Отметим, что в стране существует множество методов косвенного воздействия на макроэкономическую систему, но речь идет о тех, которые являются прямыми переменными модели IS-LM-BP. Таким образом, модель IS-LM-BP показывает пути установления макроэкономического баланса с помощью одного или нескольких инструментов государственного регулирования.
X SkY
Литература
Summary
Kopsavilkums
Mājsaimniecību patēriņa izdevumu groza atkarība no ienākumiem
Ievads
Pieprasīto preču grozs kā ienākuma funkcija – Engela funkcija
- Pamatjēdzieni
Mājsaimniecību patēriņa izdevumu groza atkarība no ienākumiem 21 Darbā tiek izmantotas apkopotās Engela funkcijas ar diskrēto argumentu m un diskrēto laiku t (apskatīts 2004. gadā). Lai pārrēķinātu ienākumu un patēriņa izdevumu nominālvērtības salīdzināmās summās, izmantosim patēriņa cenu indeksu patēriņa grupām un visām precēm un pakalpojumiem kopumā (4.tabula).
Pieprasījuma ienākumu starpkvintiļu loka elastība
Mājsaimniecību patēriņa izdevumu atkarība no ienākumiem 25 Sistematizēti aprēķinu rezultāti intervāla elastībai pēc ienākumiem Latvijā 6. Elastība palielinās, pārejot no otrās kvintiles uz trešo kvintili, bet samazinās, pārejot no trešās uz ceturto un no plkst. ceturtā līdz piektā kvintile.
Engela funkcijas patēriņa grupai “pārtika un bezalkoholiskie dzērieni” un patēriņa ienākumu elastības
Ja ienākumi m pieaug vidēji par vienu latu uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, pārtikas patēriņš x1 pieaug vidēji par 0,244 latiem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Ja ienākumi m pieaug vidēji par vienu gadu uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, pārtikas patēriņš x1 pieaug vidēji par 1,1% uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Secinājumi
Ja ienākumi m pieaug vidēji par 1% uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, pārtikas patēriņš x1 palielinās vidēji par 0,347% uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Literatūra
Latvijas nodarbinātības attīstības analīze
Nodarbinātības attīstības tendences Latvijā
No reģionālā viedokļa darbinieku skaits straujāk pieaudzis Rīgas reģionā un samazinājies Vidzemes un Latgales reģionā. Savukārt Rīgas reģionā, kur nodarbinātības līmenis ir augsts, ir tendence pieaugt, tikai 28,6% ir nodarbināti sabiedriskajā sektorā.
Latvijas nodarbinātības politikas mērķi un prioritātes
Latvija līdz ar to ir sasniegusi programmā noteikto vispārējo nodarbinātības līmeņa mērķi, taču, salīdzinot ar ES nodarbinātības stratēģijā noteikto (70% 2010.gadā), tas joprojām krietni atpaliek. Nodarbinātības attīstības analīze Latvijā 35 Kā liecina 4. tabula, nodarbinātības līmenis Latvijā uzlabojas visās vecuma grupās. par 0,3 procentpunktiem atpalika no ES mērķa un Latvijas izvirzītā mērķa Tabula 2010 Nodarbinātības līmenis Latvijā sadalījumā pa vecuma grupām. strādājošie no kopējā iedzīvotāju skaita.
Latvijas darba tirgus rādītāji salīdzinājumā ar citām ES valstīm
Beļģijā, Itālijā, Luksemburgā, Austrijā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā gados vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis bija zems (<35%). Augstāks gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātības līmenis ir sasniegts valstīs, kurās ir pietiekami stimuli ilgāk palikt darba tirgū.
Latvijas mājokļu tirgus stabilitāte Stability of Latvian Housing Market
- Vai pašreizējās mājokļu cenas nav par augstu?
- Izmaksu metode
- Ienākumu metode
- Salīdzinošo cenu metode
Līdz ar to var secināt, ka pašreizējais māju cenu līmenis ievērojami pārsniedz būvniecības izmaksas; atšķirību veido gan attīstītāja/būvnieka virspeļņa, gan zemes cena (kuras tirgus vērtība, izstrādājot nekustamā īpašuma projektu, veidojas kā “atlikums” starp apbūvētā nekustamā īpašuma tirgu, cenu līmeni uz no vienas puses, un izstrādātāju/būvnieku izmaksas un peļņas normas, no otras puses). Latvijas masu medijos šī metode bieži tiek izmantota, lai ar empīriskiem piemēriem pamatotu, ka nekustamā īpašuma cenas Latvijā ir pārmērīgi augstas [22].
