• Nem Talált Eredményt

Atgūtās koksnes iespējamās rašanās avoti

Atgūtās koksnes – alternatīvo bioenerģijas avotu plūsmu vadība

4. Atgūtās koksnes plūsmu vadība un ieguvumi no tās izmantošanas

4.3. Atgūtās koksnes iespējamās rašanās avoti

1. No sadzīves un komerciestāžu veidotiem atkritumiem. Ir novērtēts, ka Latvijā ik gadus rodas 600–700 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu [2] (Municipal Waste), kuru sastāvā 3% apmērā ietilpst atgūtā koksne. Atgūtā koksne no sadzīves atkritumiem veido 21 tūkst. m3/gadā. Atgūtā koksne – lielgabarīta atkritumi (Bulky Waste) – dod 6% no visa sadzīves atkritumu apjoma, 42 tūkst. m3/gadā.

2. No celtniecības un ēku, būvju nojaukšanas atkritumiem (Construction and Demolition Waste). Ik gadus Latvijā rodas 500 tūkst. m3 jaunās celtniecības un ēku, būvju nojaukšanas atkritumu. Šajā apjomā ietilpst 40 % atgūtā koksne, kas aptuveni veido 200 tūkst. m3 atgūtās koksnes/gadā [1].

3. No iepakojuma vai taras atkritumiem. Saskaņā ar Latvijas Iepakojuma institūta veikto pētījumu (1999) kopējais iepakojuma atkritumu (Packaging Waste) apjoms 1998.

gadā bija aptuveni 118 tūkst. tonnas, bet 2005.gadā kopējais iepakojuma atkritumu apjoms sasniedza 150 tūkst. tonnas [5]. Koksnes iepakojuma procentuālais sastāvs bija 10%, tas ir, 15 tūkst. tonnas atgūtās koksnes no kopējā 2005. gadā saražotā iepakojuma atkritumu apjoma. Autora pētījumi rāda, ka Latvijā pavisam ik gadus rodas 250-300 tūkst. m3 atgūtās koksnes biomasas.

Transportējot būvgružu atkritumus un citu veidu atgūto koksni, tiem pirms nogādāšanas šķeldošanas vietā nepieciešama šķirošana, lai atdalītu koksnes biomasu no cita materiāla. Šķeldas (Chips) tālāk tiek novirzītas uz siltumcentrālēm (koģenerācijas uzņēmumiem) un citām elektrostacijām enerģijas ražošanai. Atgūtās koksnes šķirošana un šķeldošana tālākai izmantošanai siltumenerģijas ražošanā notiek pagaidām tikai dažos uzņēmumos, piemēram, SIA „Būvgružu pārstrāde”

Rīgā.

Autora izstrādātais modelis (sk. 8. att.) paredz:

visā Latvijas teritorijā savākt jau izmantoto

atgūto koksni enerģijas

ražošanai;

siltuma un elektroenerģijas ražošanai izmantot atjaunojamos energoresursus –

• koksnes biomasu no visas Latvijas teritorijas;

šādam nolūkam var izmantot specializētu autotransporta uzņēmuma pakal-

• pojumus – veikt koksnes biomasas pārvadājumus;

var izmantot uzņēmumu, organizācijas transporta pakalpojumus, kas rada

• (ražo) atgūto koksni.

64 Ekonomika Vi

Secinājumi

1. Lai īstenotu nepieciešamo valsts atbalstu, šie pētījumi dod iespēju perspektīvā plānot, izstrādāt valsts programmu atgūtās koksnes izmantošanai enerģijas ražošanā un patērēšanā Latvijā, ņemot vērā, ka kurināmajam ir lielākais īpatsvars valsts energobilancē. Atgūtā koksne vēl līdz šim Latvijā šādiem mērķiem pēc centralizētas reģionālās vadības principa nav izmantota.

2. Izmantojot atgūto koksni, valstī papildus var nodrošināt atjaunojamo energoresursu pieaugumu par 250–300 tūkst. m3 biomasas/gadā, kas dos enerģijas pieaugumu vidēji par 600 MWh/gadā.

