• Nem Talált Eredményt

Studiju priekšmetu integrācijas iespējas kompetences veidošanā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2007. 718. sēj. Ekonomika VI, 104.–115. lpp.

Studiju priekšmetu integrācijas iespējas

R. Garleja, E. Skvorcova. Studiju priekšmetu integrācijas iespējas kompetences veidošanā 105 spējīgam patstāvīgi iegūt informāciju un ar to strādāt, veidot sadarbību, pieņemt lēmumus, risināt problēmas.

Izglītībai izvirzītās prasības izriet no intelekta definīcijas, un faktiski nav nekas inovatīvs, tikai attīstībai ir salikti citi akcenti.

Intelekts ir psihes dinamiska struktūra, kas veidojas, zināšanām un domāšanas pieredzei mijiedarbojoties, lai organizētu adaptīvu sociālo un bioloģisko uzvedību kultūrvidē.

Izglītības sasniegumus regulāri vērtē un salīdzina laikā un telpā (1. att.).

1. att. Izglītības vērtēšanas dalībnieki (autore R. Garleja) The Participants of Education’s Evaluation (Author R. Garleja)

Izglītības produkta kvalitātes vērtēšanai izmanto normatīvos materiālus un ārvalstu pieredzi. Lai gan notiek regulāra vērtēšanas sistēmas darbība, izglītības kvalitāte nav atrisināta; pārmaiņas apsteidz standartus (2. att.).

Izglītības sistēmas kvalitāte balstās uz trīs pīlāriem:

ieguldījumu kvalitāte un sabalansētība;

mācībspēku kvalitāte un pedagoģiskā procesa organizācija;

sasniegumi un to atgriezeniskā saikne sabiedrības vērtējumā.

Izglītībai mūsdienās tiek izvirzītas jaunas prasības:

apgūt zināšanas un prasmes dzīvei demokrātiskā, nepārtraukti mainīgā

• sabiedrībā;

saglabāt kultūrvidi multinacionālas sabiedrības apstākļos;

nodrošināt konkurētspēju darba resursu tirgū.

Izglītības produkta kvalitāte nav augsta, jo pēdējos piecpadsmit gados notikušas pārmaiņas, bet finansiālais nodrošinājums bijis pieticīgs. Arī vēl šodien nav izstrādāts ekonomiski pamatots finanšu sadales, izlietošanas un atbildības mehānisms. Iedalot finansējumu studiju programmām, nav veikti priekšmetu un programmu pārklāšanās pētījumi.

106 Ekonomika Vi

2. att. Izglītības produkta kvalitātes vērtēšanas struktūrmodelis (autore R. Garleja) Structural Model for Evaluation of Educational Product’s Quality (Author R. Garleja)

3. att. IZM budžeta struktūra [8]

Budgetary Structure of Ministry of Education and Science [8]

Valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits augstākā izglītībā nav sakārtots atbilstoši saimniekošanas un socializācijas vajadzībām Latvijā. Nepietiekami tiek novērtētas izglītības un pētniecības sadarbības iespējas ar darba devējiem un studentiem. Izpratne par izglītības kvalitāti kā sabiedrības attīstības avotu netiek analizēta kontekstā ar ilgtspējīgas attīstības virzieniem un jomām.

Netiek veicināta akadēmiskā personāla iesaistīšana izglītības pētījumos.

Reflektanti, izvēloties studiju virzienu, vadās no programmā norādītajiem mācību priekšmetiem, projicējot tos uz profesionālo kompetenci, bet standartprasības, kas norādītas programmā, vairumā gadījumu atbilst tikai profesionālās darbības prasībām speciālo zināšanu un tehnoloģiju apgūšanai.

R. Garleja, E. Skvorcova. Studiju priekšmetu integrācijas iespējas kompetences veidošanā 107 Studijās ir jāapgūst plašs kompetenču spektrs (profesionālā, sociokultūras, personības attīstības, metodiskā, komunikatīvā, konceptuālā, emocionālā, radošā, aperceptīvā, lietišķās saskarsmes, līderisma, metodoloģiskā, izziņas, pētniecības jomā, kā arī spriestspēja, atvērtība inovatīvai darbībai, pašrefleksijas, racionalizācijas, novērošanas prasmes u. c.

