2005. gadā būtiski ir samazinājies jauniešu bezdarba līmenis – no 18,1%
2004. gadā līdz 13,6% 2005. gadā (15–24 gadu vecuma grupā). Palielinājies nodarbināto jauniešu skaits, bet samazinājies ekonomiski aktīvo jauniešu skaits, jo arvien vairāk jauniešu turpina izglītību.
Krietni samazinājusies arī jauniešu bezdarba līmeņa atšķirība no vidējā bezdarba līmeņa valstī. Jauniešu bezdarba līmenis 2004. gadā bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā vidējais līmenis valstī, bet 2005. gadā – tikai par 4,7 procentpunktiem lielāks. Tā ir viena no zemākajām atšķirībām ES dalībvalstu vidū [20, 98].
130 Ekonomika Vi
Bezdarba līmeņa samazināšanos ietekmē ne tikai straujā ekonomikas attīstība valstī, bet arī izglītības kvalitātes paaugstināšanās.
Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas pasākumi ir veikti kopš deviņdesmito gadu vidus, saskaņojot profesionālās izglītības attīstības stratēģiju ar Eiropas Savienības vadlīnijām profesionālajā izglītībā. Latvijā ir nodrošināta normatīvā bāze sistemātiskai profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai un darba devēju iesaistei profesiju standartu un izglītības programmu izstrādē un novērtēšanā.
Viens no rādītājiem, kas raksturo piedāvātās profesionālās izglītības kvalitāti, ir absolventu nodarbinātība. Darbs ir viena no nozīmīgākajām cilvēka dzīves vērtībām:
tas viņu ne tikai nodrošina ar iztikas līdzekļiem, bet veido arī pamatu radošai domāšanai, pašrealizācijai un sociāliem kontaktiem. Pilsētās un īpaši reģionos jārada labvēlīgi priekšnoteikumi darba vietu veidošanai iespējami tuvāk dzīvesvietām, jo tas mazina nelietderīgu migrāciju un sekmē reģionu attīstību [1, 42]. Protams, jāņem vērā, ka var būt dažādi iemesli, kuru dēļ profesionālās izglītības iestādes absolvents nav varējis atrast darbu, piemēram:
darba vietu skaits reģionā ir nepietiekams;
•
vietējais darba tirgus ir piesātināts ar šādas profesijas darbaspēku;
•
izglītības programma saturiski neatbilst darba tirgus prasībām;
•
izglītības iestāde nenodrošina kvalitatīvu profesijas apguvi.
•
Aptaujas rāda, ka lielākā daļa (51,7%) no absolventiem–bezdarbniekiem uzskata, ka nevar atrast darbu tāpēc, ka viņiem nav nepieciešamās darba pieredzes.
No aptaujātiem absolventiem–bezdarbniekiem, kuriem darba devējs ir atteicis darbu, 49,6% absolventiem darbs tika atteikts svešvalodu neprasmes dēļ un 42,3% – valsts valodas nezināšanas dēļ [19, 6]. Reģistrēto profesionālo izglītības iestāžu absolventu–
bezdarbnieku skaitā apmēram divas trešdaļas veido sievietes un vienu trešdaļu – vīrieši. Līdz ar to varam teikt, ka sievietēm ar profesionālo izglītību ir grūtāk atrast darbu nekā vīriešiem. No kopējā profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaita apmēram 3% mācījās profesionālās pamatizglītības līmenī. Pēc profesionālās vidējās izglītības iegūšanas iespējas atrast darbu specialitātē ir labas, bet ar arodizglītību bez vispārējās vidējās izglītības tās ir ievērojami sliktākas, jo darba devēji nevēlas darbiniekus ar zemu izglītības līmeni. Lai palielinātu absolventu iespējas strādāt iegūtajā specialitātē, profesionālās izglītības iestādes cenšas nodrošināt iespēju iegūt ne tikai specialitāti, bet arī vispārējo vidējo izglītību.
Iespēju atrast darbu ietekmē ekonomiskā situācija valstī. Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir mazs uzņēmumu skaits, it sevišķi ārpus Rīgas, un šie uzņēmumi ir nelieli, tiem nav nepieciešams liels darbinieku skaits. Darba devēji izvēlas labāk sagatavotos absolventus, bet sliktāk sagatavotos ar pamatskolas izglītību nevēlas pieņemt darbā. Šai problēmai ir arī reģionāls aspekts – darba vietu grūti atrast laukos un mazajās pilsētās, bet republikas pilsētās bieži ir kvalificēta darbaspēka trūkums, it sevišķi celtniecībā, metālapstrādē un citās profesijās. Turpretim profesijās, kurās galvenokārt strādā sievietes, piemēram, grāmatvedībā, reklāmā, pieprasa speciālistus ar vidējo izglītību un pieredzi.
