36 Ekonomika Vi
savlaicīgus un augstas kvalitātes pakalpojumus, kā arī veicināt bezdarbnieku un darba meklētāju integrēšanos darba tirgū, īstenojot aktīvos nodarbinātības pasākumus. [6, 59–60] ES struktūrfondu līdzekļu izmantošana nodrošina lielākas iespējas bezdarbnieku apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā (kopš 2004. gada ar struktūrfondu atbalstu jaunas iemaņas un zināšanas ieguvuši 10 tūkstoši bezdarbnieki). Nodarbinātības problēmu risināšanai Nodarbinātības valsts aģentūra Latvijā uzsākusi pilotprojektu. Lai izvairītos no nepiemērotas profesijas apguves, bezdarbniekiem piedāvāta iespēja izmēģināt profesiju vienu–trīs mēnešus, pirms uzsāk ilgstošas darba attiecības. Ieguvēji ir gan darba devēji, kuri var pārliecināties par darbinieka piemērotību konkrētajam darbam, gan darba ņēmēji.
Sociālās integrācijas centrs ir paplašinājis profesionālās rehabilitācijas piedāvājumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai viņi spētu strādāt piemērotu darbu. Darbības stratēģijā ir paredzēti pasākumi, kas saistīti ar pakalpojumu kvalitāti, operativitāti un pieejamību, arī pieejamību invalīdiem.
Vēl joprojām grūti risināma problēma ir nelegālā nodarbinātība. Viens no risinājumu variantiem varētu būt darba devēju un darba ņēmēju izglītošana un informēšana, no vienas puses, un sodi un sankcijas, no otras puses. Darbības stratēģijā paredzētas jaunās politikas iniciatīvas: darba un darba aizsardzības tiesību aktu pārkāpumu un nelaimes gadījumu skaita samazināšana, kā arī nelegālās nodarbinātības samazināšana; darba samaksas sistēmas ieviešana VDI, valsts atbalsta palielināšana invalīdiem, to skaitā bērniem invalīdiem; sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana, to skaitā alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstīšana;
sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība un pieejamības uzlabošana; valsts atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem; atbalsts pašvaldībām sociālā darba pakalpojumu attīstībai; darbaspēka profesionālā un ģeogrāfiskās mobilitātes attīstība, to skaitā karjeras konsultāciju pieejamības nodrošināšana; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra paaugstināšana un darba spēju uzlabošana. [6, 63–64]
Kopumā jāsecina, ka Darbības stratēģijas īstenošana atrisinās lielu daļu no EK ziņojumā par programmas izpildi minētos trūkumus. Tomēr dažas EK rekomendācijas nav pietiekami labi atspoguļotas Darbības stratēģijā, piemēram, darbaspēka emigrācijas jautājumi.
Daira Barānova. Latvijas nodarbinātības attīstības analīze 37 Dānijas pašvaldības piedāvā bērnu aprūpes garantijas kopš 2006. gada. Itālijai, Beļģijai, Maltai, Čehijai, Ungārijai, Nīderlandei, Igaunijai, Austrijai, Francijai, Kiprai, Polijai, Luksemburgai, Lietuvai un Dānijai ir precīzi formulēti mērķi bērnu aprūpes pasākumu paplašināšanā. [8, 8]
Gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātības līmenis 2005. gadā bija 42,5%, tas palielinājās par 1,5 procentpunktiem un šobrīd atpaliek no izvirzītā mērķa par 7,5 procentpunktiem. Mērķi ir sasniegušas Zviedrija, Dānija, Lielbritānija, Igaunija, Somija, Īrija, Kipra un Portugāle. Latvija (49,7%) un Lietuva (49,2%) ir ļoti tuvu mērķim. Zems gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātības līmenis (<35%) bija Beļģijā, Itālijā, Luksemburgā, Austrijā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā.