3. Autora izstrādātais atgūtās koksnes biomasas plūsmu vadības modelis ļaus perspektīvā racionāli un efektīvi plānot atjaunojamo energoresursu izmantošanu pēc reģionālā principa to siltumapgādes sistēmās.

4. Uzsākot atgūtās koksnes izmantošanu, palielinās valsts drošība un neatkarība no enerģijas importa un importējamiem fosilajiem enerģijas avotiem.

5. Atgūtās koksnes izmantošana bioenerģijas ražošanā rada:

no atgūtās koksnes kurināmā ražošanas uzņēmējdarbības attīstību reģionos;

reģionos papildu darba vietas, lielāku energoneatkarību un kurināmā piegāžu

drošību;

ietekmē reģionu vienmērīgāku attīstību Latvijā.

6. Darbā izvirzīto mērķu un uzdevumu īstenošanas gaitā nepieciešams pie saistīt līdzekļ us atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā no valsts budžeta, ES kohēzijas un struktūrfondu līdzek ļiem. Novērtēts nepieciešamais valsts atbalsts – 112,7 miljoni LVL.

Literatūra

1. LR Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, 1998.–2010. – R.: Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 1998. 15 lpp.

2. Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana paš- valdībās, Baltijas Vides forums. – R.: Gandrs, 30 lpp.

3. Krook, J., Martenson, A., Eklund, M. (2004) Metal contimation in recovered waste wood used as energy source in Sweden. Resources, Conservation and Recycling, 41 (1), 114.

4. Meža nozare Latvijā 2006. – R.: Zemkopības ministrijas Meža attīstības fonds, 2006.

36 lpp.

5. Ekoloģisko sistēmu institūta/Latvijas Iepakojuma Sertifikācijas centra nepublicētie materiāli, 2006

5.1. Koksnes iepakojuma vai taras aptuvens apjoms Latvijā 1998. gadā.

6. Rīgas domes Vides departamenta nepublicētie materiāli, 2006

6.1. Operatīvā informācija par Rīgas Getliņu poligonā 1995.–2005. gadā ievestiem celtniecības atkritumiem.

7. SoloGabriele, H.M., Townsend, T.G., Messick, B., Calitu, V. (2002) Characteristics of chromated copper arsenatetreated wood ash. J. of Hazardous Mat., 89 (23), 213232.

8. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.–2012. gadam 73 lpp; http:www.vidm.

gov.lv.

Kārlis Dauge. Atgūtās koksnes – alternatīvo bioenerģijas avotu plūsmu vadība 65 9. LR Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapa. http://www.csb.gov.lv

10. COST Action E31 “Management of recovered wood”: Co-ordinator prof. G. Jungmeier;

http://www.ctib-tchn.be.

Summary

This paper presents a study of effective recovered wood management systems that can facilitate waste wood flow management development and ensure appropriate waste wood collection and sorting for re–usage processing and recycling.

Recovered wood is recognized as valuable renewable resource for production of bioenergy.

The volume of this sort of wood biomass was evaluated in Riga, Kuldiga, Liepaja, Cesis and Aluksne using statistics and interviews. The volume of the recovered wood was estimated to be 4 200 m3 in one of the Riga City waste deposits.

Author’s research is intended to facilitate the refueling with recovered wood in Country 250 – 300 thsd m3 biomass/year. For a better assessment of the sizable investment in production of this wood resource, a flow management model is presented May concentrated in Latvia diffused wood fuel prodaction, in 11 regions will be utilized its models. The obtainable wood biomasas volume may increase specific weight of wood in the Latvian total power balance by about 600 GWh. Several recovered wood biomass flows management methods in cities and countryside have been proposed.

For implementation of tasks and objectivs it will be necessary to attract financial sources from the state budget, EU Cohesion and Structural funds. It has been estimated that for reaching the RES-E target mainly by increasing the use of wood biomass, about 113 milj. LVL (161 milj. EUR) will be necessary. The author has analysed renewable energy resources utilization strategy in Latvia and the policy of EU.

Key words: Renewable Bioenergy Resources, Recovered Wood, Construction and Demolition Waste, Wood Bulky Waste, Flows Management Model, Bioenergy.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2007. 718. sēj. Ekonomika VI, 66.–80. lpp.

Mežizstrādes atlieku un kokrūpniecības blakusproduktu