Zigrīda Goša. Profesionālās izglītības attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām Latvijā 131 Bezdarba līmeni ietekmē iegūtā specialitāte, dzīves vieta, bet galvenokārt – paša absolventa uzņēmība, vēlēšanās strādāt iegūtajā specialitātē. Konkrētā rajonā vai pilsētā noteikta profesija nav pieprasīta, bet tā var būt pieprasīta blakusrajonā vai pilsētā. Grūtāk iekārtoties darbā ir Latgales reģionā, kur rūpniecība un citas tautsaimniecības nozares ir attīstītas mazāk nekā citos reģionos, pie tam darba alga bieži ir tikai minimālā. Latvijā reģionu ekonomiskajā attīstībā vērojamas disproporcijas, kas iezīmē to savstarpēju attālināšanos un atšķirīgus nosacījumus cilvēku rīcībspējai. Absolventi par minimālo darba algu nevēlas strādāt un reģistrējas par bezdarbniekiem. Tāpēc var secināt, ka problēma ir zemā darba alga, nevis apmācību procesā iegūta nepietiekamā kvalifikācija. Par bezdarbniecēm reģistrējas gan jaunās māmiņas, gan sievietes citu ģimenes apstākļu dēļ.
Absolventu nodarbinātību pozitīvi ietekmē kvalitatīva prakses vieta profesijas ieguves laikā, pieprasījums pēc darbaspēka republikas pilsētās un nozarēs, kuras strauji attīstās. Savukārt, negatīvi absolventu nodarbinātību ietekmē tādas prakses vietas, kurās jaunieti nodarbina mazkvalificētos darbos un nemāca specialitātei nepieciešamās darba iemaņas, darba vietu trūkums, darba devēju nepamatoti augstās prasības, praktisko darba iemaņu trūkums, jauniešu attieksme pret darbu, izvēlētās profesijas zemais prestižs, zināšanu apguve pamatskolā.
Bieži darba tirgū ir pieprasījums pēc noteiktām profesijām, un izglītības iestādes piedāvā mācību programmas, bet jaunieši tās neizvēlas. Piemēram, audzēkņi nevēlas apgūt metālapstrādes specialitāti, virpotāju profesiju, jo tā ir smaga profesija, ar zemu prestižu un darba algu.
Valstī nav izstrādātas darbaspēka pieprasījuma prognozes pa profesijām. Jau iepriekš tika uzsvērts, ka profesionālās izglītības sistēmas attīstību bremzē finanšu līdzekļu trūkums. Ja nepieciešams palielināt vietu skaitu atsevišķās programmās, tās jāsamazina citām programmām. Finanšu pārdalē starp programmām lielākai ietekmei ir jābūt darba devējiem, profesionālajām asociācijām, bet darba devējiem aktīvāk jāpiedalās profesijas standartu un izglītības programmu izstrādē.
Valstī jāpilnveido jauniešu profesionālā orientācija, lai sagatavotu nepieciešamo speciālistu skaitu. Pamatskolu un vidusskolu audzēkņi ir maz orientēti uz profesionālo izglītību. Līdz ar to rodas problēmas ar darbaspēka resursiem valstī. Nepieciešamo speciālistu skatu profesionālā izglītības sistēma nevar sagatavot arī tāpēc, ka nav audzēkņu, kuri gribētu apgūt tautsaimniecībā nepieciešamas, bet grūtas profesijas, piemēram, kuģu būvētāja profesiju, dzelzceļnieka profesiju, virpotāja profesiju un citas.
Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra sniedz individuālas un grupu konsultācijas izglītības un profesiju izvēlē, profesionālās piemērotības noteikšanā un karjeras plānošanā. Lai risinātu esošās jauniešu bezdarbnieku problēmas ar integrāciju darba tirgū, jaunieši prioritāri tiek ieskaitīti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvas nodarbinātības pasākumos [20, 89].
2005. gadā tika realizēti vairāki Eiropas Sociālā fonda projekti, kuru īstenošana palielinās iespējas jauniešiem iesaistīties darba tirgū. Uzsākta Eiropas Sociālā fonda atklātā projektu konkursa „Darba prakšu vietu nodrošināšana jauniešiem bezdarbniekiem”
projektu īstenošana (27 projekti), izsludināts arī atkārtots projektu konkurss.
132 Ekonomika Vi
Turpinās 2004. gadā uzsāktais „Nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst vispārējās, speciālās un profesionālās izglītības iestādēs”.