Vai cenas kritīsies?
Latvijas nekustamo īpašumu tirgus turpmākā attīstība būs atkarīga no vairākiem faktoriem, kas lielā mērā ir nekontrolējami un var darboties pretējos virzienos nekustamā īpašuma tirgū, kompensējot viens otru (procenti eiro un Latvijas komercbanku noteiktās maržas, aizdevuma nosacījumi). Tātad ir ļoti grūti sniegt viennozīmīgu atbildi par nekustamā īpašuma tirgus turpmākās attīstības dinamiku – un vēl jo vairāk par iespējamās krīzes laiku.
Atgūtās koksnes – alternatīvo bioenerģijas avotu plūsmu vadība
- Atgūtā koksne no celtniecības, nojaukšanas un rekonstrukcijas atkritumiem
- Atgūtā koksne no paliktņiem, iepakojuma, neapstrādātiem apaļkokiem, sliežu gulšņu un
- Preču iepakojuma nozīme, raksturojums un apjomi
- Atgūtā koksne no saražotās produkcijas koksnes iepakojuma taras un paliktņiem
- Atgūtās koksnes prognozējamie apjomi un tās ieguve no sadzīves atkritumiem
- Atgūtās koksnes ieguve no sadzīves atkritumiem
- Atgūtās koksnes plūsmu vadība un ieguvumi no tās izmantošanas
- Vispārīgais atgūtās koksnes biomasas plūsmu vadības modelis
- Atgūtās koksnes plūsmu reģionālā vadība un ieguvumi
- Atgūtās koksnes iespējamās rašanās avoti
Reģenerēta koksne – alternatīvo bioenerģijas avotu apsaimniekošana 55 liecina, ka vidējais reģenerētās koksnes frakcijas sastāvs būvgružu atkritumu konteinerā ir 20%. Reģenerētas koksnes biomasas vispārējais plūsmas vadības modelis.
Mežizstrādes atlieku un kokrūpniecības blakusproduktu plūsmu vadība – viens no sabiedrības ilgtspējīgas
- Sabiedrības un meža saudzīgas izmantošanas procesu mijiedarbība un ilgtspējība
- Koku ciršanas apjoma dinamika un meža platību un koksnes krājas pieaugums
- Sabiedrības atpūtas vietu izmantošanas un mežizstrādes atlieku ieguves mijiedarbības vadība
- Svarīgākās koksnes biomasas vadības plūsmas Latvijā
- Svarīgākās koksnes atlieku resursu izmantošanas plūsmas Latvijā Cirsmu atlieku kurināmā sagatavošanas un izmantošanas plūsmu vadības
- Mežizstrādes atlieku procentuālās attiecības, to iegūstamo resursu apjomi
- Enerģētiskās koksnes biomasas tirgus pētījumi
- Koksnes biomasas kurināmā apgādes drošums
- Cietās biodegvielas
- Enerģētiskās koksnes biomasas kvalitātes vadība
- Šķeldu vai skaidas, zāģskaidu, koksnes atkritumu un atgriezumu realizācija
- Mežizstrādes atlieku un kokrūpniecības blakusproduktu plūsmu reģionālā vadība
- Mežizstrādes atlieku un kokrūpniecības blakusproduktu plūsmu reģionālās vadības modelis
- Atjaunojamo energoresursu
Analizējot šos procentus, autori secina, ka, iegūstot apaļkoksnes sortimentus, aptuveni puse no kopējās koksnes biomasas lamatās paliek atlieku veidā. Autori uzskata, ka Latvijā būs optimāli organizēt koksnes biomasas izmantošanu no mežizstrādes atliekām un kokrūpniecības blakusproduktu plūsmām pēc reģionālā principa, kā parādīts 5. attēlā. Autoru pētījums sniedz iespēju papildināt apjomu. atjaunojamo energoresursu apjomu valstī ar mežsaimniecības atlieku un kokrūpniecības blakusproduktu plūsmu ar aptuveni 2 milj.
