības analīze jāsaista ar grūtībām uzņēmējdarbībā, ko uzrāda paši uzņēmēji. Nav brīnums, ka par galvenajām grūtībām tiek uzskatīts naudas līdzekļu trūkums. 3. tabula atspoguļo informāciju tikai par tiem uzņēmumiem, kuri pirmajā apsekojumā norādīja uz grūtībām uzņēmējdarbības attīstībā.
3. tabula Ekonomiski aktīvie uzņēmumi, to uzrādītās galvenās grūtības uzņēmējdarbībā. [4, 22]
Economically active enterprises by the kinds of activity and size group
No tiem uzrādījuši: No tiem uzrādījuši:
Reģistrācijas gads
Pirmajā apsekojumā
apsekoto uzņēmumu
skaits
naudas līdzekļu trūkumu,
%
kredītu
nepiecieša-mību, %
Uzņēmumu skaits atkārtotā apsekojuma
laikā 2000. gadā
naudas līdzekļu trūkumu,
%
kredītu
nepiecieša-mību, % 1995 21388 80 34 9785 68 16 1995 3376 77 27 1720 62 16 1996 4043 75 27 2388 65 17 1997 3570 73 29 2382 66 20 1998 3340 71 22 2247 67 19 1999 3436 68 22 2851 66 19 Piezīme: Tabulā nav parādīti 2000. gadā reģistrētie uzņēmumi, jo šie uzņēmumi atkārtoti
apsekoti netika.
Kā apliecina 3.tabulas dati, īpaši nopietnas problēmas uzņēmumos ir saistītas ar naudas līdzekļu trūkumu. Cenšoties risināt finanšu līdzekļu trūkumu ar kredīta starpniecību, vidēji ¼ daļa uzņēmumu izjutuši grūtības to saņemšanā. Vienlaikus no tabulas datu analīzes izriet arī secinājums, ka laika gaitā pakāpeniski šīs problēmas tiek daļēji risinātas, jo atkārtotajā apsekojumā tās uzrāda tendenci samazināties.
Jāsecina, ka, neskatoties uz virkni nelabvēlīgu faktoru, kas raksturo pētāmo periodu, piemēram, banku krīze Latvijā, Krievijas ekonomiskā krīze, attīstības tempu kritums ES vadošajās valstīs, finansiālās problēmas Latvijas MVU pakāpeniski tiek risinātas un situācija uzlabojas. Tomēr bez finansiālajām problēmām saglabājas vēl virkne
M. Dzelmīte. Valsts un privāto uzņēmumu loma ekonomikas izaugsmē 69
citu grūtību. MVU atkārtotajos apsekojumos kā bremzējošs faktors to izaugsmē tiek atzīmētas grūtības realizēt preci un pakalpojumus, kā arī klientu nesavlaicīga norēķināšanās par tiem. Tas savukārt izskaidrojams ar faktu, ka īpaši mazie uzņēmumi nepievērš pietiekamu uzmanību tirgus izpētei. Līdz ar to atklājas, ka lielā daļā nozaru eksistē ievērojama konkurence, iekšējais tirgus piesātināts, un problēmas nebūt nemazinās, jo ārējā tirgus apgūšana un nostiprināšanās tajā MVU tikai ar saviem spēkiem nav iespējama.
Noslēgumā jāsecina, ka MVU attīstības veicināšana ir stratēģiski svarīgs jauktās tirgus ekonomikas uzdevums Latvijā, kas jārisina, cieši sadarbojoties uzņēmējiem un valdības pārstāvjiem. Kādēļ līdz šim tas nav izdevies? Pēc autora domām, tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, MVU veidotās profesionālās organizācijas netiek uztvertas kā līdzvērtīga partnera attiecības. Ir tikai loģiski, ka mazie uzņēmēji vēlas un prasa no valdības stabilitāti, garantijas un atbalstu – valsts politikā, nodokļos, banku aizdevumos, jo tas savukārt ir pamats stabilai ilgtermiņa sadarbībai. Otrkārt, raksturīgi, ka valdības izstrādātajiem attīstības plāniem trūkst konkrētas analīzes mehānisma, ekonomisko instrumentu, kas nodrošinātu to realizāciju.
Lielais skaits MVU atbalsta organizāciju, kas darbojas Latvijā, ir neefektīvas.
