• Nem Talált Eredményt

Tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējīgas attīstības virzieni

Directions of Sustainable Development in Professional Marketing Activity

Rasma Garleja

Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050

E-pasts: rasmagarleja@lu.lv

Anita Gulbe

Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050

E-pasts: anitagulbe@inbox.lv

Izglītība parasti tiek uztverta kā sabiedrības sankcionēta vērtība. Izglītības statuss lielā mērā ir atkarīgs no zināšanu lomas profesionālā darbībā, pasaules redzējumā un sabiedrisko attiecību sistēmas funkcionālā nozīmē.

Izglītības sistēmai jānodrošina līdzsvars starp zināšanu un praktisko iemaņu apguves autonomiju, to atbilstība sistēmas iekšējām likumsakarībām un darba tirgus izvirzītajām prasībām, aktuālām ekonomiskās dzīves problēmām.

Veidojot profesionālās izglītības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, nevar vadīties tikai no pašreizējās situācijas analīzes, jo darba tirgus nereti izvirza īslaicīgas prasības, nesaistot tās ar ekonomiskiem un kultūras attīstības nosacījumiem.

Ilgtspēja ir videi draudzīgs menedžments, kultūras organizēts domāšanas veids, prāta un radošas darbības mijattiecības.

Empīrisko un teorētisko pētījumu izvērsums izglītībā saistās ar izglītības kvalitāti, zināšanu humāno paplašinājumu un sociāltehnoloģisko lietojumu, kā arī ar profesionālo karjeru un katra cilvēka individuālās dzīves kvalitāti un ilgtspējīgu attīstību.

Pētījumā ir aktualizēts profesionālās izglītības ilgtspējīgas attīstības integrēta pieeja no izglītības menedžmenta aspekta.

Atslēgvārdi: resursu ietilpība un saudzēšana, atbildība, integrēta pieeja, ilgtspējīga attīstība, transformācija sabiedrības apziņā, labklājība, sasniegumu kvalitāte, videi draudzīgs menedžments.

Sākotnēji ilgtspējīgas attīstības koncepcija radās saistībā ar dabas aizsargāšanu un saglabāšanu, ko iedvesmoja 18. gadsimta un 19. gadsimta sākuma romantiķi, filozofi un ceļotāji. Septiņdesmito gadu sākumā ilgtspējas jautājumi nonāca vides un attīstības attiecību centrā, līdz 1980. gadā Pasaules saglabāšanas stratēģijā (IUCN,

Rasma Garleja, Anita Gulbe. Tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējīgas attīstības virzieni 95 1980) tika radīta jauna pieeja vides aizsardzībai un ekonomiskajai attīstībai. Jēdziens

„ilgtspējīga attīstība” jeb „ilgtspēja” tika definēts ANO 1987. gada ziņojumā „Mūsu kopīgā nākotne”. Šī koncepcija tika izvirzīta, lai saglabātu ekonomikas, kultūras un ekoloģiskās vērtības, veicinātu personisko atbildību par apkārtējo pasauli un uzvedību sabiedrībā. ANO vides un attīstības komisija izstrādāja ilgtspējīgas attīstības definīciju:

„Ilgtspējīga attīstība ir process, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vitālās vajadzības, neradot grūtības nākamām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības”. Lai arī ilgtspēja ir videi draudzīgs menedžments, kultūras organizēts domāšanas veids, pārdomātas un radošas darbības mijattiecības, sākotnēji tā tika kritizēta. Tikai pēc kompromisu meklēšanas 1992. gadā ANO konferencē „Vide un attīstība” Riodežaneiro tika akceptēts rīcības plāns 21. gadsimtam (Agenda 21). Mūsdienās termins „ilgtspējīga attīstība”

tiek lietots bieži un kļuvis par modes vārdu. Par ilgtspējīgas attīstības nozīmīgumu cilvēces ekonomiskajos, sociālajos un ekoloģiskajos procesos liecina arī ANO pieņemtā politiskā deklarācija 2002. gadā Johannesburgā. Arī Latvijā, gatavojoties „Rio+10”

konferencei, tika sagatavots Nacionālais ziņojums un izstrādātas Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes. [4]

Lai arī Nacionālajā attīstības plānā galvenais virzītājspēks ir cilvēks, pašlaik ilgtspējīgas attīstības veidošanā pie tā vēl daudz jāstrādā. Ilgtspējas procesi savā starpā integrējas un tie jāskata kā viens veselums, kas pašlaik vairumā gadījumu netiek darīts. [2]

Ilgtspējīgas attīstības daudzie elementi nosacīti ir iedalīti trīs dimensijās:

ekoloģiskās vides, ekonomiskajā un sociālajā, kas ir:

ilgtspējīgas attīstības vienāda līmeņa trīs pīlāri;

trīs atšķirīgas, taču cieši saistītas dimensijas.