- Ekonomikas – enerģētikas attīstības mijiedarbība
- ES Direktīvas par atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģētikā
The authors of the study reflected on the management of wood biomass residues – one of the conditions for sustainable social development. The authors analyzed the volumes of available forest biomass, expressed as the percentage of accessible roundwood. Attention is paid to quality standards, including the quality of fragmentation.
Latvijas darba tirgus un tā tendences un prognozes mūsdienu ekonomikas apstākļos
Centrālās statistikas pārvaldes (VSP) datubāzēs ir uzkrāta un sistematizēta plaša informācija par darba tirgus jautājumiem. Atsevišķi pētījumi darba tirgus un nodarbinātības jomā tika veikti pēc Lietuvas Republikas Ekonomikas ministrijas (Lietuvas Republikas Ekonomikas ministrijas) un Lietuvas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (Ministrija Lietuvas Republikas izglītība un zinātne) profesionālajās asociācijās, kas galvenokārt aptver noteiktas nozares vai darba tirgus sektorus [6]. Latvijas darba tirgus analīzes un prognozes rezultāti parāda darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību Latvijas darba tirgū pa profesijām, profesiju grupām, reģioniem un nozarēm.
Literatūra un avoti
Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāveido valsts darba tirgus politika, lai veicinātu strādājošo interesi par profesijām, kurās ir vislielākais darbaspēka trūkums. Darba tirgus izpētē iesaistītajām institūcijām ieteicams regulāri sadarboties ar Darba devēju konfederāciju, profesionālajām asociācijām, kā arī ar izglītības iestādēm, kas iesaista savu potenciālu turpmākajā darba tirgus izpētē. Veiktais pētījums var interesēt attiecīgās valsts institūcijas un Latvijas akadēmisko aprindu, kas savā pētniecībā un praktiskajā darbībā ir saistītas ar nodarbinātības politiku un darba tirgus jautājumiem.
Tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējīgas attīstības virzieni
Lai nodrošinātu mārketinga profesionālās darbības ilgtspējīgu attīstību un iekļaušanu valsts visaptverošajā attīstības politikā, nepieciešams formulēt stratēģiju un īstenot veiksmīgu ilgtspējīgas attīstības politiku nozarē kopumā. Ekonomiskā un sociālā labklājība, ekoloģiskā integritāte un holistiska attieksme pret vidi ir mārketinga profesionālās darbības ilgtspējīgas attīstības virzieni. Mārketinga profesionālās darbības ilgtspējīgas attīstības virzieni 103 Īpaša nozīme jāpiešķir personāla attīstībai.
Studiju priekšmetu integrācijas iespējas kompetences veidošanā
Studiju priekšmetu integrācijas iespējas kompetenču konstruēšanā 105 spēj saņemt informāciju un patstāvīgi strādāt ar to, veidot sadarbību, pieņemt lēmumus, risināt problēmas. Izglītības produkta kvalitātes novērtēšanas strukturālais modelis (autore R. Garleja). Sociālās psiholoģijas kompetences attīstība maģistra finanšu un kredīta virzienā (autore R. Garleja).
Rezumējums
The authors of this study tried to investigate how the integration of different topics for developing the competence of human action works in reality. Respondents to the current survey were 74 students from the 2006/2007 academic year, selected from the middle of the Finance and Credit master's programs and 48 students from the 2005/2006 academic year, also selected from the master's programs. The main purpose of this study was to evaluate the importance of social psychology on a 10-point scale for the development of competence and the fulfillment of cognitive demands.
