LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2007. 718. sēj. Ekonomika VI, 178.–200. lpp.
Banku darbību regulējošās prasības, to nozīme un
Terēza Korsaka. Banku darbību regulējošās prasības, to nozīme un klasifikācija 179 regulē šis likums, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumi un citi normatīvie dokumenti.
Svarīgi ir pieminēt Latvijas Republikas Finanšu instrumentu tirgus likumu, kas ir spēkā no 01.01.2004. (likuma redakcija uz 01.05.2007.), tā mērķis ir nodrošināt finanšu instrumentu tirgus funkcionēšanu, veicinot ieguldītāju interešu aizsardzību, finanšu instrumentu tirgus stabilitāti un uzticamību, informācijas pieejamību un vienlīdzīgas iespējas visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem. Šis likums regulē finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu publiskās apgrozības, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un finanšu instrumentu tirgus dalībnieku licencēšanas un uzraudzības kārtību, nosaka finanšu instrumentu tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī atbildību. Jāpiebilst, ka šī likuma izpratnē finanšu instrumenti – tā ir vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai – finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus. [5]
Kredītiestāžu uzraudzību Latvijā veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas dibināta, lai atbilstoši Latvijas Republikas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumam regulētu un pārraudzītu finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību [4]. Saskaņā ar šo likumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mērķis ir „veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti”. [4]
Balstoties uz šo likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos dokumentus un noteikumus par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošām prasībām un šo darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību, nosaka to licencēšanas un reģistrēšanas kārtību, apkopo un analizē ar finanšu un kapitāla tirgu saistīto informāciju un publicē to, analizē finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai un to saskaņošanai ar Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem, nodrošina Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un atlīdzību izmaksu no šiem fondiem saskaņā ar Fizisko personu noguldījumu garantiju likumu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, sadarbojoties ar ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām un piedaloties starptautisko finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju organizāciju darbā, kā arī citas funkcijas, ko nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums, 6. pants. [4]
Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 9. pantam ir atbildīga par: 1) finanšu tirgus stabilitāti un attīstību;
2) brīvas konkurences veicināšanu finanšu un kapitāla tirgū. [4] Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot savus uzdevumus, sadarbojas gan ar Latvijas Banku, gan ar Finanšu ministriju, informē šīs iestādes, kā arī apmainās ar savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo statistisko informāciju ar Latvijas Banku. [4]
Arī Latvijas Republikas Kredītiestāžu likuma VII nodaļā „Kredītiestāžu darbības uzraudzība” ir noteikts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic kredītiestāžu uzraudzību Latvijā un nosaka tās pienākumus „nekavējoties veikt pasākumus saskaņā ar šajā likumā noteikto, lai novērstu kredītiestādes darbībā un kredītiestāžu sektorā trūkumus, kuri apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu
180 Ekonomika Vi
sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, sniegt finanšu pakalpojumus vai varētu radīt ievērojamus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai”. [3]
Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzraudzības procesa kārtību nosaka saskaņā Latvijas Republikas Kredītiestāžu likumu un citiem likumiem.
Kredītiestāžu uzraudzība tiek veikta saskaņā ar „Konsolidētās uzraudzības noteikumiem” – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 301 (prot.
Nr. 49 4), Rīgā, 2004. gada 24. decembrī, spēkā no 29.12.2004. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību uzraudzība tiek veikta, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
Šie noteikumi nosaka arī to kredītiestāžu, finanšu iestāžu un palīguzņēmumu loku, kuru finanšu pārskati tiek konsolidēti uzraudzības nolūkiem. [3]
Saskaņā ar augšminētiem „Konsolidētās uzraudzības noteikumiem” konsolidācijas grupas atbildīgajai sabiedrībai jāsagatavo “Pārskats par konsolidācijas grupas sastāvu”. Konsolidācijas grupas konsolidētie finanšu pārskati jāsagatavo, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 3.2.–3.4. un 3.6.–3.10. punkta prasības. Konsolidētā bilances pārskata un konsolidētā peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojumam jāatbilst šo noteikumu 2. un 3. pielikuma prasībām. Konsolidētā bilances pārskata un konsolidētā peļņas un zaudējumu aprēķina posteņi jāuzrāda, ievērojot ar Komisijas padomes 21.12.2001. lēmumu Nr. 24/3 apstiprināto “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” (tālāk tekstā – “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumi”) 6. un 8. punkta, Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 4.2., 4.4. un 6.4. punkta un ar Latvijas Bankas padomes 12.06.2001.
