Projektu vadīšanas kompetences līmeņa izvērtējums Latvijā
4. Prakses novērtēšanas un salīdzināšanas rezultāti projektorientētajos uzņēmumos
Projektorientēto sabiedrību prakses novērtēšana un salīdzināšana notika piecos modeļa elementos: projektu, programmu un portfeļu vadīšanā, projektu vadīšanas personāla vadīšanā un projektu vadīšanas organizācijā.
Kompetences līmeni projektu vadīšanas praksei vērtēja katram projekta vadīšanas norises procesam: startam, koordinācijai, uzraudzībai un noslēgumam atsevišķi. Vērtējot kompetences līmeni šo procesu realizācijā, noskaidroja, kādā mērā tajos lieto stan- darta projektu vadīšanas metodes un tehniku. Salīdzināšanas rezultāti attēloti 1., 2., 3., 4., 5. tabulā.
1. tabula Projektu plānošanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana projekta starta procesā [8]
Comparison of Practice of Application of Project Planning Methods in a Standard Process Austrija Latvija Norvēģija Īrija Projekta mērķu definīcija Dažreiz Dažreiz Vienmēr Vienmēr
Projekta struktūrplānošana Dažreiz Reti Bieži Bieži
Objektu apraksta saraksts Reti Reti Reti Dažreiz
Projekta termiņplāns līnijdiagrammās Bieži Reti Vienmēr Vienmēr
Tīkla plāns Dažreiz Reti Dažreiz Dažreiz
Projekta izmaksu plāns Bieži Reti Vienmēr Vienmēr
Projekta resursu plāns Dažreiz Nekad Dažreiz Vienmēr
Projekta naudas plūsmu plāns Dažreiz Reti Dažreiz Dažreiz
Kā redzams 1. tabulā, visaugstākais līmenis plānošanas metožu lietošanā salīdzināmo valstu grupā ir Norvēģijā un Īrijā. Tur projekta mērķu noteikšanas, izmaksu un resursu plānošanas metodes, kā arī laika un termiņu plānošanas metodes ar tīklotām līnijdiagrammām lieto vienmēr, projekta struktūrplānošanas metodes lieto bieži, un dažreiz lieto arī projekta darba pakešu specifikāciju sastādīšanas, tīklplānošanas un finanšu plānošanas metodes.
No Norvēģijas mazliet atpaliek Austrija, kur projekta plānošanas metožu lietošanu starta procesā kopumā var vērtēt ar “dažreiz”. Pētījumu rezultāti par plānošanas metožu lietošanu [5] sešu valstu grupā, kurā iekļāva Austriju, Dāniju, Ungāriju, Rumāniju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti, salīdzinājumā ar Latviju doti 2. tabulā.
Žaneta Ilmete. Projektu vadīšanas kompetences līmeņa izvērtējums Latvijā 139
2. tabula Projektu plānošanas metožu lietošanas prakses salīdzinājums projekta starta procesā [7]
Comparison of Practices of Project Planning Method Application in the Start-Up Process
Latvija Reti
Ungārija Dažreiz
Rumānija Dažreiz
Austrija Bieži
Dānija Bieži
Zviedrija Bieži
Apvienotā Karaliste Bieži
Īrija Bieži
Norvēģija Bieži
Kā redzams no 2. tabulas, jo augstāka ekonomiskās attīstības pakāpe valstī, jo plašāk tā izmanto modernās vadīšanas metodes. Latvijā projektu vadīšanas praksē standarta plānošanas metodes projekta starta procesā vēl lieto reti.
Šādai situācijai Latvijā var atrast vairākus skaidrojumus. Pirmkārt, projektu vadīšanas plānošanas standarta metodes Latvijā ir samērā maz pazīstamas, trūkst speciālistu, kas prastu tās lietot dažādās prakses situācijās, tās ir darbietilpīgas, prasa izpildes precizitāti, un projektu vadīšanā nodarbinātais personāls nav motivēts tās izmantot.
Otrkārt, šo metožu lietošana padara pilnīgi caurskatāmas un kontrolējamas naudas plūsmas visā projekta laikā. Tās neļauj uzrēķināt liekas naudas summas un veikt projektu ar neattaisnoti lielām izmaksām. Tas atsevišķiem izpildītājiem un arī pasūtītājiem dažkārt nav izdevīgi.
Treškārt, lai projektu vadīšanas plānošanas standarta metodes praksē darbotos, ir nepieciešams, lai to nozīmi izprastu augstākais vadības personāls, bet tas ir iespējams pie nosacījuma, ka vadībā esošais personāls izrāda vēlmi pats apgūt un izprast šīs metodes un atvēl tam vajadzīgo laiku.