Pētījumā mēģinājām noskaidrot, kā reāli darbojas starppriekšmetu integrācija, lai veidotu dzīves darbībai nepieciešamo kompetenci. Aptaujā piedalījās 2006./2007.

akad. gadā – 74; 2005./2006. akad. gadā – 48 maģistrantūras studenti no finanšu un kredīta virziena. Uzdevums bija novērtēt Sociālās psiholoģijas priekšmeta nozīmību pēc 10 punktu skalas kompetences veidošanā un izziņas vajadzību apmierināšanā.

4. att. Kompetences veidošanās Sociālās psiholoģijas priekšmetā maģistrantūras Finanšu un kredīta virzienā (autore R. Garleja)

Development of Competence in Social Psychology within the Finance and Credit Master’s direction (Author R. Garleja)

Kā redzams 4. attēlā, studentu vērtējums profesionālās kompetences veidošanā ir 2 un 8 ballu robežās.

Vispārējās zināšanas (4–7) balles.

Speciālās zināšanas profesijā (7–8).

Valodu zināšanas (2–5).

Zināšanas kultūrā un saskarsmē (4–5).

Profesionālās spējas saimniekošanas praksē (7–9).

Zināšanu lietošana uzņēmējdarbībā (4–8).

Profesionālās spējas pētniecībā (3–5).

108 Ekonomika Vi

5. att. Profesionālo kompetenci veidojošie zināšanu virzieni (autore R. Garleja) The Elements of Personal Competence (Author R. Garleja)

6. att. Sociālās kompetences satura galvenie virzieni (autore R. Garleja) The Main Directions of Social Competence’s Content (Author R. Garleja)

R. Garleja, E. Skvorcova. Studiju priekšmetu integrācijas iespējas kompetences veidošanā 109

7. att. Personības kompetences kvalitātes (autore R. Garleja) The Qualities of Personal Competence (Author R. Garleja)

8. att. Metodiskā kompetence (autore R. Garleja) Methodological Competence (Author R. Garleja)

Kompetence ir komplekss kognitīvās darbības novērtējums. Kompetence veidojas uz teorētisko zināšanu un pieredzes bāzes. Zināšanas ir cilvēka atmiņā saglabātā informācija. Zināšanu saturu veido deklaratīvās un procedūras zināšanas.

Deklaratīvās zināšanas ir cilvēkam zināmi subjektīvi fakti. Procedūras zināšanas norāda, kā subjektīvi uztvertie fakti tiek izmantoti darbībā.

Zināšanu klasifikācijā izdala arī semantiskās zināšanas, tā ir informācija par esību un apkārtējo pasauli, tās uztveri.

Pieredze ir vingrināšanās ceļā apgūtas prasmes. Pieredze ir svarīgs informācijas avots, bet nav pietiekams zināšanu sasniegumu rādītājs, tas ir subjektīvs mērījums, kas jāizvērtē, pamatojoties uz objektīvajām zināšanām.

Objektīvās zināšanas raksturo teorētiskās zināšanas atmiņas saturā. Pieredze var mainīt zināšanas un attieksmi pret mācīšanās nozīmi, informācijas apguvi, asociāciju veidošanos, kognitīvo darbību. Rodas jautājums – vai prioritāras ir teorētiskās zināšanas vai pieredze, izmantojot aktīvās apmācības metodes (lietišķās spēles, gadījumu analīze, menedžmenta spēles) didaktiskos vingrinājumos. Piemēram,

110 Ekonomika Vi

patērētāju uzvedības priekšmetā lietišķās spēles varētu veidot kā saskarsmes tehnikas treniņu saskarsmes satura un teorētiskās bāzes izvērtēšanā, uzvedības kultūras un emocionālā intelekta vērtējumā u. c.