Ilgtspējas attīstības politikas kontekstā jāņem vērā, ka

ekoloģiskā vide ir ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamais pamats;

ekonomika ir instruments, ar kura palīdzību sasniegt ilgtspējīgu attīstību;

laba dzīve visiem (sociālā pakāpe) ir ilgtspējīgas attīstības mērķis. [10]

Ilgtspējīgās attīstības virzienus (ekonomisko, sociālo un ekoloģisko) nosaka struktūrelementi divos līmeņos, kas saistīti ar vidi, sabiedrību, indivīdu un saimniekošanu un atsedzas caur attīstības sociokultūras un saimniekošanas kvalitātēm. Ilgtspējīgas attīstības kvalitatīvais raksturotājs ir faktori, kas ietekmē vidi, sabiedrību, indivīdu un saimniekošanu.

Šo procesu shematiski var attēlot struktūrelementu veselumā (1. att.).

96 Ekonomika Vi

1. att. Ilgtspējīgas attīstības virzienu un struktūrelementu shēma Sustainable Development Directions and Structural Elements’ Scheme

Aplūkojot sabiedrības tālākās attīstības ceļu un nepieciešamību sabalansēt ekonomiskos, sociālos un vides faktorus, nevar aizmirst: katra cilvēka individualitāte veido sabiedrības kopdarbību.

Nepieciešama integrēta pieeja ekoloģijai, kurā nevar iztikt bez cilvēka līdzdalības. Vides faktora ilgtspējas attīstība jāsaista ar ūdeņu aizsardzību, klimata pārmaiņu un ozona slāņa aizsardzību, dabas resursu izmantošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atkritumu apsaimniekošanu un samazināšanu. Visos šajos procesos cilvēka ietekmei ir būtiska loma uz vides transformāciju sabiedrības apziņā un ekosistēmas ietilpības un dzīves kvalitātes saskaņošanu.

Tieši cilvēkiem jānodrošina ekoloģiskās vides, sociālo un ekonomisko aspektu kompleksa izpēte un tās tālāka attīstība. Svarīga loma ilgtspējīgā attīstībā ir ekoloģiskās vides saglabāšanai un intelektuālās kapacitātes palielināšanai.

Sociālo un ekonomisko faktoru ietekmē jāpaaugstina labklājības nodrošinājums, rūpējoties par nabadzības samazināšanu, nodarbinātību, izglītības un zinātnes attīstību, veselību, mājokļa jautājumiem u. c.

Pēdējo gadu laikā vidējai darba algai ir strauji augšupejoša virzība, un 2006.

gadā tā pārsniedza 300 Ls.

Rasma Garleja, Anita Gulbe. Tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējīgas attīstības virzieni 97

1. tabula Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa [15]

Employees” Average Wage per Month

Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa Ls pa mēnešiem (bruto) Strādājošo mēneša

vidējā darba samaksa,

Ls (bruto) I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

2004 190 194 200 206 204 212 217 207 209 214 222 255

2005 219 221 236 234 238 248 252 246 246 249 260 297

2006 263 266 278 283 291 302 308 303 303 ... ... ...

Tomēr tas nav viennozīmīgs ekonomiskās labklājības rādītājs. Arī iztikas minimuma patēriņa groza vērtībai ir augšupkāpjoša tendence.

2. tabula Iztikas minimuma patēriņa groza vērtība [15]

Basket Value of Living Wage Expenditure Iztikas minimuma patēriņa groza vērtība (latos)

Gads I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

2004 95,71 96,24 97,71 98,19 98,89 99,31 99,47 99,31 99,70 100,10 100,33 100,38 2005 100,42 101,40 102,35 103,39 104,77 106,02 106,01 105,18 107,22 109,13 110,07 109,80 2006 111,97 112,48 113,50 114,42 115,61 116,59 118,27 117,64 118,86 120,17 121,74 121,83

Jāņem vērā, ka 25,7% iedzīvotāju ienākumi ir zem iztikas minimuma patēriņa groza.