3. tabulā ir novērtēta projekta vides izvērtēšanas metožu lietošanas prakse Latvijā projekta starta procesā un salīdzināta ar Austriju, Norvēģiju un Īriju, bet 4. un 5.
tabulā – salīdzināta šo valstu projektu vadīšanas metožu lietošanas prakse projekta organizācijas un projekta kultūras veidošanā.
3. tabula Projektu vides izvērtēšanas metožu lietošanas prakses salīdzinājums
projekta starta procesā [8]
Comparison of Application Practices of Project Environment Evaluation Methods in the Project Start-Up Process
Austrija Latvija Norvēģija Īrija Pirmsprojekta un pēcprojekta fāzes analīze Reti Dažreiz Reti Dažreiz
Projekta vides analīze Dažreiz Reti Dažreiz Dažreiz
Saistību analīze starp projektu, uzņēmuma
stratēģiju un pārējiem projektiem Reti Reti Dažreiz Dažreiz
140 Ekonomika Vi
Kā redzams no 3. tabulas, vides analīzes metodes projekta starta procesā visvairāk lieto Norvēģijā un Īrijā, Latvija un Austrija šajā jomā atpaliek.
4. tabula Projektu organizācijas metožu lietošanas prakses salīdzinājums projekta starta procesā [8]
Comparison of Application Practices of Project Organization Methods in the Project Start- Up Process
Austrija Latvija Norvēģija Īrija Formāls projekta uzdevums Dažreiz Dažreiz Bieži Dažreiz Projekta organizācijas shēma Dažreiz Reti Vienmēr Bieži Projekta dalībnieku lomu apraksts Reti Reti Dažreiz Bieži
Atbildības matrica Reti Nekad Dažreiz Dažreiz
5. tabula Projektu kultūras veidošanas metožu lietošanas prakses salīdzinājums projekta starta
procesā [8]
Comparison of Application Practices of Project Culture Building Methods in the Project Start-Up Process
Austrija Latvija Norvēģija Īrija
Projekta logo Reti Reti Reti Reti
Projekta nosaukums un numurs Dažreiz Vienmēr Vienmēr Vienmēr
Projekta moto Reti Reti Reti Reti
Projekta misijas formulēšana Reti Reti Dažreiz Dažreiz
Projekta organizācijā (sk. 4. tabulu) Latvijā reti lieto projekta organizācijas shēmu un projekta dalībnieku lomu aprakstu, kurā būtu skaidri formulētas dalībnieka tiesības, atbildība un uzdevumi katrā projekta vadīšanas fāzē. Lomu apraksta trūkums rada neskaidrības darbu izpildē un nedisciplinē projekta dalībniekus. Pie tam, ja sākumā nav formulēta dalībnieku atbildība, projekta neizdošanās gadījumā nav no kā prasīt atbildību.
Projektu riska vadīšanas metožu lietošanas prakse ir dota 6. tabulā.
6. tabula Projektu riska vadīšanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana projekta starta procesā [8]
Comparison of Application Practices of Project Risk Management Methods in the Project Start-Up Process
Austrija Latvija Norvēģija Īrija
Projektu riska analīze Dažreiz Nekad Bieži Bieži
Risku novēršanas metodes Dažreiz Nekad Dažreiz Dažreiz Projektu risku prognozēšanas metodes Dažreiz Nekad Reti Dažreiz
Projektu scenāriju analīze Reti Nekad Reti Dažreiz
Alternatīvo plānu attīstība Reti Nekad Dažreiz Dažreiz
6. tabula rāda, ka pašreiz Latvijā tikpat kā nelieto projekta risku vadīšanas metodes projektos tajā izpratnē, kā tas pieņemts Rietumu sabiedrībā. Tā, piemēram,
Žaneta Ilmete. Projektu vadīšanas kompetences līmeņa izvērtējums Latvijā 141 eksperti nevarēja nosaukt gadījumus, kuros projektu rokasgrāmatās būtu izvērsti aprakstīti un analizēti iespējamie projektu attīstības scenāriji un pasākumi dažādos to attīstības gadījumos.
Analizējot Latvijas projektu vadīšanas praksi projekta starta procesā kopumā, jāsecina [8], ka tā pašreiz ir zemākā līmenī nekā Austrijā, Īrijā un Norvēģijā. Īrijā un Norvēģijā ir augstāks projektu organizācijas veidošanas prakses līmenis, Īrija demonstrē augstu līmeni projektu risku analīzē. Projektu finansiālās analīzes metožu lietošanas samērā augstais līmenis Latvijā skaidrojams ar to, ka šeit projektus bieži finansē starptautiskās organizācijas, kuras to pieprasa.