Profesionālās izglītības attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām Latvijā
Izmantotā informācija, pētījuma metodes un terminu skaidrojums
Profesionālās izglītības posmi
Profesionālās izglītības sistēmai bija jāpielāgojas tirgus ekonomikai, jātiek galā ar uzskatu par padomju profesionālās izglītības sistēmu un tās kvalitāti, kā arī ar to, ka profesionālās izglītības iestādēs strauji samazinājās audzēkņu skaits, tāpat kā vispārējā vidējā izglītība. un augsts. izglītība kļuva daudz populārāka. Likuma galvenie uzdevumi bija noteikt profesionālās izglītības veidus, iegūstamo kvalifikāciju līmeņus un prasības kvalifikāciju iegūšanai, noteikt ar profesionālo izglītību saistīto struktūru atbildību un nodrošināt valsts profesionālās politikas īstenošanu. . Tam ir vairāki iemesli, tostarp sabiedrībā pastāvošie stereotipi, piemēram, uzskats, ka profesionālās izglītības sistēmā ir iekļauti tie, kuri nevar mācīties citur, kvalificētu darbinieku zemais statuss sabiedrībā, programmu neatbilstība prasībām. darba tirgus, sabiedrības fokuss uz vispārējo vidējo un augstāko izglītību.
Profesionālās izglītības iestāžu finansēšana
Nelielais privāto profesionālās izglītības iestāžu un audzēkņu skaits liecina, ka uzņēmēji un studenti nav ieinteresēti investēt šajā darbības jomā, jo ir nepieciešama materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu profesionālās izglītības iestāžu darbību, izglītības iestāžu izveidi un pilnveidošanu. kam nepieciešami lieli līdzekļi, kā arī īpaši apmācīti instruktori. Lai uzlabotu izglītības iestāžu materiāli tehnisko nodrošinājumu, izstrādāta Eiropas Reģionālās attīstības fonda nacionālā programma "Profesionālās izglītības iestāžu renovācija un mācību aprīkojuma modernizācija". Iedzīvotājiem ir iespēja iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālo apmācību pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai (darbam).
Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaits
Profesionālās izglītības attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām Latvijā 121 Jaunatnes izglītības un arodizglītības atlase pēc pamatskolas. Latvijā arvien vairāk jauniešu pēc pamatizglītības turpina mācības vidusskolā un neizvēlas profesionālās izglītības iestādes. Profesionālās apmācības pieejamību ierobežo no valsts budžeta finansēto apmācību vietu skaits, kā arī izglītības iestāžu nepietiekamā materiāli tehniskā bāze.
Profesionālās izglītības programmu virzieni
Profesionālās izglītības attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām Latvijā 125 Mainoties darba tirgus pieprasījumam, mainās arī profesionālās izglītības iestādēs piedāvātās programmas. No kopējā profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaita procentuāli visvairāk (vidēji 46%) veido tie audzēkņi, kuri apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību. Pēdējo sešu gadu statistikas dati liecina, ka audzēkņu skaits atsevišķās profesionālās izglītības programmu grupās ir būtiski mainījies.
Profesionālās izglītības iestāžu atskaitītie audzēkņi
Profesionālās izglītības attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām Latvijā 129 Profesionālās izglītības sistēmas ietvaros atbiruma problēma nav risināma, jo šie jaunieši nekur nepazūd, bet turpina dzīvot un līdz ar to vairojas. bezdarbnieki vai - sliktākajā gadījumā - noziedznieki. Darba tirgū šādi cilvēki bez izglītības un profesionālajām prasmēm nav īpaši vajadzīgi, jo vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ir viens no augstākajiem darba meklētāju īpatsvariem (vidēji 2003.gadā - 18,5%). Lielais atstumto skolēnu skaits izgaismo divas problēmas: pirmkārt, pamatskolas un vidusskolas var beigties arī ar ļoti zemu zināšanu punktu skaitu, bet vidējās profesionālās izglītības standarts nosaka, ka gala atzīme priekšmetos nedrīkst būt zemāka par "četri" – gandrīz vidēji [17].
Profesionālās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām
Latvijā tiek likts normatīvais pamats sistemātiskai profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai un darba devēju iesaistei profesiju standartu un izglītības programmu izstrādē un novērtēšanā. Lai palielinātu absolventu iespējas strādāt apgūtajā specialitātē, profesionālās izglītības iestādes cenšas nodrošināt iespēju iegūt ne tikai specialitāti, bet arī vispārējo vidējo izglītību. Profesionālās izglītības attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām Latvijā 131 Bezdarba līmeni ietekmē iegūtā specialitāte un dzīvesvieta, bet galvenokārt paša absolventa uzņēmējdarbība un vēlme strādāt iegūtajā specialitātē.