lēmumu Nr. 88/7 apstiprināto “Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumu” prasības. [15] Šie noteikumi arī nosaka:
„Par konsolidācijas grupas riska darījumiem uzskatāmi tie konsolidācijas grupas komercsabiedrību konsolidētās bilances un ārpusbilances posteņos uzrādītie darījumi, kuri ir norādīti ar Komisijas padomes 16.05.2003. lēmumu Nr. 102 apstiprināto
“Banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumu” 3.1. punktā. Konsolidācijas grupas lielie riska darījumi ir riska darījumi, kuri pārsniedz 10 procentus no konsolidācijas grupas pašu kapitāla. Konsolidācijas grupas riska darījumu ierobežojumus aprēķina saskaņā ar Komisijas “Banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumu”
3. punkta prasībām, pamatojoties uz konsolidācijas grupas konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Bet Konsolidācijas grupas pašu kapitāls jāaprēķina, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 18.11.2004. apstiprināto lēmumu Nr. 255 “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumiem”. [14]
Pēc minētā var secināt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā uzraugošai institūcijai ir būtiska nozīme un loma finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, to skaitā kredītiestāžu, darbības uzraudzīšanā.
Latvijā darbojošais Noguldījumu garantiju likums, kas Saeimā pieņemts 1998.
gada 21. maijā un stājās spēkā 1998. gada 1. oktobrī, ir likums, kura mērķis ir noteikt garantiju vispārīgos principus attiecībā uz noguldījumiem noguldījumu piesaistītājos, kā arī noguldījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību. [6] Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam
Terēza Korsaka. Banku darbību regulējošās prasības, to nozīme un klasifikācija 181 noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 9000 latu. [6]
Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina līdzekļu uzkrāšanu noguldījumu garantiju fondā, noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksu, kā arī īsteno kreditoru prasījuma tiesības pret noguldījumu piesaistītāju izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā, likumā noteiktā garantētā noguldījuma apmērā. [6]
Pamatojoties uz šo Noguldījumu garantiju likumu, kā arī uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu, ir sagatavoti “Pārskata par garantētajiem noguldījumiem un maksājumiem noguldījumu garantijas fondā” sagatavošanas noteikumi. [26]
Šie noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām bankām, krājaizdevu sabiedrībām un tām ārvalsts banku filiālēm, kuras saskaņā ar likumu veic maksājumus noguldījumu garantiju fondā. Noguldījumu piesaistītājs sagatavo ceturkšņa “Pārskatu par garantētajiem noguldījumiem un maksājumiem noguldījumu garantiju fondā” un iesniedz to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Pārskatā atspoguļo informāciju par noguldījumu piesaistītājā esošajiem garantētajiem noguldījumiem. Šie noteikumi stājās spēkā ar 2003. gada 1. janvāri, un tajā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas 94/19/EC. [20]
Banku darbību regulējošo prasību ievērošana ir saistīta ar grāmatvedības finanšu pārskatu sastādīšanu un apstiprināšanu. Grāmatvedības finanšu pārskatus sastādot, jāņem vērā Kredītiestāžu likuma VI nodaļa „Grāmatvedība un gada pārskats”, kur šī likuma 75. pantā ir teikts: „Kredītiestāde kārto grāmatvedību saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem, kuriem jāatbilst Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem”.
Kredītistāžu likuma 79. pants nosaka, ka „Gada pārskatu gatavo atbilstīgi šim likumam un no šā likuma izrietošiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem.
Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finanšu stāvokli un peļņu vai zaudējumiem”. [3]
Tātad, lai sagatavotu savus grāmatvedības finanšu pārskatus, kredītiestādēm ir jāvadās pēc Latvijas Republikas likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem. Atsevišķos gadījumos, sastādot statistiku, jāvadās pēc Latvijas Bankas padomes lēmumiem.
Ar 2006. gada 24. februāri (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēdes protokols Nr. 10, 2. p.) ir apstiprināti „Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi” Nr. 46, kas ir saistoši bankām, kas darbojas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu. Saskaņā ar šiem noteikumiem banka par katru darbības gadu sagatavo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu. [10]
Finanšu pārskatiem (konsolidētajiem finanšu pārskatiem) jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Finanšu pārskatu (konsolidēto finanšu pārskatu) sagatavošanu veic, pamatojoties uz Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu
182 Ekonomika Vi
interpretācijām, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras ir publicētas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, ko nosaka augšminētie „Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi” Nr. 46, Rīgā, 2006. gada 24. februārī. [10]
Jāpiebilst, ka informācija par Eiropas Komisijas apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem pieejama interneta mājaslapā – www.europa.eu [23], bet informācija par Starptautisko finanšu pārskatu standartu apstiprināšanas gaitu Eiropas Komisijā un paredzamo publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pieejama interneta mājaslapā – www.efrag.org. [22]
Bankas, tāpat kā citas kredītiestādes un komercsabiedrības, ievēro Latvijas Republikas likumu „Par grāmatvedību”.[7] Latvijas Republikas likums „Par grāmatvedību” attiecas ne tikai uz bankām, bet arī „uz komercreģistrā ierakstītām komercsabiedrībām un ārvalstu komersantu filiālēm, uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), arī bezpeļņas organizācijas veidā nodibinātiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētām ārvalstu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pastāvīgajām pārstāvniecībām (filiālēm, nodaļām) Latvijā, uz iestādēm un organizācijām, arī tām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību”. [7] Šis likums nosaka, ka grāmatvedības kārtošana ir obligāta iepriekšminētām organizācijām, kā arī nosaka grāmatvedības kārtošanas pamatprasības, nosaka arī vadītāja atbildību grāmatvedības finanšu pārskatu sastādīšanā un nodošanā, secīgi – vadītāja atbildību par grāmatvedības finanšu pārskatos sniegtās informācijas patiesīgumu. Minētā likuma, 4. pants nosaka arī, ka „Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos”.
[7] Ar to var secināt, ka visa informācija, kas attēlojama gada pārskatos, ir oficiāla informācija, kas pieejama interesentiem. Attiecīgie normatīvie akti nosaka šīs oficiālās informācijas publicēšanu un pieejamību.
Tā, piemēram, „Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi”
Nr. 46, Rīgā, 2006. gada 24. februārī, nodaļa II, „Gada pārskata iesniegšana un publicēšana”, nosaka: „Gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu), akcionāru sapulces protokola izrakstu par gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) apstiprināšanu, pilnu zvērināta revidenta ziņojumu un vadībai adresētu zvērināta revidenta ziņojumu iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecīgi Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā”. [10] Ir uzsvērts, ka gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) un revidentu atzinums publicējams Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā. [10] Noteikumi nosaka bankas gada pārskata un finanšu pārskatu saturu, piemēram: „Banka par katru darbības gadu sagatavo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu. Gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskatiem (konsolidētajiem finanšu pārskatiem), vadības (padomes un valdes) ziņojuma (grupas mātesuzņēmuma vadības ziņojuma), paziņojuma par vadības atbildību”. [10]
Terēza Korsaka. Banku darbību regulējošās prasības, to nozīme un klasifikācija 183 Tiek noteikts arī finanšu pārskata saturs šajos noteikumos, kas jāievēro bankām:
„Finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) ietver bilanci (konsolidēto bilanci), peļņas vai zaudējumu aprēķinu (konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu), naudas plūsmas pārskatu (konsolidēto naudas plūsmas pārskatu), kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu (konsolidēto kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu), pielikumu.” [10]