7. un 8. tabulā salīdzināta projektu vadīšanas metožu lietošana projekta koordinācijas un uzraudzības procesā, bet 9. un 10. tabulā – lēmumu pieņemšanas un projekta noslēguma procesā.
7. tabula Projektu vadīšanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana projekta koordinācijas
procesā [8]
Comparison of Application Practices of Project Risk Management Methods in the Project Coordination
Austrija Latvija Norvēģija Īrija
Sanāksmju organizācija Bieži Bieži Bieži Vienmēr
TO - DO saraksts Bieži Reti Vienmēr Bieži
Kā redzams no 7. tabulas, projektu koordinācijā projektu vadīšanas metodes plaši ieviesušas visas salīdzināmas grupas valstis, to vidū arī Latvija.
8. tabula Projektu vadīšanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana projekta uzraudzības
procesā [8]
Comparison of Application Practices of Project Risk Management Methods in the Project Supervision Process
Austrija Latvija Norvēģija Īrija Izmaiņu ievadīšanai projekta plānos Dažkārt Reti Vienmēr Bieži Izmaiņu ievadīšanai projektu organizācijā Bieži Reti Bieži Dažkārt
Projekta kultūras mainīšanai Reti Nekad Dažkārt Reti
Projekta izmaiņām atbilstoši ārējai videi Reti Nekad Dažkārt Reti Projekta progresa atskaites Dažkārt Dažkārt Vienmēr Bieži Sasniegto rezultātu salīdzinoša analīze
[Earned-value analysis] Reti Reti Dažkārt Reti
Salīdzināmo valstu grupā (sk. 8. tabulu) visaugstāko kompetences līmeni projekta uzraudzības metožu lietošanā ir sasniegusi Norvēģija. Tas izskaidrojams ar lieliem projektiem enerģētikas sektorā, kuru sekmīga izpilde bez uzraudzības metožu lietošanas būtu apgrūtinoša [8]. Latvijas kompetences līmenis šajā projektu vadīšanas jomā ir stipri nepietiekams.
142 Ekonomika Vi 9. tabula Projektu vadīšanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana lēmumu pieņemšanas
procesos [8]
Comparison of Application Practices of Project Risk Management Methods in the Decision Making Processes
Austrija Latvija Norvēģija Īrija
Situācijas analīze Reti Dažkārt Bieži Dažkārt
Projekta scenārija analīze Reti Nekad Reti Dažkārt
Tuvākās akcijas plāns Reti Reti Vienmēr Dažkārt
Lēmuma stratēģijas formulēšana Reti Reti Reti Reti
Lēmumu pieņemšanas aktivitāšu izpilde un
uzraudzība Reti Reti Dažkārt Dažkārt
Kā rāda 9. tabula, Latvijas kompetence projektu vadīšanas metožu lietošanā lēmumu pieņemšanas procesos ir viszemākā.
10. tabula rāda, ka noslēguma atskaites vairumā gadījumos tiek sastādītas visās valstīs.
10. tabula Projektu vadīšanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana projektu noslēguma
procesā
Comparison of Application Practices of Project Risk Management Methods in the Conclusion Process
Austrija Latvija Norvēģija Īrija Projekta noslēguma atskaite Dažkārt Dažkārt Dažkārt Bieži Projekta vadīšanas dokumentācija Reti Dažkārt Bieži Dažkārt
Līgums pēcprojekta fāzei Reti Dažkārt Reti Dažkārt
Zināšanu nodošana organizācijai Reti Reti Dažkārt Dažkārt
Pētot projektu vadīšanas praksi dažādās valstīs, tika noskaidroti un salīdzināti līdzekļi, kādus lieto projektu vadīšanas procesa atbalstam. Tā, piemēram, noskaidroja, cik plaši projektu vadīšanai lieto specifisko programmnodrošinājumu, telekomunikāciju līdzekļus, videokonferences. Pētījuma rezultāti parādīja, ka Austrijā, Norvēģijā un Īrijā bieži lieto projektu vadīšanas specifiskos programmu līdzekļus, turpretim Latvijā reti.