Bezdarbs ir viens no galvenajiem nabadzības rādītājiem. Lai arī atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem bezdarba līmenis Latvijā pakāpeniski samazinās, tas notiek ne tikai nodarbinātības līmeņa pieauguma dēļ. Vērojama arī darbaspēka aizplūšana uz vecajām ES dalībvalstīm. Atsevišķās nozarēs tas rada darbaspēka trūkumu.

Inovāciju ieviešana prasa arvien kvalificētāku darbaspēku. Izglītības un bez- darba mijattiecības atspoguļojas Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotajos datos (sk. 2. att.).

Integrēta ilgtspējīgas attīstības programma nepieciešama arī Latvijas tautsaimniecībā – rūpniecībā, enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā. Veiksmīgu programmas izveidi, attīstīšanu un realizāciju var nodrošināt vienīgi profesionāli izglītots cilvēks savā nozarē.

Cilvēkpotenciāla nozīmīgums pašreizējā laika periodā ir globāla inovatīva problēma. Latvijas uzņēmumu vadībai ir jārēķinās ar pārējo Eiropas valstu atsevišķām priekšrocībām darba jautājumu risināšanā, kas jau radījušas interesi un reālu rīcību mūsu darbiniekos. Nesakārtotā cilvēkpotenciāla vadīšanas sistēma un brīvās robežas veicina ne tikai nekvalificēta darbaspēka, bet arī profesionālu speciālistu aizplūšanu;

tas nozīmē, ka cilvēkpotenciāla attīstībai ir jābūt ilgtspējīgai un nepārtrauktai.

98 Ekonomika Vi 3. tabula Darbinieku skaita sadalījums pēc mēneša bruto darba samaksas

(izņemot neregulāras izmaksas) apjoma pa īpašuma formām 2005. un 2006. gada oktobrī (procentos) [15]

Distribution of Number of Employies by Gross Monthly Wage Payment (Except Occasional Expenditures) Amounts by Type of Ownership in October of 2005 and 2006 (in

Percentage) Valstī kopā

To skaitā sabiedriskais

sektors

no tā privātais

sektors budžeta

iestādes valsts un pašvaldību komercsabiedrības

2005 2006 2005 2006 2005 2006 2005 2006 2005 2006 Pavisam 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0

to skaitā aprēķināta darba samaksa, Ls:

90,00 un mazāk 19,0 8,9 7,1 2,9 8,5 3,5 3,6 1,3 25,8 12,0

90,01–100,00 6,0 7,0 4,0 3,5 4,4 4,3 3,2 2,0 7,2 8,9

100,01–120,00 7,9 7,9 6,6 5,2 7,0 5,8 5,7 3,9 8,7 9,3

120,01–150,00 9,8 9,8 9,1 8,0 9,1 8,2 9,0 7,2 10,1 10,8 150,01–200,00 13,4 12,3 15,9 11,9 15,2 11,7 17,2 12,2 11,9 12,6 200,01–250,00 11,1 10,1 15,7 12,2 15,6 12,1 16,3 12,5 8,4 9,0 250,01–300,00 9,1 9,4 13,2 12,9 13,5 12,5 12,8 13,7 6,8 7,6 300,01–400,00 10,9 12,5 15,3 17,5 15,6 17,2 15,1 18,4 8,4 9,8 400,01–500,00 5,3 8,4 6,0 11,3 5,6 11,4 7,1 11,3 4,8 6,8

500,01–600,00 2,7 5,0 2,7 6,4 2,2 6,3 3,7 6,5 2,7 4,3

600,01–800,00 2,5 4,4 2,5 4,8 2,2 4,1 3,3 6,1 2,6 4,2

800,01–1000,00 1,0 1,9 0,8 1,8 0,5 1,5 1,3 2,4 1,1 1,9 1000,01 un vairāk 1,4 2,4 1,0 1,8 0,7 1,3 1,6 2,6 1,6 2,7

2. att. Bezdarbnieku sastāvs sadalījumā pēc izglītības [14]

Unemployed Worker Types Categorized by Education

Rasma Garleja, Anita Gulbe. Tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējīgas attīstības virzieni 99 Cilvēkpotenciāla attīstīšanai jābūt prioritātei katra uzņēmuma un valsts līmenī, lai palielinātu gan uzņēmumu, gan valsts kopējo konkurētspēju. Latvijas tautsaimniecības izaugsme un sociālā labklājība lielā mērā atkarīga ne tikai no spējas radīt, realizēt konkurētspējīgas preces un pakalpojumus pasaulē, bet arī nodrošināt konkurētspējīgu cilvēkpotenciāla ilgtspējīgu attīstību.