Kredītiestādēm jāievēro arī „Kredītiestāžu publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumi”, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 12. (prot. Nr. 4, 3. p.), Rīgā, 2003. gada 17. janvārī, kas nosaka kredītiestāžu publiskajos ceturkšņa pārskatos iekļaujamās informācijas minimālo saturu, kā arī šo pārskatu publicēšanas kārtību. Noteikumi sagatavoti, lai paaugstinātu kredītiestāžu darbības caurspīdīgumu un veicinātu tirgus disciplīnu, savlaicīgi sniedzot tirgus dalībniekiem, kreditoriem, investoriem un citām ieinteresētām personām salīdzināmu informāciju par kredītiestādes finansiālo stāvokli un darbības rādītājiem. [16]
Noteikumi paredz, ka kredītiestādes aprēķina un ceturkšņa pārskatos iekļauj šādus aprēķinus: 1) kapitāla atdeve (ROE), ko rēķina kā pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecību (pēc nodokļiem) pret bankas vidējo kapitāla un rezervju apmēru, un 2) aktīvu atdeves rādītāju (ROA), ko aprēķina kā pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecību (pēc nodokļiem) pret bankas vidējo aktīvu apmēru. Banka drīkst aprēķināt un savos finanšu pārskatos iekļaut citus rādītājus, kas nav iepriekš minēti, bet tad ir jāsniedz skaidrojumi par šo rādītāju aprēķināšanas kārtību. [16]
Sastādot grāmatvedības finanšu pārskatus, bankām jāievēro „Kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību ienākumu un izdevumu uzskaites noteikumi”, ko apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ar lēmumu Nr. 14/5, spēkā no 12.10.2001. Šajā lēmumā atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem noteikts, ka, sastādot grāmatvedības finanšu pārskatus, ieņēmumus un izdevumus fiksējot, ir jāievēro uzkrāšanas princips. Tas nozīmē: „Peļņas un zaudējumu aprēķinā jāatspoguļo ienākumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu neatkarīgi no saņemšanas vai maksājumu datuma”. [17]
Kā minēts iepriekš, bankām jāsastāda arī statistiskais pārskats, pamatojoties uz
„Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumiem”, kas apstiprināti ar Latvijas Bankas 2001. gada 12. jūlija lēmumu
Nr. 88/7. [21] Šie noteikumi, kas ir saistoši arī kredītiestādēm (kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci finanšu pakalpojumu sniegšanai vai kuras ir ES valsts vai Eiropas Ekonomiskās telpas valstī reģistrētas filiāles, kas informējušas Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par savas darbības uzsākšanu Latvijas Republikā atbilstoši Latvijas Republikas “Kredītiestāžu likuma” prasībām un reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā), attiecas uz statistiskā pārskata – mēneša bilances pārskats un tā pielikumu sagatavošanu, kas ir jāsagatavo, lai iegūtu finanšu un maksājumu bilances statistikas sagatavošanai nepieciešamo informāciju, nodrošinātu Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas īstenošanu un makroekonomisko prognozēšanu, kā arī informētu sabiedrību un starptautiskās institūcijas par banku sistēmas attīstību Latvijas Republikā. “Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumi” savukārt ir sagatavoti, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Banku”, Valsts statistikas likumu un saskaņā ar
184 Ekonomika Vi
Eiropas Kontu sistēmu un Starptautiskā Valūtas Fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Kopienu Statistikas biroja prasībām finanšu un maksājumu bilances statistikas jomā. [21]
Būtisks ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 24/7, Rīgā, 2001. gada 21. decembrī – „Ieteikumi iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai”, kas ir sagatavoti, ievērojot Bāzeles Banku uzraudzības komitejas “Iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanas principus”. Lai arī šie noteikumi ir spēkā Latvijā tikai līdz 01.01.2008., tajos apkopota efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas prakse, kas bankām un krājaizdevu sabiedrībām jāņem vērā, veidojot to darbībai piemērotu visaptverošu iekšējās kontroles sistēmu, un to ieteicams piemērot apdrošinātājiem, apdrošināšanas brokeru sabiedrībām, brokeru sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, fondu biržām un Latvijas Centrālajam depozitārijam. [12]
Iekšējās kontroles sistēmai jāietver iestādes vadības noteiktās politikas un kontroles procedūras, lai pārvaldītu riskus, kas saistīti ar iestādes darbību. Iekšējās kontroles sistēmai jāaptver šādi pamatelementi: darbības plānošana katram gadam un tālākai nākotnei, iestādes lielumam un darbības riskiem atbilstoša organizatoriskā struktūra, visu iestādes darbībā radušos būtisko risku identifikācija, analīze un pārvaldīšana, atbilstoša grāmatvedības uzskaite un vadības informācijas sistēma, aktīvu un informācijas sistēmu aizsardzība, iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana, atbilstība mainīgiem darbības apstākļiem un tās efektivitātes novērtēšana. [12]
Tādējādi var secināt, ka iekšējās kontroles sistēmas lietošana bankās ir svarīgs faktors, lai ierobežotu darbības riskus.
