Profesionālās izglītības programmas tiek piedāvātas trīs līmeņos – pamata, vidējā un augstākajā. Latvijā tiek piedāvātas profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.
Autore rakstā apskata audzēkņu sagatavošanu pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī, bet nepievēršas augstākās izglītības līmenim.
Pašreizējā laika posmā profesionālās izglītības sistēmā kvalificētu speciālistu sagatavošanu tautsaimniecības sektoriem kavē disproporcija starp vispārējās
Zigrīda Goša. Profesionālās izglītības attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām Latvijā 121 vidējās izglītības un profesionālās izglītības programmu izvēli pēc pamatskolas.
Latvijā arvien lielāks jauniešu skaits pēc pamatskolas izglītības ieguves mācības turpina vidusskolā un neizvēlas profesionālās izglītības iestādes. 2000. gadā 34,8%
pamatskolu beigušie skolēni mācības turpināja profesionālās izglītības iestādēs, bet 2005. gadā 29,9% [7, 12]. Tas nozīmē, ka darba tirgus pieprasījums pēc dažādiem speciālistiem tiek arvien sliktāk nodrošināts. Līdz ar to palielinās jauniešu skaits un īpatsvars, kuri mācības turpina vidusskolās vai arī mācības neturpina. Jauniešu īpatsvars, kuri turpina mācības vidusskolā, ir palielinājies no 63,1% 2000. gadā līdz 64,8% 2005. gadā. 2000. gadā pēc pamatskolas beigšanas mācības neturpināja 3,1%, bet 2005. gadā – jau 5,3% no pamatskolu beigušo skaita [7, 12].
2005. gadā salīdzinājumā ar 2000. gadu profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu skaits ir samazinājies par 3,9 tūkstošiem jeb 21,3%. Profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu skaits pēc 9. klases beigšanas ir samazinājies par 0,6 tūkstošiem jeb 4,7% un pēc 12. klases beigšanas – par 2,2 tūkstošiem jeb 57,4%.
Īpaši strauji profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu skaits ir samazinājies 2004. un 2005. gadā. No 2000. līdz 2005. gadam uzņemto audzēkņu skaits vidēji gadā ir samazinājies par 784 cilvēkiem, to skaitā, pēc 12. klases beigšanas, par 448 cilvēkiem. Profesionālās izglītības iestādēs 1990. gadā mācījās 67,4 tūkstoši audzēkņi jeb 1164 audzēkņi uz 10 000 iedzīvotājiem 15–29 gadu vecumā, turpretim 2000. gadā audzēkņu skaits samazinājās līdz 48,6 tūkstošiem jeb 967 audzēkņiem uz 10 000 iedzīvotājiem 15–29 gadu vecumā. Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaits turpina samazināties arī 21. gadsimta sākumā (sk. 1. tabulu).
1. tabula Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaits (mācību gada sākumā) [7, 11]
Vocational Schools’ Enrolment at the Beginning of the School Year Gads
Year
Audzēkņu skaits Enrolment
Audzēkņu skaita pieaugums vai samazinājums (–) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, % Increase or decrease (–) in enrolment compared
with previous year, %
Uz 10 000 iedzīvotājiem 15–29 gadu vecumā Age group 15–29 years
per 10 000 inhabitant
2000. 48 625 – 967
2001. 47 627 – 2,1 943
2002. 46 533 – 2,3 917
2003. 46 789 0,6 914
2004. 44 651 – 4,6 865
2005. 42 737 – 4,3 824
Profesionālās izglītības iestādes ir visās republikas pilsētās un rajonos, izņemot Balvu rajonu un Ventspils rajonu, kuros nav nevienas profesionālās izglītības iestādes.
Ventspils rajona audzēkņi pēc pamatskolas beigšanas profesionālo izglītību var iegūt Ventspilī, kurā ir trīs profesionālās mācību iestādes. Balvu rajona pamatskolu beigušajiem profesionālo izglītību iegūt ir grūtāk, jo jābrauc mācīties uz citiem rajoniem vai republikas pilsētām.
Turpretim visos rajonos un pilsētās ir vidusskolas un to skaits vairākkārt, pat 10 reizes, pārsniedz profesionālo mācību iestāžu skaitu.