Veidojot cilvēkpotenciāla vadības sistēmu, jāņem vērā gan katra cilvēka potenču iespējas, uzvedība, gan grupas uzvedība, cilvēka individuālo kvalitāšu specifika un profesionālās darbības vajadzības, reģionālās un nacionālās īpatnības.

Pašlaik cilvēkpotenciāla vadīšanā vērojams sistēmpieejas trūkums. Darbojas atsevišķas vadīšanas funkcijas – vadīšana, organizēšana, plānošana, motivēšana, analīze, kontrole, bet netiek ievērots sistēmprincips.

Tieši tirgvedībā tirdzniecības un apkalpojošās sfēras uzņēmumos darbiniekiem ir ļoti liela loma uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšanā, jo lielākajā daļā situāciju pakalpojums tiek sniegts personiskā kontaktā ar klientu. Liela nozīme ir emocionālām atšķirībām starp patērētāju attiecībām un uzvedības mērķtiecību, gaidām ilgtermiņā konkrētā situācijā. Profesionālās kompetences prasība ir prasme tās uztvert un rīkoties.

Tirgus ekonomikas apstākļos, lai nodrošinātu tirgvedības ilgtspējīgas attīstības profesionālo darbību, jāanalizē nākotnes vajadzības un jādomā par šo vajadzību nodrošinājumu. Tirgvedības profesionālā darbība jāvirza uz nepārtrauktu, ātru, visos līmeņos sabalansētu darbību, izmantojot attiecību dinamikas teorijas un izvirzot resursiem atbilstošu ilgtermiņa attīstības mērķi.

Tirgvedība ieņem Latvijas tautsaimniecībā nozīmīgu vietu un ar savu darbību tiešā vai netiešā veidā ietekmē valsts ilgtspējīgu attīstību. Tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējīgas attīstības virzieni:

ekonomiskā un sociālā labklājība;

ekoloģiskā integritāte;

integrēta pieeja videi.

Lai nodrošinātu tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējas attīstību un iekļautos valsts kopējā attīstības politikā, nepieciešams izstrādāt stratēģiju un īstenot veiksmīgu ilgtspējīgas attīstības politiku nozarē kopumā. Tam nepieciešams plašs uzņēmumu, sabiedrības un valsts atbalsts un līdzdalība. Daļēji mazā aktivitāte izskaidrojama ar sociālo un ekonomisko interešu prioritāti un atsevišķu uzņēmumu un indivīdu mazo interesi par attīstības jautājumiem, kā arī laika un resursu trūkumu.

Risinājums varētu būt lielāka uzmanības pievēršana nacionālā plāna prioritātei un tā nozīmības skaidrojumam gan valsts mērogā, gan katra atsevišķa uzņēmuma un indivīda ieguvumiem.

Veiksmīgu tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējas attīstību var nodrošināt virzība uz mērķi visās trīs dimensijās.

Ilgtspējīgas attīstības ekonomiskie mērķi:

izaugsme;

efektivitāte;

stabilitāte.

100 Ekonomika Vi

Ilgtspējīgas attīstības sociālie mērķi:

taisnīgums;

sociālā vienotība;

sociālā mobilitāte;

līdzdalība;

kultūras identitāte.

Ilgtspējīgas attīstības ekoloģiskās vides mērķi:

veselīga dzīvesvide;

atjaunojamo resursu racionāla izmantošana;

neatjaunojamo dabas resursu saglabāšana.

Liela loma ir informācijas apmaiņai un sadarbībai starp zinātniekiem, uzņēmējiem ierēdņiem, speciālistiem tirgvedībā un patērētājiem.

Svarīgi izveidot pārdomātu struktūru katrā uzņēmumā ar formulētām amatu funkcijām un nepieciešamajām teorētiskajām zināšanām un prasmēm. Profesionālās darbības pamatuzdevumi ir aprakstīti katras profesijas standartos un profesiogrammās.

Profesiju klasifikatorā aprakstītas tikai pamatprasības jeb minimālais izglītības līmenis, teorētiskās zināšanas un prasmes. Profesiju klasifikators ņemams par pamatu katra uzņēmuma profesionālās darbības prasību veidošanā un tirgvedības speciālistu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādē.