2007. gada 2. maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ir apstiprināti Noteikumi Nr. 63 – „Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumi”, kas ir spēkā no 18.05.2007. [11] Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, tām Latvijas Republikā reģistrētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 119.1 un 121. pantu. [11] Šajos noteikumos teikts, ka
„Iekšējās kontroles sistēmu iestāde organizē tā, lai iestādes vadībai būtu pamatota pārliecība, ka iestādes aktīvi ir nodrošināti pret zaudējumiem un nesankcionētu valdīšanu un lietošanu, iestādes darbības riski tiek pastāvīgi identificēti un pārvaldīti, iestādes kapitāls apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā ir pietiekams iestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai, darījumi notiek saskaņā ar iestādē noteikto kārtību, iestāde darbojas saprātīgi, piesardzīgi un efektīvi, pilnībā ievērojot likumu un citu tiesību aktu prasības”. [11] Un vēl: „Lai sekmētu efektīvas un visaptverošas iekšējās kontroles sistēmas izveidi visās iestādes darbības jomās, iestāde atbilstoši tās darbības specifikai nodrošina vismaz šādu triju iekšējās kontroles funkciju veikšanu iestādē – risku kontroles funkcijas, darbības atbilstības kontroles funkcijas un iekšējā audita funkcijas”. [11] Šajos Noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem; 4) Eiropas Komisijas Direktīvas 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām, darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem. [11]
Terēza Korsaka. Banku darbību regulējošās prasības, to nozīme un klasifikācija 185 Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2007. gada 2. maijā apstiprinātie Noteikumi Nr. 61 – „Informācijas atklāšanas noteikumi”, kas ir spēkā no 11.05.2007., „nosaka informācijas par bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošajiem riskiem, risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un iekšējā kapitāla pietiekamību publiskošanas kārtību”. [13] Ar to jāsecina, ka visa augšminētā informācija ir oficiāli publiskojama, un, kā teikts šajos noteikumos: „Informācijas publicēšana internetā tiek uzskatīta par piemērotu publicēšanas vietu”. [13]
Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2006. gada 28. jūlijā ir apstiprinājusi
„Operacionālā riska pārvaldīšanas ieteikumi” (ieteikumi Nr. 125) [22]. Šie ieteikumi sagatavoti, ievērojot Bāzeles Banku uzraudzības komitejas “Operacionālā riska pārvaldīšanas un uzraudzības principus” un papildinot ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 21.12.2001. lēmumu Nr. 24/7 apstiprinātos “Ieteikumus iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai”. Kopumā šie ieteikumi nosaka efektīvas operacionālā riska pārvaldīšanas principus, kas bankām jāņem vērā, veicot savu darbību. Šie noteikumi nosaka arī to, ka jāveido atbilstoša operacionālā riska pārvaldīšanas sistēma, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem. Minētie ieteikumi definē operacionālo risku šādi: „.. iespēja ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, ieskaitot juridisko risku, bet neieskaitot stratēģisko un reputācijas risku”. [22] Operacionālā riska vadīšanai ir būtiska nozīme, lai optimizētu bankas darbību, samazinātu zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, tādējādi operacionālā riska vadīšanai ir būtiska ietekme uz bankas finansiālo rezultātu un uz bankas pašu kapitāla pietiekamības rādītāja izpildi.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2007. gada 2. maijā apstiprināti „Riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumi” Nr. 62, kas ir spēkā no 17.05.2007.
