124 Ekonomika Vi 4. tabula Vidējās izglītības iestāžu audzēkņu skaita sadalījums pa izglītības veidiem
(vidēji gadā – no 2000. līdz 2005. gadam)1
Distribution of Secondary Education Institutions’ students by Level of Education (Average in a Year from 2000 to 2005)
Izglītības veidi Level of education
Audzēkņu skaits Enrolment
% no audzēkņu skaita
% from enrolment vīrieši
males
sievietes females
vīrieši males
sievietes females Vidējā izglītība
Secondary education tai skaitā:
of which:
vispārējā izglītība general education profesionālā izglītība vocational education
52 092 52 408 100 100
28 718 37 204 55,1 71,0
23 374 15 204 44,9 29,0
1 Autores aprēķins, pamatojoties uz statistikas datu avotiem 11, 17; 12, 17; 13, 17; 14, 17; 15, 17 un 7, 13
Savukārt no Baltijas valstīm vislielākie īpatsvari ir Latvijā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā profesionālās vidējās izglītības sieviešu īpatsvars kopējā vidējās izglītības sieviešu skaitā bija ap 20%, kas no Latvijas rādītāja atpalika apmēram par 9 procentpunktiem. Profesionālās vidējās izglītības vīriešu procentuālajā daļā kopējā vidējās izglītības vīriešu skaitā starp Latvijas un Igaunijas uzrādītiem datiem atšķirība bija samērā neliela. Savukārt Lietuvā šis rādītājs 2003. gadā bija tikai 31,7%, kas no Latvijas īpatsvara atpaliek jau par 13,2 procentpunktiem [16].
Zigrīda Goša. Profesionālās izglītības attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām Latvijā 125 Mainoties darba tirgus pieprasījumam, mainās arī profesionālās izglītības iestādēs piedāvātās programmas. Lai noskaidrotu populārākās profesionālās izglītības programmas, tiek noteikts konkursa koeficients – iesniegto pieteikumu skaits pret uzņemto audzēkņu skaitu attiecīgajā izglītības programmu grupā. Vidējais konkursa koeficients izglītības programmās nav augsts – 1,2–1,3. Tas liecina, ka pārsvarā visiem jauniešiem ir iespējas apgūt viņu izvēlēto profesiju.
No kopējā audzēkņu skaita profesionālās izglītības iestādēs visaugstāko procentuālo daļu (vidēji 46%) veido tie audzēkņi, kas apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību. Nedaudz vairāk par 22% no kopējā audzēkņu skaita apgūst pakalpojumu nozares programmas, bet ap 16% – sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības. Pārējās mācību nozares: humanitārās zinātnes un māksla, veselības aprūpe un sociālā labklājība, lauksaimniecība, dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, vispārējā izglītība vidēji sastāda no 1% līdz 6%.
5. tabula Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu sadalījums pa izglītības programmu grupām
(vidēji gadā no 2000. līdz 2005. gadam)1
Distribution of Vocational Schools’ students by Education Programme Groups (Average in a Year from 2000 to 2005)
Izglītības programmu grupas
Education programme group Audzēkņu skaits Enrolment
Audzēkņu struktūra, % Enrolment composition %
Audzēkņu skaita izmaiņas 2005. g.
salīdzinājumā ar 2000. g.
Increase or decrease (-) in enrolment in 2005 compared with 2000, % Inženierzinātnes, ražošana un
būvniecība
Engineering, Manufacturing and Construction
21 152 45,8 –11,1
Pakalpojumi
Services 10 185 22,1 –4,3
Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības
Social sciences, business and law 7410 16,1 –23,3
Humanitārās zinātnes un māksla
Humanities and arts 2865 6,2 –0,6
Veselības aprūpe un sociālā labklājība
Health and Welfare 1774 3,8 –68,0
Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas Natural science, mathematics and
information technologies
1196 2,6 148,1
Lauksaimniecība
Agriculture 1140 2,5 –45,5
Vispārējā izglītība
General education 438 0,9 –55,8
Pavisam
Total 46 160 100 –12,1
1Autores aprēķins, pamatojoties uz statistikas datu avotiem 11, 70–71; 12, 70–71; 13, 72–73;
14, 72–73; 15, 72–73 un 7, 53–54
126 Ekonomika Vi
Izmaiņas tautsaimniecības nozaru struktūrā, protams, ietekmē jauniešu profesiju izvēli. Statistikas dati par pēdējiem sešiem gadiem rāda, ka audzēkņu skaits dažās profesionālās izglītības programmu grupās ir būtiski mainījies.
Arvien retāk audzēkņi apgūst vispārējo izglītību, veselības aprūpes un sociālās labklājības un lauksaimniecības programmas (sk. 5. tabulu).
2005. gadā salīdzinājumā ar 2000. gadu audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs ir samazinājies par 12,1%. Tikai vienā izglītības programmas grupā – dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas – audzēkņu skaits ir palielinājies 2,5 reizes, jo šajā programmā gatavo datorzinātnes speciālistus, pēc kuriem pašreiz ir liels pieprasījums.