Autori uzskata, ka profesiju klasifikatorā ir nepieciešamas korekcijas atbilstoši tirgvedības ilgtspējīgai attīstībai.

Patērētāju uzvedībā ienāk jaunas vajadzības, tirgū iezīmējas jauna tipa segmenti, kas saistās ar pārmaiņām patērētāju ienākumos, veidojas vairākumlīmeņu stratifikācijas, konkretizējas sociālās piederības identifikatori, tirgvedības zinātnē ienāk jauni termini. Tas viss izvirza jaunas prasības tirgvedības speciālistu profesio- nālai kompetencei un ilgtspējas izglītībai. Tirdzniecības speciālistam mūsdienās jāsadarbojas ar emocionāli tendētu patērētāju. Tas nozīmē, ka profesionālai kompetencei pievienojas sociokultūras kompetences prasības (Ambler T. A. Long Perspektive on Marketing, EBF issue 21, 2005. Spring.).

Tirgvedības darba specifika balstās uz sadarbību, nav strikti nošķirtas darba operāciju funkcijas, tādēļ, izstrādājot ilgtspējīgas attīstības profesiju standartus, ir jāparedz funkciju savienojamības iespējas un korporatīvā sadarbība. Iespēja dalīties savā pieredzē rada iespēju mācīties vienam no otra un izplatīt savas zināšanas gan uzņēmuma līmenī, gan visas tirgvedības sfēras ietvaros.

Tirgvedības profesionālo kompetenci nosaka kompleksa pieeja amatiem, to funkcijas mazākā uzņēmumā apvienojot. Amatu dalījums katrā uzņēmumā atkarīgs no uzņēmuma tipa, lieluma, specializācijas.

Darbiniekiem jādod iespēja strādāt atbilstoši viņu psihofizioloģiskajām spējām.

Ne vienmēr darbiniekam piemērots ir amats, kuru viņš ieņem atbilstoši savai izglītībai.

Bez tirgvedības darbinieka specifikas jāņem vērā arī izglītības vispārīgie principi ilgtspējīgai attīstībai.

Rasma Garleja, Anita Gulbe. Tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējīgas attīstības virzieni 101 Izglītības principi ilgtspējīgai attīstībai

Orientēta uz izglītojamo:

balstās uz apmācāmā pieredzi un jautājumiem.

Orientēta uz procesiem:

pievērš uzmanību sistēmām, likumsakarībām.

Uz rīcību orientēta:

veido rīcības kompetenci.

Uz vērtēšanu orientēta:

veicina

kritisko domāšanu un savas nostājas formulēšanu.

Integrēta pieeja:

holistiska pieeja, iekļauj ekonomisko, ekoloģisko un sociālo aspektu.

Uz sabiedrību orientēta pieeja:

iesaista izglītojamos reālu problēmu apzināšanā un risināšanā. [11]

Ilgtspējīgas attīstības procesā cilvēka potenciālās izglītības līmenim jāiet paralēli ar tirgvedības nozares attīstību. Ja darbinieku izglītības līmenis būtiski atšķirsies no nepieciešamā līmeņa konkrētajā laika periodā, tas nebūs attiecīgi sabalansēts, radīsies darbaspēka pārpalikums vai deficīts.

Tirgvedības profesionālās kompetences noteikšanā būtiska loma ir kultūras faktoram, kas veidojas ilgā laika periodā un kura izmaiņas nav iespējamas īstermiņā. Aktuāla ir kultūras uzdevumu attīstīšana atbilstoši mūsdienu prasībām un vērtīborientācijai. Katra indivīda attieksme pret ilgtspējīgas attīstību tieši ietekmē šo procesu, un uz to var iedarboties, veidojot un ietekmējot pašu indivīdu, viņa attieksmi, domāšanu, kultūru, izglītības līmeni, zināšanas par procesiem u. c.

Gribētu nobeigt ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barozo teikto: „Lai nākamās paaudzes varētu dzīvot labāk pārtikušā, tīrā un taisnīgākā pasaulē, reālas darbības ir mūsu pašu interesēs ne tikai tādēļ, ka tādējādi uzlabosies mūsu pašu dzīves kvalitāte, bet arī tādēļ, ka tās ekonomikas sistēmas, kuras ātrāk ieviesīs ilgtspējīgas ražošanas metodes un jaunās vides tehnoloģijas, būs daudz konkurētspējīgākas.” Ilgtspējīgu attīstību var definēt kā vislabāko dzīves kvalitāti ikvienam cilvēkam šodien un nākamajās paaudzēs. Tā ir attīstības vīzija, kurā apvienota ekonomiskā izaugsme, vides aizsardzība un sociālais taisnīgums.