Šie noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām bankām un tām Latvijas Republikā reģistrētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantu, ņemot vērā šā likuma 119.1 panta nosacījumus. [28] Šie noteikumi nosaka Kredītiestāžu likuma 35. panta pirmās daļas 3. punktā, 39., 40., 42. un 43. pantā noteikto banku darbību regulējošo prasību un Finanšu instrumentu tirgus likuma 122. pantā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību aprēķināšanas kārtību. Šo noteikumu prasības bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro individuāli. [27] Šajos noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību. [27]
Jāpiebilst, ka Latvijas Republikas Kredītiestāžu likums regulē kredītiestāžu tiesisko saturu, reglamentē kredītiestāžu darbību, atbildību un uzraudzību, kā arī nosaka to personu tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības.
Kredītiestāžu likums arī nosaka banku darbību regulējošās prasības, kas bankām jāievēro un kas paredzētas, lai aizsargātu noguldītāju likumīgās prasības. [3]
186 Ekonomika Vi
Kredītiestāžu likuma 1. pants nosaka, uz ko attiecas šis likums:
„a) banka – kapitālsabiedrība, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus;
b) elektroniskās naudas institūcija – kapitālsabiedrība, kas emitē un apkalpo elektronisko naudu un kas nav banka;
c) kredītiestādes filiāle – teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūr- vienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā;
d) pārstāvniecība – kredītiestādes struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv kredītiestādes intereses, bet neveic komercdarbību”. [3]
Jāsecina, ka Kredītiestāžu likums ir tas, kas regulē augšminēto kredītiestāžu darbību, un šajā darbā tiks aplūkotas galvenokārt tās regulējošās prasības, kas attiecas tieši uz bankām. Banku darbību regulējošās prasības izskatot, tiek analizēts ne tikai Latvijas Republikas Kredītiestāžu likuma galvenās prasības, bet arī Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvās noteiktās prasības, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos un ieteikumos izvirzītās prasības kredītiestādēm. [3]
Turpmāk tiks izklāstīta un analizēta raksta autores izveidotā banku darbības regulējošo prasību klasifikācija. [36] Tā veidota, pamatojoties uz to ekonomisko būtību, jo, kā secina raksta autore, katra no banku darbības regulējošām prasībām ir saistīta ar to ekonomisko interpretāciju, lai gan visas banku darbību regulējošās prasības ir saistītas ar vienu mērķi, proti, kreditoru interešu aizsardzību, banku drošību un stabilitāti.
Latvijas Republikas Kredītiestāžu likumā noteiktās banku darbības regulējošās prasības autore klasificējusi šādās grupās: [36]
1) pirmkārt, prasības kredītiestādēm, kas attiecas uz kredītpolitiku un tās ievērošanu, kā arī atsevišķi ierobežojumi kreditēšanā;
2) otrkārt, noteiktas prasības kredītiestāžu pašu kapitāla pietiekamībai;
3) treškārt, prasības kredītiestāžu likviditātes prasību ievērošanai;
4) ceturtkārt, darījumu riska ierobežošana pret kredītiestādes pašu kapitālu;
5) piektkārt, prasības kredītiestādes ārvalstu valūtas atvērtās pozīcijas uztu- rēšanai;
6) sestkārt, prasības aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanai.
Kredītiestāžu likuma 50. pants nosaka, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības papildus noteikt vēl citas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu kredītiestāžu darbības risku un aizsargātu kreditoru intereses. [3]
Banku darbību regulējošās prasības, pirmkārt, klasificētas šādi: prasības kredītiestādēm attiecībā uz kredītpolitiku un tās ievērošanu, un atsevišķi ierobežojumi kreditēšanā. [36]
Bankām ir nepieciešams ievērot kredītpolitiku. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 34. pantu „Banka kreditēšanu veic saskaņā ar tās kredītpolitiku, kas nosaka kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību, izsniegto kredītu uzraudzības kārtību un to