Lai noskaidrotu, cik plaši “profesionālās” projektu vadīšanas metodes un instrumentus lieto mazajās organizācijās, ģimenēs, skolās, universitātēs, nelielās pašvaldībās, baznīcās un asociācijās, tika veikts pētījums arī šajā virzienā. Pētījuma rezultāti parādīja, ka [8] Norvēģijā, Īrijā un Austrijā profesionālās projektu vadīšanas metodes praksē plaši lieto universitātēs. Mazākā mērā tās lieto skolu, mazo pašvaldību, baznīcu un asociāciju praksē. Ģimenēs tās lieto Īrijā. Pārējo salīdzināmo valstu grupā ģimenēs profesionālās projektu vadīšanas metodes nelieto. Latvijā mazajās organizācijās profesionālās projektu vadīšanas metodes nelieto.
Projektu vadīšanas prakses pētījuma analīzes rezultāti pa atsevišķiem projektu vadīšanas procesiem ļāva noteikt salīdzināmo valstu kompetences pakāpi projektu vadīšanas praksē. Salīdzināmo valstu grupā bez minētajām valstīm ietvēra arī pirmā
Žaneta Ilmete. Projektu vadīšanas kompetences līmeņa izvērtējums Latvijā 143 pētījuma grupas valstis: Dāniju, Ungāriju, Rumāniju, Zviedriju, Lielbritāniju. Pētījuma rezultāti doti 11. tabulā.
Kā redzams no 11. tabulas, dažādās valstīs projektu orientācijas līmenis ir atšķirīgs. Zemākais kompetences līmenis projektu vadīšanā salīdzināmo valstu grupā ir Latvijā un Rumānijā, augstāks līmenis ir Austrijā, Dānijā un Īrijā. Visaugstākais kompetences līmenis šajā jomā ir sasniegts Norvēģijā, Zviedrijā un Lielbritānijā.
Piemēram, Zviedrijai kompetences līmenis ar vērtējumu “Ļoti augsts” ir novērtēts piecos gadījumos. Latvijas kompetences līmeņa vērtējums pārsvarā ir “Zems” un divos gadījumos – “Vidējs”.
11. tabula Salīdzināmo valstu kompetences līmenis projektu vadīšanas praksē [8, 41]
Competence Level in Project Management Practice of the Compared Countries
Projektu vadīšana Dānija Ungā rija Rumā-nija Zviedrija Lielbri-tānija Austrija Īrija Latvija Norvēģija PV metodes projekta
starta plānošanā Vidēja Zema Zema Vidēja Vidēja Vidēja Vidēja Zema Vidēja PV metodes projekta
vides analīzē startā Vidēja Zema Zema Loti augsta Vidēja Zema Vidēja Zema Vidēja PV metodes projekta
organizācijas veidošanā projekta
starta procesā
Vidēja Vidēja Zema Loti augsta Vidēja Vidēja Augsta Zema Augsta PV metodes projekta
kultūras veidošanā
projekta starta procesā Vidēja Vidēja Zema Ļoti augsta Vidēja Zema Vidēja Zema Vidēja PV metodes riska
vadīšanā projekta
starta procesā Vidēja Zema Zema Vidēja Vidēja Zema Vidēja Nekom-petenta Vidēja PV metodes projekta
koordinācijas procesā Augsta Augsta Vidēja Ļoti augsta Loti
augsta Augsta Augsta Vidēja Augsta PV metodes projekta
uzraudzības procesā Vidēja Vidēja Zema Zema Augsta Zema Vidēja Zema Vidēja PV metodes projekta
izmaiņu procesā Vidēja Vidēja Zema Augsta Zema Zema Vidēja Zema Vidēja PV metodes projekta
noslēgšanas procesā Vidēja Zema Vidēja Vidēja Vidēja Zema Vidēja Vidēja Vidēja PV procesa dizaina
elementu lietošana Vidēja Zema Zema Ļoti augsta Vidēja Vidēja Vidēja Zema Ļoti augsta
Pārējo projektorientētās sabiedrības modeļa elementu novērtēšanas rezultātu analīze parādīja, ka Latvijai vēl ir daudz jādara, lai tā spētu konkurēt ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tā, piemēram, projektu portfeļu vadīšanā Latvijas kompetences līmenis ir novērtēts ar “Nulli”.
Vājas zināšanas un prasme ir profesionālajā programmu vadīšanā. Tā, piemēram, programmu startā, koordinācijā, uzraudzībā, izmaiņu vadīšanā, noslēgumā Latvijā netiek lietotas profesionālās programmu vadīšanas metodes. Tajā pašā laikā Zviedrijā, Īrijā un Norvēģijā tās lieto vienmēr.
144 Ekonomika Vi