Projektu vadīšanas kompetences līmeņa izvērtējums Latvijā
- Ievads
- Projektorientēta sabiedrība un tās raksturojums
- Projektorientētās sabiedrības modelis un tā raksturojums
- Prakses novērtēšanas un salīdzināšanas rezultāti projektorientētajos uzņēmumos
- Projekta personāla vadīšana
- Projektorientētās sabiedrības pakalpojumu novērtēšana un salīdzināšana
- Mārketinga pakalpojumi projektu vadīšanā
- Secinājumi un priekšlikumi
- Projektorientētas sabiedrības attīstības vīzijas Latvijā
Projektu vadības kompetences līmeņa novērtējums Latvijā 135, pēc kura visi uzdevumi tiek veikti vienlaicīgi un paralēli projektu veidā. Aptaujas rezultāti parādīja, ka [8] Norvēģijā, Īrijā un Austrijā augstskolās praksē tiek plaši izmantotas profesionālas projektu vadības metodes. Tālākizglītības centros un konsultāciju uzņēmumos ir liels projektu vadības kursu skaits, taču tiem nav tiesību izsniegt oficiālus diplomus projektu vadībā.
Darba devēju apsekojumu rezultātu interpretācijas aspekti Interpretation Aspects of Employers’ Surveys Results
Vispārējs Latvijas ekonomiskās situācijas un darba tirgus novērtējums (pašreizējais Latvijas ekonomikas un darba tirgus stāvoklis; kādas izmaiņas gaidāmas tuvākajā nākotnē; kāda ir darbaspēka kvalitāte un kā ekonomiskā integrācija ietekmē darbaspēku tirgus Latvijā). Darba tirgus politikas un likumdošanas izvērtējums (ministrijas mērķi un prioritātes rūpniecības un darba tirgus politikas attīstībā; vai darba likumdošanas, darba attiecību un darba aizsardzības, nodokļu, pabalstu un sociālās aizsardzības sistēmas regulējums atbilst spēkā esošajiem situāciju Latvijas darba tirgū). Darba tirgus politikas un atbilstošās likumdošanas izvērtējums (kādi ir mērķi un prioritātes darbaspēka kvalitātes un skaita palielināšanā, uzņēmējdarbības attīstībā un jaunu darba vietu radīšanā; darba likumdošanas tiesiskās bāzes kvalitāte un atbilstība attīstības tendencēm darba tirgus, nodokļu un pabalstu sistēmas izvērtējums, kas bremzē darba tirgus attīstību un kāds ir pašvaldības sadarbības līmenis ar sociālajiem partneriem).
Aizdevumu apkalpošanas un naudas plūsmas rādītāju analīze: teorētiskās nostādnes
Procentu seguma koeficients = peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem un procentu/procentu maksājumiem un līdzīgām izmaksām (3. formula) [5]. Procentu seguma koeficients I = peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu/procentu maksājumiem un līdzīgām izmaksām. Procentu seguma koeficients = peļņa pirms nodokļiem un procentu maksājumiem/procentu un līdzīgas izmaksas (8. formula) [5].
Maksājumu bilances tekošā konta deficīta analīzes teorētiskie aspekti
Lai noteiktu, kurā gadījumā maksājumu bilances deficīts var būt krīzes cēlonis, tiek izmantots maksājumu bilances deficīts. Tekošā konta bilance ir starpība starp ekonomisko vienību rīcībā esošo ienākumu (GNDI) un izdevumiem (valdības un mājsaimniecību izdevumi un iekšzemes ieguldījumi) vai absorbciju (A). Maksājumu bilances deficīts norāda, ka ekonomisko vienību izdevumu segšanai tiek izmantots ārvalstu kapitāls ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) vai aizņēmumu (NFB) veidā, vai arī izdevumi tiek segti no valdības ārējām rezervēm (∆NFA).
Banku darbību regulējošās prasības, to nozīme un klasifikācija
Kredītiestāžu uzraudzība tiek veikta saskaņā ar "Konsolidētās uzraudzības nolikumu" - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu Nr. Šajā sakarā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu ir apstiprināts "Kredīts". Risku vadības ieteikumi", Nr.17/6. Kredītriska vadības principi" un saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas "Iekšējās kontroles sistēmas izveides ieteikumiem".