Secinājumi

Tirgvedība ieņem Latvijas tautsaimniecībā nozīmīgu vietu un ar savu darbību tiešā vai netiešā veidā ietekmē valsts ilgtspējīgu attīstību. Lai nodrošinātu tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējas attīstību un iekļautos valsts kopējā attīstības politikā, nepieciešams izstrādāt stratēģiju un īstenot veiksmīgu ilgtspējīgas attīstības politiku nozarē kopumā, kā arī izglītības komercializāciju.

Tirgus ekonomikas apstākļos tirgvedības ilgtspējīgas attīstības profesionālā darbība jāvirza uz nepārtrauktu, ātru, visos līmeņos sabalansētu nākotnes vajadzību nodrošinājumu, ko iespējams panākt, izmantojot attiecību dinamikas teorijas un izvirzot resursiem atbilstošu ilgtermiņa attīstības mērķi.

102 Ekonomika Vi

Ekonomiskā un sociālā labklājība, ekoloģiskā integritāte un integrēta pieeja videi ir tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējīgas attīstības virzieni.

Īpaša vērība jāvelta cilvēkpotenciāla attīstīšanai, kas ir globāla inovatīva problēma, un tai jābūt prioritātei valsts un katra uzņēmuma līmenī.

Tirgvedības profesionālās kompetences nodrošināšanai nepieciešamas korekcijas profesiju klasifikatorā, jāveicina izglītības profesionālās kompetences principu attīstīšana un mūžizglītība.

Būtiska loma ir kultūras faktoram, kultūras uzdevumu attīstīšanai atbilstoši mūsdienu prasībām un vērtīborientācijai.

Literatūra

1. Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008. gadam.

2. Nacionālās attīstības plāns 2007.–2013. gadam.

3. Profesiju klasifikators. SIA Kamene, 2005.

4. Zinātnes Vēstnesis, 17 (246), 2002. g. 21. okt.

5. Pieejams: www.politika.lv/index.php (skatīts 04.11.2006) 6. Pieejams: www.media.lv/kv200003/000301 (skatīts 04.11.2006) 7. Pieejams: www.lza.lv (skatīts 12.12.2006)

8. Pieejams: www.mfa.gov.lv/lv/eu/Jaunumi (skatīts 12.12.2006)

9. Pieejams: www.europa.eu/generalreport/lv/2005/rg64 (skatīts 12.01.2007) 10. Pieejams: www.eeagrants.lv/files (skatīts 12.01.2007)

11. Pieejams: www.vi.lv/VIA/mater/SA.ppt (skatīts 12.01.2007) 12. Pieejams: www.swamp-eu.org (skatīts 12.01.2007)

13. Pieejams: www.safonetwork.org/publications (skatīts 03.02.2007)

14. Pieejams: www.nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=147&txt=160&t=sta (skatīts 03.02.2007) 15. Pieejams: www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=2646 (04.02.2007)

Summary

Marketing plays an important role in the Latvia’s national economy. It influences the sustainable living and development of the State directly and indirectly. To ensure the sustainable development of the professional marketing and its fit into the state development policy it is necessary to work out astrategy and to carry out the successful sustainable policy development in the whole sector.

Under the conditions of market economy the sustainable development of professional marketing should be promoted to uninterrupted and quick provision of future needs balanced on all levels. This is possible to achieve by using the dynamic theories of relations and by putting forward aims of sustainable development that is relevant according to the resources.

Economics and the social welfare, ecological integrity and relevant approach to surroundings are the main directions of the sustainable development of the professional marketing.

Rasma Garleja, Anita Gulbe. Tirgvedības profesionālās darbības ilgtspējīgas attīstības virzieni 103 A special value should be accorded to the development of human resources. This is a global innovative problem, and it should be given the priority on the state and business levels.

Corrections in the classification of professions are necessary for providing marketing proficiency. The development of the principles of professional competence and the lifelong education should be promoted.

The cultural factor, the development of cultural tasks corresponding to nowadays requirements and values, should play an essential role.

Key words: resource capacity and conservation, responsibility, sustainable development, integrated accession, transformation in social cognition, well-being, track record quality, environmentally friendly management.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2007. 718. sēj. Ekonomika VI, 104.–115. lpp.

Studiju priekšmetu integrācijas iespējas