Daira Barānova. Latvijas nodarbinātības attīstības analīze 33
4. att. Nodarbināto struktūra sadalījumā pa darbības veidiem, % 3 Distribution of Employed Persons by Kind of Activity, %
Salīdzinājumā ar 2000. gadu 2005. gadā strauji palielinājies nodarbināto skaits būvniecībā, neliels pieaugums ir transportā, glabāšanā un sakaros, operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citā komercdarbībā, bet nodarbināto skaita samazinājums ir vērojams lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, kā arī apstrādes rūpniecībā. Analizējot izmaiņas nodarbināto skaitā pa dzimumiem, varam secināt, ka lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto vīriešu skaits ir palielinājies, bet sieviešu – samazinājies. Savukārt, rūpniecībā ir samazinājies, bet būvniecībā, finanšu starpniecībā un operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citā komercdarbībā ir palielinājies gan vīriešu, gan sieviešu skaits, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remontā strauji palielinājies sieviešu skaits un nedaudz ir samazinājies nodarbināto vīriešu skaits.
34 Ekonomika Vi
stimulēt ekonomiskās aktivitātes mazāk attīstītajos reģionos;
•
intensīvāk risināt nedeklarētās nodarbinātības problēmu un stimulēt
• iedzīvotājus darboties formālā ekonomikā;
paplašināt izglītības un apmācību iespējas. [2]
•
Programma nosaka, ka 2008. gadā nodarbinātības līmenis ir jāpaaugstina līdz 65% un 2010. gadā – līdz 67%, t. sk. sieviešu – 61% un vecākiem cilvēkiem – 48%
un atbilstoši 2010. gadā – 67%, 62% un 50%. Izvirzītie nodarbinātības mērķi atpaliek no Lisabonas stratēģijā ES noteiktā līmeņa (ES mērķis 2010. gadā panākt 70%
nodarbinātības līmeni (t. sk. 60% sievietēm un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupā – 55–64 g. – 50%). [2]
Latvijas izvirzītie nodarbinātības mērķi Programmā ir noteikti zemākā līmenī nekā ES, jo vairākas problēmas Latvijas darba tirgū liedz noteikt augstākus mērķus. Tās ir izteiktās nodarbinātības un bezdarba reģionālās atšķirības, strādājošo kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus prasībām, relatīvi augstais nedeklarētās nodarbinātības līmenis, paaugstināts bezdarba līmenis jauniešiem, personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, invalīdiem, iedzīvotājiem ar vājām latviešu valodas zināšanām un citām sociālās atstumtības riska grupām.
Tomēr nodarbinātības un bezdarba rādītāju attīstība pēdējos gados (sk. 1. tabulu), jo īpaši 2006. gadā, liecina, ka Latvija varētu pārsniegt Programmā izvirzītos mērķus.
No 2000. gada līdz 2006. gadam nodarbinātības līmenis ir palielinājies no 57,3%
līdz 66,3%. 2000. gadā nodarbinātības līmenis Latvijā bija par 4,9 procentpunktiem zemāks par ES vidējo rādītāju, bet 2006. gadā tas jau pārsniedza ES vidējo līmeni.
Tātad Latvijā ir sasniegts izvirzītais kopējais nodarbinātības līmeņa mērķis, kāds bija noteikts Programmā, bet salīdzinājumā ar ES nodarbinātības stratēģijā izvirzīto (2010. gadā – 70%) tas joprojām atpaliek diezgan būtiski.
Sieviešu nodarbinātības līmenim Latvijā ir vērojama tendence ar katru gadu palielināties (sk. 3. tabulu), un tas pārsniedz ES vidējo līmeni, bet atpaliek no Programmā izvirzītā mērķa (2010. gadā –62%).
3. tabula Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā (nodarbinātie iedzīvotāji no iedzīvotāju
kopskaita, %) [3, 88]
Employment Rate of Females in Latvia (Rate of Employment to the Total Population, %)
Gadi 15–64 vecuma grupā
2000 53,8
2001 55,8
2002 57,0
2003 57,8
2004 58,4
2005 59,5
2008–mērķis 61,0
2010–mērķis 62,0
2010–ES mērķis 60,0
Daira Barānova. Latvijas nodarbinātības attīstības analīze 35 Kā rāda 4. tabula, nodarbinātības līmenis Latvijā uzlabojas visās vecuma grupās.
Vecuma grupā 55–64 nodarbinātības līmenis 2005. gadā Latvijā bija 49,7%, t. i., par 0,3 procentpunktiem atpalika no ES mērķa un Latvijā izvirzītā mērķa 2010. gadam.