Ļoti strauji audzēkņu skaits ir samazinājies šādās programmās: veselības aprūpe un sociālā labklājība (par 68,0%), vispārējā izglītība (par 55,8%) un lauksaimniecība (par 45,5%).
Gandrīz puse no visiem profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem mācās inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmā, kurā ietilpst trīs lielas apakšgrupas:
inženierzinātnes un tehnoloģijas;
•
ražošana un pārstrāde;
•
arhitektūra un būvniecība.
•
Gandrīz ceturtā daļa no profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem apgūst ar pakalpojumiem saistītās programmas, transporta pakalpojumu programmas un skaistumkopšanas pakalpojumu programmas.
No 2000. līdz 2005. gadam audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs vidēji gadā samazinājies par 1,2 tūkstošiem (sk. 6. tabulu). Turpretim vispārizglī- tojošās dienas skolu 10.–12. klasē audzēkņu skaits vidēji gadā palielinājies par 1,9 tūkstošiem.
Vienīgā izglītības programmu grupa, kurā audzēkņu skaits strauji palielinās, ir dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas. Datorzinātnes vēlas apgūt ne tikai pusaudži, bet arī viņu vecāki, kuri ir ar mieru pat apmaksāt bērnu mācības.
Lai gan tautsaimniecībā strauji attīstās būvniecības nozare, audzēkņu skaits arhitektūras un būvniecības nozarē samazinās. Pašreiz šajā nozarē ir ļoti liels pieprasījums pēc speciālistiem, pieaug darba samaksa. Tas varētu veicināt audzēkņu skaita pieaugumu šajā nozarē.
Lauksaimniecības nozares ražošanas līmeņus un šajā nozarē strādājošo zemie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas ietekmējuši arī jauniešu izvēli apgūt šīs nozares profesijas. Divtūkstošā gada sākumā, arī iepriekšējos periodos, skolēnu skaits, kuri mācījās lauksaimniecības nozarē, ievērojami samazinājās. Tas cieši saistīts ar lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanos un nodarbināto skaita samazināšanos.
Statistikas dati liecina, ka audzēknes vairāk apgūt humanitāro zinātņu un mākslas profesionālās izglītības programmas, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, veselības aprūpi un sociālo labklājību. Audzēkņi biežāk kā audzēknes izvēlas studēt inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, dabaszinātnes, matemātiku un informācijas
Zigrīda Goša. Profesionālās izglītības attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām Latvijā 127 tehnoloģijas. Tehnisko speciālistu sagatavošanu kavē gan zemas jauniešu sekmes tehniskajos un eksaktajos priekšmetos, gan mācību iestāžu materiāli tehniskās bāzes un mācību aprīkojuma neatbilstība. Līdz ar to no profesionālajām skolām atskaitīto audzēkņu skaitā lielu īpatsvaru veido audzēkņi.
6. tabula Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaita pieaugums vai samazinājums (–) vidēji
gadā Latvijā no 2000. līdz 2005. gadam1
Increase or Decrease (–) in Enrolment of Vocational Schools by Education Programme Groups, % (Average in a Year from 2000 to 2005)
Izglītības programmu grupas Education programme group
Vidējais absolūtais pieaugums gadā
Mean absolute increase in year
Vidējais augšanas temps
gadā, % Mean growth rate in a year, %
Vidējais pieauguma temps
gadā, % Mean increase rate
in a year, % Dabaszinātnes, matemātika un informācijas
tehnoloģijas
Natural science, mathematics and information technologies
312 119,9 19,9
Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība Engineering, manufacturing and construction
Inženierzinātnes un tehnoloģijas Engineering and engineering trades
Ražošana un pārstrāde Manufacturing and processing
Arhitektūra un būvniecība Architecture and building
–465 97,7 –2,3
–54 99,4 –0,6
–253 95,7 –4,3
–158 96,9 –3,1
Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības
Social sciences, business and law –396 94,8 –5,2
Veselības aprūpe un sociālā labklājība
Health and Welfare –298 79,6 –20,4
Lauksaimniecība
Agriculture –157 88,6 –11,4
Vispārējā izglītība
General education –77 84,9 –15,1
Pakalpojumi
Services –93 99,1 –0,9
Humanitārās zinātnes un māksla
Humanities and arts –4 99,9 –0,1
Pavisam
Total –1178 97,5 –2,5
1Autores aprēķins, pamatojoties uz statistikas datu avotiem 11, 70–71; 12, 70–71; 13, 72–73;
14, 72–73; 15, 72–73 un 7, 53–54
Nacionālā attīstības plānā 2007.–2013. gadam profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai paredzēti vairāki uzdevumi. Galvenie uzdevumi: profesionālās
128 Ekonomika Vi
izglītības kvalitātes un pievilcības uzlabošana, pilnveidojot profesionālās izglītības programmu saturu, profesiju standartu kvalitāti, audzēkņu un absolventu kvalifikācijas sistēmu, nodrošinot kvalifikācijas prasībām atbilstošas praktiskās apmācības iespējas [1, 15].