122 Ekonomika Vi
Vienā profesionālā mācību iestādē vidēji mācās 445 audzēkņi, republikas pilsētās no 250 līdz 970 audzēkņiem un rajonos no 130 līdz 630 audzēkņiem, bet 10.–12.
klasē skolēnu skaits vidēji vienā vidusskolā ir tikai 150 skolēnu.
Profesionālo izglītības iestāžu teritoriālais izvietojums ļauj secināt, ka profesionālās izglītības iestādes ir salīdzinoši tālu no dzīves vietas un materiālo resursu trūkums liedz dzīvot dienesta viesnīcā. Sociāli ekonomisku faktoru ietekmē izglītojamie galvenokārt izvēlas profesionālās izglītības iestādes tuvāk savai dzīves vietai, kas ne vienmēr nodrošina tiem iespējas iegūt profesionālo izglītību atbilstoši spējām. Liela daļa profesionālās izglītības iestādēs izglītojamo ir no maznodrošinātām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Profesionālās izglītības pieejamību ierobežo par valsts budžeta līdzekļiem finansēto mācību vietu skaits, kā arī izglītības iestāžu nepietiekamā materiāli tehniskā bāze. Daļai izglītojamo, kas mācās profesionālās izglītības iestādēs, ir zems priekšzināšanu līmenis, kas apgrūtina profesionālās kvalifikācijas ieguvi [6, 15]. Līdz ar profesionālo izglītības iestāžu ne visai augsto prestižu un izvietojumu palielinās vispārējās vidējās izglītības apguve vidusskolās.
LR Centrālā statistikas pārvalde publicē datus par izglītības iestāžu audzēkņu skaitu sadalījumā pa izglītības līmeņiem atbilstoši Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas 1997. gada versijai. Izglītības 2. līmeņa un 3. līmeņa kopējo audzēkņu skaitu dala divās grupās – vispārējā izglītība un profesionālā izglītība.
Pamatizglītības 2. pakāpē (2. izglītības līmenis) profesionālo izglītību iegūst neliels audzēkņu skaits. Turpretim vidējās izglītības līmenī (3. izglītības līmenis) profesionālo izglītību iegūst 37% un vispārējo izglītību – 63%. Statistikas dati par audzēkņu skaita sadalījumu starp vispārējo izglītību un profesionālo vidējo izglītību spilgti parāda, ka Latvijā pieaug audzēkņu skaits, kuri iegūst vispārējo izglītību, un samazinās profesionālo izglītību ieguvušo skaits (sk. 2. tabulu).
2. tabula Vidējā izglītības līmeņa audzēkņu sadalījums pa izglītības veidiem
[11, 17; 12, 17; 13, 17; 14, 17; 15, 17; 7, 13]
Distribution of the Enrolment in the Middle Education Institutions by Type of Education
Gads Year
Vidējā izglītība secondary education
To skaitā Profesionālās vidējās izglītības audzēkņu īpatsvars kopējā audzēkņu
skaitā, %
Proportion of vocational education enrolment from total enrolment, % vispārējā
izglītība general education
profesionālā vidējā izglītība
vocational education
2000. 102 501 63 231 39 270 38,3
2001. 100 548 61 234 39 314 39,1
2002. 100 212 62 343 37 869 37,8
2003. 105 544 66 746 38 798 36,8
2004. 109 980 70 894 39 086 35,5
2005. 108 212 71 081 37 131 34,3
Kā jau tika uzsvērts, profesionālā izglītībā pamatizglītības līmenī un vidējās izglītības līmenī iedala šādas grupas:
2. līmenis – profesionālās pamatizglītības līmenis;
•
3. līmenis – profesionālās vidējās izglītības līmenis;
•
Zigrīda Goša. Profesionālās izglītības attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām Latvijā 123 4. līmenis – profesionālās izglītības pēc vidējās izglītības līmenis.
•
No 2000. līdz 2005. gadam vidēji gadā 2,7% no kopējā audzēkņu skaita mācījās profesionālās pamatizglītības līmenī, 84,7% – profesionālās vidējās izglītības līmenī un 12,6% – 4. līmenī. Profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības biežāk cenšas iegūt sievietes nekā vīrieši (sk. 3. tabulu).