Piemēram, finanšu jomā „Latvijas Eksportkredīts” tika likvidēts, Latvijas garantijas aģentūra reorganizēta, bet joprojām ar mazu atdevi. Turpina darboties, bet rezultātus grūti pamanīt tādās uzņēmējdarbību veicinošās organizācijās kā Reģionālais fonds, Lauku attīstības fonds, Vides aizsardzības fonds u.c. Bez strikti izstrādāta darbības lauka un uzdevuma katrai no tām, kā arī ciešas savstarpējas sadarbības uzlabojumi to darbībā nav gaidāmi. Pozitīvi varētu vērtēt vienīgi valsts akciju sabiedrības
„Latvijas Hipotēku un zemes bankas” kopš 2000. gada īstenoto MVU attīstības kreditēšanas programmu, kas veicina kapitāla pieejamību.
2004. gada 5. janvārī Ministru Kabineta komisijas sēdē tika akceptēts Ekonomikas ministrijas „Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādņu” projekts, kas kopā ar MVU attīstības programmu vērtējams kā ilgtermiņa politikas dokuments MVU attīstības jomā. Pamatnostādņu un programmas īstenošanas pasākumi tiks izstrādāti tiešā saistībā ar ES struktūrfondu finanšu līdzekļu apguvi.
„Pamatnostādņu misija ir sekmēt mazās un vidējās uzņēmējdarbības līdzsvarotu attīstību teritorijā, nodrošinot labvēlīgu un motivējošu vidi uzņēmējdarbības idejas attīstībai, jaunu uzņēmumu un MVU izaugsmei, kā arī veicināt MVU konkurētspējas pieaugumu un palielināt MVU skaitu.
Pamatnostādnes tuvākajiem 10 gadiem nosaka 5 galvenos vadības politikas rīcības virzienus:
1. Mazās un vidējās uzņēmējdarbības vides pilnveidošana.
2. Finanšu pieejamība mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstības sekmē-šanai.
3. Cilvēkresursu un jaunas uzņēmējdarbības iniciatīvas attīstīšana.
4. MVU konkurētspējas veicināšana tirgū.
5. MVU attīstības veicināšana teritorijās ar zemu sociālekonomiskās attīstības līmeni. [8, 1]
Arī šis ilgtermiņa politikas dokuments MVU attīstības jomā, uzrādot visnotaļ atbalstāmus darbības virzienus, praksē var realizēties tikai uz rūpīgi izstrādāta tā praktiskas ieviešanas mehānisma bāzes.
70 EKONOMIKA, III
LITERATŪRA
1. Kas Latvijas uzņēmējiem jāzina par Eiropas Savienību? – Rīga, 2003. – 310 lpp.
2. Latvijas Statistikas gadagrāmata 2003. – Rīga: LR Centrālā statistikas pārvalde. – 272 lpp.
3. Dzelmīte M., Barānova D. Privātā un sabiedriskā sektora loma Latvijas tautsaimniecībā.
//Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, II: LU Zinātniskie raksti: 636. sēj. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2001. – 126.–132. lpp.
4. Mazo un vidējo uzņēmumu ilgtermiņa apsekojuma rezultāti 2002. – Rīga: LR Centrālā statistikas pārvalde, 2003. – 48. lpp.
5. Šumilo Ē., Subbotina T. Pasaule un Latvijas ilgtspējīgas attīstības aspekti. – Rīga, 2002. – 147 lpp.
6. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – Rīga: LR Ekonomikas ministrija, 2003. gada jūnijs. – 148. lpp.
7. http://www.am.gov.lv//lv/?id=562 – LR iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu pozīcijas 16. sadaļa “ Mazie un vidējie uzņēmumi”.
8. http://www.em.gov.lv/em/2nd/?id=1540& – MKK akceptē “Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādnes”.
9. European Commission, Directorate – General Enlargement, Enlargement of the European Union Guide to the Negations Chapter by Brussels, April 2002.
Role of Private and State (Central and Local Government) Enterprises in Growth of Economy
Summary
The author of the paper proves that quantitative analysis of the indicators of the private sector is possible, based on economically active small and medium-size enterprises (SME) (97,8% in Latvia in 2002).
Permanent problems in SME operation according to the survey carried out by the Central Statistical Bureau are connected to a shortage of financial resources, difficulties with access to credits, realisation of output, and other factors. On the level of government there are many plans, programs and organisations to support SME in Latvia, but in reality return is low. Exploring the situation, the author concludes that there are two main reasons.
Firstly, representatives of the government do not value the professional organisations of SME and do not recognise them as equivalent partners. Secondly, it is necessary to provide a real mechanism of establishing an SME support organisation, determining specific assignments, and promoting mutual co-operation and responsibility.
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2004. 671. sēj. EKONOMIKA, III, 71.–80. lpp.