Pasākuma mērķis ir sekmēt skolēnu vasaras nodarbinātību un radīt skolēniem iespēju apgūt darba pieredzi [20, 90].
Secinājumi
Pētījumu rezultāti par profesionālās izglītības iestāžu finansēšanu, profesionālās izglītības līmeņiem, audzēkņu skaitu, to skaitu pa izglītības programmu grupām un nodarbinātību ļauj secināt, ka valsts finansējums profesionālai izglītības sistēmai pēdējos gados pakāpeniski palielinās, tomēr izdevumu īpatsvars profesionālai izglītībai no valsts konsolidētā budžeta kopējiem izdevumiem samazinās. Audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs un visās izglītības programmu grupās, izņemot dabaszinātnes, matemātikas un informācijas tehnoloģijas programmā, ir samazinājies un palielinājies skolēnu skaits vidusskolās. Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem darba tirgū ir vieglāk iesaistīties nekā jauniešiem ar vispārējo vidējo izglītību bez profesijas.
Literatūra
1. Nacionālais attīstības plāns 2007–2013. 1. redakcija. R.
2. LR Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs Nr. 213/215. Profesionālās izglītības likums.
R., 1999.
3. LR CSP. Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. R., 2002.
4. LR CSP. Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2003. gadā. R., 2004. g. maijs.
5. Goša, Z. Iedzīvotāju izglītības līmenis un nodarbinātība Latvijā. No: Latvijas Universitātes Raksti. Ekonomika, IV. R., 115.–127. lpp.
6. Izglītības attīstības koncepcijas 2002.–2005. gadam. R., 2002. g. 17. okt.
7. LR CSP. Izglītības iestādes Latvijā 2005./2006. mācību gada sākumā. R., 2006.
8. Eurydice: Pamatinformācija par izglītību Eiropā 2005. Pieejams: http://www.eurydice.
org/Dokoments/cc/2005/en/FrameSet.htm (2006. g. 11. maijs.)
9. Valsts Kase: Valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi pa programmām, apakšprogrammām / Oficiālie budžeta izpildes pārskati – 2000.–2004. Pieejams: http://
www.vkase.gov.lv/?sadala=34 (2006. g. 13. maijs.)
Likums: Par valsts budžetu 2005. gadam. Saeimā pieņemts 20.12.2004., grozīts 30.08.2005.
Likums: Par valsts budžetu 2006. gadam. Saeimā pieņemts 20.10.2005.
10. Publiskais 2004. gada pārskats R. : Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Profesionālās izglītības centrs, 2005.
11. LR CSP. Izglītības iestādes Latvijā 2000./2001. mācību gada sākumā. R., 2001.
12. LR CSP. Izglītības iestādes Latvijā 2001./2002. mācību gada sākumā. R., 2002.
13. LR CSP. Izglītības iestādes Latvijā 2002./2003. mācību gada sākumā. R., 2003.
14. LR CSP. Izglītības iestādes Latvijā 2003./2004. mācību gada sākumā. R., 2004.
15. LR CSP. Izglītības iestādes Latvijā 2004./2005. mācību gada sākumā. R., 2005.
16. Eurostat Population and social conditions / Tables /Education and lifelong learning / School enrolment. Pieejams: http://epp.eurostat.cec.eu.int/portal/page? pageid=1996.39140985&
dad=portal& schema=PORTAL (2006. g. 15. maijs.)
Zigrīda Goša. Profesionālās izglītības attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām Latvijā 133 17. Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības
standartu: MK noteikumi Nr. 211. Latvijas Vēstnesis, 2000, Nr. 244/246 (2155/2157) / Grozījumi: MK noteikumi Nr. 539. Latvijas Vēstnesis, 2004, Nr. 98(3046).
18. Profesionālā izglītība un darba tirgus Latvijā. Akadēmiskās informācijas centrs. R. : Latvijas Nacionālā observatorija, 2001.
19. Absolventu–bezdarbnieku aptauja. Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” projekts”. R. : Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. g. maijs–jūnijs.
20. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. : LR Ekonomikas ministrija, 2006. g.
dec.
Summary
Research findings with respect to financing of vocational schools, levels of vocational education, enrolment, enrolment by education programme groups and employment, lead to the conclusion that state financing for vocational education system has gradually increased during recent years but the proportion of expenditure for vocational education from total expenditure of states consolidated budget has decreased. Enrolment in vocational schools and all education programme groups, except natural science, mathematics and information technologies programme, has decreased but enrolment in secondary schools has increased.
Vocational school graduates are more demanded in labour market than those with general secondary education but no profession.
Key words: vocationals education, educational level, education programme groups, the employeed, financing of education institutions.
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2007. 718. sēj. Ekonomika VI, 134.–151. lpp.