5. tabula Kopējais nodarbinātības līmenis ES dalībvalstīs 2005. gadā (%) [9, 5]
Total Rates of Employment in the EU Member States in 2005 (%)
Valsts Kopējais
nodarbinātības līmenis
Beļģija 61,1
Čehija 64,8
Dānija 75,9
Vācija 65,4
Igaunija 64,4
Grieķija 60,1
Spānija 63,3
Francija 63,1
Īrija 67,6
Itālija 57,6
Kipra 68,5
Latvija 63,3
Lietuva 62,6
Luksemburga 63,6
Ungārija 56,9
Malta 53,9
Nīderlande 73,2
Austrija 68,6
Polija 52,8
Portugāle 67,5
Slovēnija 66,0
Slovākija 57,7
Somija 68,4
Zviedrija 72,5
Lielbritānija 71,7
ES–15 65,2
ES–25 63,8
Salīdzinot progresu un izmaiņas pēdējos gados, jāsecina, ka zems nodarbinātības līmenis un progress minētajā vecuma grupā ir Polijā, Maltā, Portugālē, Kiprā un
38 Ekonomika Vi
Grieķijā, kā arī Austrijā, Itālijā, Luksemburgā un Beļģijā, kur nodarbinātības līmenis ir mazāks nekā ES vidēji. [6, 24]
Augstāks nodarbinātības līmenis gados vecākiem iedzīvotājiem sasniegts valstīs, kur ir pietiekami daudz stimulu, lai paliktu ilgāk darba tirgū. Visas dalībvalstis cenšas veicināt un noturēt gados vecākus iedzīvotājus strādāt ilgāk. Austrijā bezdarbniekiem, kuri ir vecāki par 50 gadiem, tiek nodrošināta apmācība vismaz 3 mēnešus tāda pati kā jauniešiem. Ungārija nodrošina izmēģinājuma darbus gados vecākiem iedzīvotājiem. Zviedrija nolēma samazināt darba devēju maksājumus, lai labāk izmantotu gados vecāku iedzīvotāju potenciālu darba tirgū. Dažas valstis palielina pensionēšanās vecumu (Vācija). Spānijā, lai saglabātu nodarbinātību, strādājošie, kuri ir vecāki par 60 gadiem un atliek pensionēšanos, saņem “bonusus” pensijā. Īrija, Dānija, Lielbritānija un Francija veicina kampaņas, lai mainītu attieksmi pret gados vecākiem iedzīvotājiem. [6, 9] Tātad nodarbinātības līmeni minētajā vecuma grupā būtiski ietekmē iespējamais pensijā aiziešanas vecums, priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja, pensijas lielums, nodokļu sistēma strādājošiem pensionāriem. Nozīmīga ir arī alternatīva: ja gados vecāki iedzīvotāji turpina strādāt, cik lielā mērā tas ietekmēs pensiju nākotnē.
Kaut arī daudzi rādītāji orientēti uz noteiktām mērķa grupām, dzīves cikla pieeja darbam līdz šim daudzās valstīs nav sistemātiski attīstīta. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nelielas izmaiņas ir novērojamas. Tiek nodrošināti pasākumi, lai sekmētu sievietes atgriešanos darba tirgū pēc bērna piedzimšanas, kā arī pasākumi ilgstošiem bezdarbniekiem un gados vecākiem iedzīvotājiem. Nīderlandē cilvēkiem, kuri atgriežas darbaspēkā, tiek speciāli izveidotas darba vietas, bet Ungārijā ilgstošiem bezdarbniekiem un mātēm tiek plānoti pabalsti.
Palielināta uzmanība tiek veltīta mobilitātei, ES nepilsoņiem un ekonomiskai migrācijai. Tas nozīmē, ka valstis velta uzmanību imigrantu integrācijai. Fakti liecina, ka bezdarba līmenis nepilsoņu vidū ir gandrīz divas reizes lielāks nekā ES pilsoņu vidū. Itālija, Īrija, Austrija, Dānija, Vācija un Portugāle ir izvirzījušas politiskus mērķus tālākai integrācijai.
Lielbritānijā, Īrijā, Slovēnijā, Lietuvā, Beļģijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Austrijā, Portugālē, Somijā, Ungārijā, Igaunijā un Spānijā lielas pūles pieliek, lai palielinātu nodarbinātības iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī pievērš uzmanību dotās mērķgrupas ilgtspējīgai integrācijai. [7, 11]
Analizējot nodarbinātības politikas izaugsmes iespējas, izmantosim līdzdalības rādītāju darba tirgū (sk. 6. tabulu). 2005. gadā līdzdalība darba tirgū mainās no augsta līmeņa Ziemeļu valstīs (80% Dānijā, 74,7% Somijā, 78,2% Zviedrijā) Nīderlandē 76,9% un Lielbritānijā 75,3%, Latvijā 69,6% līdz zemam līmenim (< 65%) Maltā, Ungārijā, Itālijā un Polijā. Savukārt, līdzdalības līmenis sievietēm variē no zema (< 55%) Maltā, Itālijā un Grieķijā, Latvijā 65,1% līdz visaugstākajam 73–76% Zviedrijā, Somijā un Dānijā. Gados vecāku iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū mainās no ļoti zema (30–35%, t. i., par 30 procentpunktiem zem ASV līmeņa) Beļģijā, Itālijā, Luksemburgā, Ungārijā, Austrijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā, Latvijā 53,7% līdz 62,7% Dānijā. [7, 7–8]
Izvērtējot izvirzīto mērķu realizāciju, svarīgi pētīt ne tikai nodarbinātības kvantitatīvos rādītājus, bet arī kvalitatīvos, t. i., kā nodarbinātības attīstība veicina
Daira Barānova. Latvijas nodarbinātības attīstības analīze 39 konkurētspējīgas tautsaimniecības veidošanos. Tas savukārt nozīmē: lai notiktu tautsaimniecības attīstība un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās, vairāk jāattīsta zinātņietilpīgas tautsaimniecības nozares.