Tā kā izglītība ir virzīta uz reālo dzīvi, izglītības metodoloģijas pamatā vajadzētu būt pieredzes analīzei eksperimentēšanas prasmes un teorētisko zināšanu atgriezeniskās saiknes izvērtēšanai.

Pedagoģiskajā literatūrā zināšanu un pieredzes apgūšanas secība studiju procesā joprojām ir diskutabla, tā ir atkarīga no studenta tipa un pieredzes kapacitātes.

Pētījumā mēģinājām noskaidrot studentu attieksmi, izmantojot izziņas vajadzību ranžējuma izvēles pamatojumu, ko varētu izmantot studentu kognitīvās attieksmes veidošanā (mācību priekšmeta satura un mācīšanās metožu nozīmības vērtējums izziņas vajadzību veidošanās procesā).

Eksperimentā piedalījās LU Ekonomikas un vadības fakultātes Tirgvedības pētīšanas un Kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas (43+34=77) maģistrantūras studenti. Respondentu apakšgrupas veidotas pa studiju virzieniem. Teorētiskais pamats ir A. Maslova vajadzību teorija (1. pielikums).

Rezultātu vērtēšanas skala:

1 punkts – ļoti svarīgi, 2 punkti – svarīgi, 3 punkti – mazsvarīgi, 4 punkti – nav svarīgi.

Pētījums veikts 2006./2007. akad. gadā. Testa rezultāti apkopoti Excel programmā un atspoguļoti diagrammās.

Izvērtējot un salīdzinot apakšgrupu respondentu atbildes, parādās atšķirības studiju virzienos. Kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas grupas studenti ir vērsti un precīzu standartprasību ievērošanu, produktu kvalitātes uzlabošanu un lielāku uzsvaru liek uz pieredzi.

Tirgvedības pētīšanas grupas respondenti iedziļinās jautājumos, kas saistīti ar tirgvedības teoriju, tas atbilstoši parādās kognitīvā attieksmē.

1. tabula Vajadzību nozīmības vērtējums (punkti)

Evaluation of Importance of Needs (full stops)

Tirgvedības pētīšana Kvalitātes nodrošināšana un vērtēšana

Vajadzības punkti Vajadzības punkti

Fizioloģiskās vajadzības 1,53 Fizioloģiskās vajadzības 1,73 Pašaktualizācijas vajadzības 1,56 Mīlestības un piederības vajadzības 1,74 Mīlestības un piederības vajadzības 1,74 Pašaktualizācijas vajadzības 1,83 Atzīšanas (cieņas) vajadzības 1,88 Drošības vajadzības 1,98

Drošības vajadzības 1,95 Izziņas vajadzības 2,07

Estētiskās vajadzības 1,99 Atzīšanas (cieņas) vajadzības 2,13

Izziņas vajadzības 2,12 Estētiskās vajadzības 2,17

R. Garleja, E. Skvorcova. Studiju priekšmetu integrācijas iespējas kompetences veidošanā 111

9. att. Vajadzību salīdzinājums respondentu grupās Comparison of Needs within the Groups of Respondents

10. att. Izziņas vajadzības Cognitive Needs

112 Ekonomika Vi

11. att. Vajadzību nozīmīgums respondentu vērtējumā Importance of Needs Form Respondent’s Viewpoint

Eksperimentā iegūtie rezultāti neliecina, ka izglītības vajadzības vērtējums būtu augsts. Lai noskaidrotu kognitīvo attieksmi veidojošos faktorus, ir nepieciešams veikt padziļinātu pētījumu par izglītības būtību, procesiem, izziņas veidiem, formām, darbības virzību, individualitāti, inovativitāti, cilvēka alkām saplūst ar kultūras vērtībām objektīvajā un subjektīvajā izpratnē un tamlīdzīgi.

Ir jāpanāk iekšējo stimulu pārsvars par ārējiem apstākļiem; jācīnās ar vērtībizglītības krīzes draudiem.