3. tabula Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu sadalījums pa izglītības līmeņiem
(vidēji gadā – no 2000. līdz 2005. gadam)1 Enrolment of Vocational Schools by Education Levels
(Average in a Year from 2000 to 2005) Izglītības līmenis
Education level
Pavisam Total
To skaitā Of which
% no kopējā audzēkņu skaita
% of total enrolment vīrieši
males
sievietes females
vīrieši males
sievietes females Profesionālā pamatizglītība
Basic vocational education 1217 933 284 76,7 23,3
Profesionālā vidējā izglītība
Vocational education 38 578 23 374 15 204 60,6 39,4
Profesionālā izglītība pēc vidējās izglītības (neaugstākā izglītība)
Post – secondary vocational
(non – tertiary education) 5757 2005 3752 34,8 65,2
1 Autores aprēķins, pamatojoties uz statistikas datu avotiem 11, 17; 12, 17; 13, 17; 14, 17; 15, 17. un 7, 13
Profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības mācību programmas galvenokārt apgūst vīriešu dzimuma pārstāvji (attiecīgi 76,% un 60,%
no kopējā audzēkņu skaita), savukārt profesionālās izglītības programmās pēc vispārējās vidējās izglītības lielāks īpatsvars audzēkņu skaitā ir sievietēm (65,2%).
Sievietes biežāk nekā vīrieši pēc pamatizglītības ieguves mācības turpina vidusskolā. No 2000. līdz 2005. gadam no kopējā vispārējās vidējās izglītības iestāžu audzēkņu skaita 56,4% bija sievietes un 43,6% vīrieši (sk. 4. tabulu).
Eiropā sieviešu un vīriešu īpatsvars, kuri apgūst profesionālo vidējo izglītību, kopējā audzēkņu skaitā, kuri mācās vidējās izglītības līmenī, ir nedaudz augstāks.
2003. gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs sieviešu īpatsvars bija 53,8% un vīriešu īpatsvars 57,4%, kas Latvijas rādītājus apsteidza attiecīgi par 24,8 un 12,5 procentpunktiem. Starpība starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri apgūst profesionālo vidējo izglītību, Eiropā ir ievērojami mazāka nekā Latvijā.
No Eiropas valstīm vislielākos profesionālās vidējās izglītības sieviešu un vīriešu īpatsvarus vidējās izglītības sieviešu un vīriešu skaitā uzrāda Čehijas Republika, kur 2003. gadā tie attiecīgi bija 74,4% un 84,3%, kas aptuveni divas reizes apsteidza Latvijas rādītājus. Daudzās Eiropas valstīs vīriešu un sieviešu īpatsvars, kuri apgūst profesionālo vidējo izglītību, ir ievērojami lielāks nekā Latvijā.
124 Ekonomika Vi 4. tabula Vidējās izglītības iestāžu audzēkņu skaita sadalījums pa izglītības veidiem
(vidēji gadā – no 2000. līdz 2005. gadam)1
Distribution of Secondary Education Institutions’ students by Level of Education (Average in a Year from 2000 to 2005)
Izglītības veidi Level of education
Audzēkņu skaits Enrolment
% no audzēkņu skaita
% from enrolment vīrieši
males
sievietes females
vīrieši males
sievietes females Vidējā izglītība
Secondary education tai skaitā:
of which:
vispārējā izglītība general education profesionālā izglītība vocational education
52 092 52 408 100 100
28 718 37 204 55,1 71,0
23 374 15 204 44,9 29,0
1 Autores aprēķins, pamatojoties uz statistikas datu avotiem 11, 17; 12, 17; 13, 17; 14, 17; 15, 17 un 7, 13
Savukārt no Baltijas valstīm vislielākie īpatsvari ir Latvijā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā profesionālās vidējās izglītības sieviešu īpatsvars kopējā vidējās izglītības sieviešu skaitā bija ap 20%, kas no Latvijas rādītāja atpalika apmēram par 9 procentpunktiem. Profesionālās vidējās izglītības vīriešu procentuālajā daļā kopējā vidējās izglītības vīriešu skaitā starp Latvijas un Igaunijas uzrādītiem datiem atšķirība bija samērā neliela. Savukārt Lietuvā šis rādītājs 2003. gadā bija tikai 31,7%, kas no Latvijas īpatsvara atpaliek jau par 13,2 procentpunktiem [16].