Papildu slodzi nodarbinātības problēmu risināšanā rada demogrāfiskā situācija valstī. Iedzīvotāju novecošanās, zemā dzimstība, migrācija maina iedzīvotāju vecuma struktūru, bet tas nākotnē radīs vēl lielākas problēmas.
6. tabula Līdzdalības līmenis ES–25 2005. gadā [8, 8]
Participation Rates in EU–25 in 2005
Kopējā (15–64) Sievietēm 55–64
Beļģija 66,7 59,5 33,3
Dānija 79,8 75,9 62,7
Vācija 73,8 66,9 52,0
Grieķija 66,8 54,5 43,2
Spānija 69,7 58,3 45,9
Francija 69,5 64,1 40,0
Īrija 70,8 60,8 53,0
Itālija 62,5 50,4 32,6
Luksemburga 66,8 57,0 34,0
Nīderlande 76,9 70,0 48,1
Austrija 72,4 65,6 33,0
Portugāle 73,4 67,9 53,6
Somija 74,7 72,8 56,6
Zviedrija 78,2 75,9 72,7
Lielbritānija 75,3 68,8 58,5
Kipra 72,4 62,6 52,0
Čehija 70,4 62,4 46,9
Igaunija 70,1 66,9 58,9
Ungārija 61,3 55,1 34,3
Latvija 68,4 64,9 52,8
Lietuva 69,6 65,1 53,7
Malta 58,1 37,1 31,7
Polija 64,4 58,1 30,5
Slovākija 68,9 61,5 35,0
Slovēnija 70,7 66,1 32,1
EU-25 70,0 62,4 45,3
Viens no svarīgākajiem ekonomiskās politikas uzdevumiem izvirzīto mērķu realizēšanā ir atrast atbilstošus stimulus strādājošo motivēšanai.
40 Ekonomika Vi
Literatūra
1. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. : LR Ekonomikas ministrija. 2006. g.
dec. 172 lpp.
2. Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008. gadam. R. : LR Ekonomikas ministrija, 2005. 60 lpp.
3. Latvijas Statistikas gadagrāmata 2006. Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde.
Rīga, 2006. 408 lpp.
4. Par precizētu 2007. gada redakciju dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un par dalībvalstu nodarbinātības politikas īstenošanu.
Brisele, 12.12 2006. – COM(2006).
5. Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2006. gadā. Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Rīga, 2007, 3. lpp.
6. Labklājības ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009. gadam. Rīga, 2007. 94 lpp.
7. Reforms of the labour market and social security systems with a view to making work pay and prolonging working life. – European Commission Directorate General Economic and financial affairs. 2006, November. 69 p.
8. Report of the EMCO Ad Hoc Group on the outcome the Cambridge Review country examination of the employment sections of the NRPs for 2006. – EMCO, 21131106/EN- final. 11 p.
9. Employment in Europe 2006. European Commission, Directorate-General for Empolyment, October 2006.
Summary
The aim of this paper is to analyze trends in the development of employment in Latvia as a result of employment policies, find problems, compare employment conditions in the EU and Latvia and give solutions in the context of pursued tasks defined in the Lisbon Strategy and National Lisbon Programme of Latvia for 2005 – 2008 (employment aspect). Latvia.
The paper consists of three parts: 1. trends of development of employment; 2. targets and priorities of employment policy of Latvia according to tasks set down by the Lisbon Strategy;
3. labour market comparison of Latvia versus EU.
Key words: employment rate, participation rate, employment policy, National Lisbon Programme of Latvia.
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2007. 718. sēj. Ekonomika VI, 41.–51. lpp.