4. tabula Nodarbinātības līmenis Latvijā pa vecuma grupām
(nodarbinātie iedzīvotāji no iedzīvotāju kopskaita, %) [3, 88]
Employment Rate in Latvia by Age Groups (Rate of Employment to the Total Population, %)
Gadi 50–54 55–59 60–64 >= 65 15–64
2000 69,8 48,9 23,3 6,7 57,3
2001 71,2 50,5 25,0 6,8 58,8
2002 74,2 58,1 28,6 11,7 60,5
2003 72,4 59,6 30,9 11,2 61,8
2004 73,1 63,7 33,8 13,0 62,3
2005 74,2 64,5 35,2 14,1 63,4
Eiropas Komisija (EK), izvērtējot dalībvalstu Programmu izpildes gaitu, ir izdarījusi šādus secinājumus par nodarbinātības politikas īstenošanu Latvijā [4]:
ņemot vērā darbaspēka emigrāciju, jāpastiprina pasākumu ieviešana,
• kas palielina darbaspēka piedāvājumu. Problēmas izraisa struktūrfondu finansējuma samazināšana uz pusi aktīviem darba tirgus pasākumiem;
lai finansiāli stimulētu strādāt, tiek palielināts neapliekamais minimums
• un minimālā darba alga. Ir diskutējams, cik lielā mērā minētie pasākumi samazinās emigrāciju, bet nepārprotami ir jārēķinās ar algu “spiediena”
pieaugumu. No ekonomiskās politikas viedokļa, ir nepieciešams palielināt darbaspēka mobilitāti valstī;
lai palielinātu sieviešu nodarbinātības līmeni, vairāk jāiegulda līdzekļu bērna
• aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanā;
lai gan vērojamas dažas pozitīvas tendences izglītībā, problēmas izglītības
• sistēmā paliek. Pastāv izglītības sistēmas fragmentācija: nepietiekami attīstīta profesionālā izglītība. Jāuzlabo augstākās izglītības programmu kvalitāte;
mūžizglītības stratēģijas pieņemšanas un īstenošanas atlikšana var radīt
• nepietiekamu struktūrfondu finansējumu 2007.–2013. gadā. 2005. gadā novērots, ka jau tā zemā pieaugušo cilvēku līdzdalība izglītībā un apmācībā samazinās;
lai gan nacionālā līmenī uzsākta diskusija par administratīvas kapacitātes
• uzlabošanas iespējām izglītības sistēmā, tas nav atspoguļots Ziņojumā par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas īstenošanā;
valsts administrācijas kapacitātes uzlabošana visos līmeņos ir uzsākta, bet
• jābūt lielākam atbalstam no Struktūrfondu finansējuma.
Labklājības ministrija savā darbības stratēģijā 2007.–2009. gadam (turpmāk – Darbības stratēģija) ir paredzējusi efektīvi īstenot valsts politiku bezdarba samazināšanā un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā, nodrošinot
36 Ekonomika Vi
savlaicīgus un augstas kvalitātes pakalpojumus, kā arī veicināt bezdarbnieku un darba meklētāju integrēšanos darba tirgū, īstenojot aktīvos nodarbinātības pasākumus. [6, 59–60] ES struktūrfondu līdzekļu izmantošana nodrošina lielākas iespējas bezdarbnieku apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā (kopš 2004. gada ar struktūrfondu atbalstu jaunas iemaņas un zināšanas ieguvuši 10 tūkstoši bezdarbnieki). Nodarbinātības problēmu risināšanai Nodarbinātības valsts aģentūra Latvijā uzsākusi pilotprojektu. Lai izvairītos no nepiemērotas profesijas apguves, bezdarbniekiem piedāvāta iespēja izmēģināt profesiju vienu–trīs mēnešus, pirms uzsāk ilgstošas darba attiecības. Ieguvēji ir gan darba devēji, kuri var pārliecināties par darbinieka piemērotību konkrētajam darbam, gan darba ņēmēji.
Sociālās integrācijas centrs ir paplašinājis profesionālās rehabilitācijas piedāvājumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai viņi spētu strādāt piemērotu darbu. Darbības stratēģijā ir paredzēti pasākumi, kas saistīti ar pakalpojumu kvalitāti, operativitāti un pieejamību, arī pieejamību invalīdiem.
Vēl joprojām grūti risināma problēma ir nelegālā nodarbinātība. Viens no risinājumu variantiem varētu būt darba devēju un darba ņēmēju izglītošana un informēšana, no vienas puses, un sodi un sankcijas, no otras puses. Darbības stratēģijā paredzētas jaunās politikas iniciatīvas: darba un darba aizsardzības tiesību aktu pārkāpumu un nelaimes gadījumu skaita samazināšana, kā arī nelegālās nodarbinātības samazināšana; darba samaksas sistēmas ieviešana VDI, valsts atbalsta palielināšana invalīdiem, to skaitā bērniem invalīdiem; sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana, to skaitā alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstīšana;
sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība un pieejamības uzlabošana; valsts atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem; atbalsts pašvaldībām sociālā darba pakalpojumu attīstībai; darbaspēka profesionālā un ģeogrāfiskās mobilitātes attīstība, to skaitā karjeras konsultāciju pieejamības nodrošināšana; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra paaugstināšana un darba spēju uzlabošana. [6, 63–64]
Kopumā jāsecina, ka Darbības stratēģijas īstenošana atrisinās lielu daļu no EK ziņojumā par programmas izpildi minētos trūkumus. Tomēr dažas EK rekomendācijas nav pietiekami labi atspoguļotas Darbības stratēģijā, piemēram, darbaspēka emigrācijas jautājumi.