Edgars Kasalis
Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte
Aspazijas bulv. 5, Rīga, LV-1050 E-pasts: Edgars.Kasalis@lu.lv
Kārlis Purmalis
Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte
Aspazijas bulv. 5, Rīga, LV-1050 E-pasts: Purmalis@lanet.lv
Latvijas tautsaimniecības straujie attīstības tempi (ekonomikas augsme pēdējos gados pārsniedz 10% robežu), paaugstināts pieprasījums pēc augsti kvalificēta un motivēta darbaspēka vienlaikus ar daļas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju migrāciju uz attīstītākām pasaules valstīm rada ne tikai saspringtu situāciju darba tirgū, bet arī zināmu sociālo spriedzi.
Izveidojusies situācija darba tirgū prasa pārdomātus un efektīvus pasākumus gan īsākam, gan ilgākam laika periodam, kas jārisina nodarbinātības, izglītības un sociālās aizsardzības valsts politiku veidojošām institūcijām. Pēc valsts institūciju pasūtījuma pēdējos gados veikti plaši un daudzpusīgi darba tirgus pētījumi, kuros līdz ar plašu statistisko informāciju, dažādiem modeļiem un ekonometriskām metodēm, lai „portretētu” dažādus darba tirgus aspektus, veikti daudzveidīgi un plaši apsekojumi. Raksta mērķis ir uz veikto darba devēju apsekojumu bāzes pievērst uzmanību to rezultātu iespējamās interpretācijas daudzveidīgumam, galvenokārt izmantojot analīzes un sintēze metodes.
Atslēgvārdi: darba tirgus, strādājošie, nodarbinātība, profesijas, kvalitatīvās un kvantitatīvās aptaujas.
Ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju un tās prognozes pārskatāmai nākotnei, situāciju Latvijas darba tirgū un darbaspēka pieaugošo mobilitāti, kā arī sabiedrības sociāli ekonomisko stāvokli, Latvijas nodarbinātības politikas pamatmērķi tuvākajiem desmit gadiem tiek formulēti šādi: panākt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi ar vairāk un labākām darba vietām un lielāku sociālo kohēziju. Nosakot nodarbinātības ilgtermiņa mērķus, kas ES kontekstā 2010. gadā veido 70% nodarbinātības līmeni, to skaitā 60% sievietēm un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupai (55–64 gadi) līdz 50%, ievērota Latvijas tautsaimniecības attīstības pakāpe un demogrāfiskā situācija. Līdz 2010. gadam Latvijas iedzīvotāju nodarbinātības līmeni paredzēts paaugstināt vidēji līdz 67%, bet sievietēm – līdz 62% un iedzīvotājiem vecumā 55–64 gadi – līdz 50%. Tālākā perspektīvā jāsasniedz vispārējais nodarbinātības līmenis 70% apjomā, tādējādi panākot šī rādītāja izlīdzināšanos ar ES izvirzītajiem uzdevumiem nodarbinātības jomā. Vienlaikus ar vispārējās nodarbinātības līmeņa
Edgars Kasalis, Kārlis Purmalis. Darba devēju apsekojumu rezultātu interpretācijas aspekti 153 paaugstināšanos saskaņā ar Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2007.–2013. gadam un Nacionālā Stratēģiskā ietvara dokumenta pamatnostādnēm izvirzīti uzdevumi panākt zināšanu ietilpīgas tautsaimniecības veidošanu, kas balstās uz cilvēkresursu attīstību un efektīvu izmantošanu, paredzot valsts cilvēkresursu potenciāla efektīvu izmantošanu; tas prasa tālāku darba tirgus pilnveidošanu un darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma disproporciju samazināšanu. Būtiskas izmaiņas un situācijas attīstības ievirzi darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveidošanā atspoguļo Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 39 2006. gada 25. jūlijā, kas akceptēja ekonomikas ministra iesniegto Ziņojumu ar priekšlikumiem, kā uzlabot kārtību, kādā atbildīgas institūcijas iegūst, uzkrāj informāciju un apmainās ar to, kā arī koordinē savu darbību, funkciju un uzdevumu izpildi, lai nodrošinātu savlaicīgu un padziļinātu darba tirgus prognožu sagatavošanu un attiecīgu politikas plānošanas dokumentu izstrādi.
Latvijas Republikas Labklājības ministrijas koordinēto darba tirgus pētījumu ietvaros 2006. gadā tika veikti plaši darba devēju apsekojumi, kas sastāvēja no divām savstarpēji saistītām daļām – uzņēmēju (2502 respondenti) kvantitatīvās aptaujas un kvalitatīvais pētījums. Kvalitatīvā pētījuma gaitā tika organizētas fokusa grupu (17 eksperti) diskusijas un veiktas 30 dziļās intervijas ar pašvaldību amatpersonām un dažādu ministriju ierēdņiem, lai uzzinātu ekspertu viedokli par darba tirgus situāciju Latvijā un tās attīstības tendencēm tuvākajā nākotnē. Lauka darbu šajā pētījumā veica tirgus un sociālo pētījumu centrs SIA “Latvijas Fakti”. Rekrutācijā tika izmantots
„Latvijas Faktu” intervētāju tīkls un „Lursoft” datu bāze.
Darba devēju kvantitatīvo aptauju, kas tika veikta pēc komplicētas aptaujas formas, rezultātu analīze tika izdarīta pa šādām jautājumu grupām:
darbinieku pietiekamība, to skaita mainība, jaunu produktu un tehnoloģiju
• ieviešanas ietekme uz strādājošo skaitu;
darbaspēka pieprasījuma iespējamās izmaiņas pa iepriekš definētām 120
• profesijām;
ārvalstu speciālistu piesaistes motivācija un nodarbinātība pa profesijām;
•
darba likumdošanas pārkāpumu veidi un izplatība;
•
nozaru attīstību traucējošie faktori.
•
Fokusa grupu diskusijas notika pēc iepriekš izstrādātām vadlīnijām un aptvēra vairākas jautājumu grupas.
1. Vispārējs Latvijas ekonomiskās situācijas un darba tirgus vērtējums (pašreizējais Latvijas ekonomikas un darba tirgus stāvoklis; kādas izmaiņas ir gaidāmas tuvākajā nākotnē; kāda ir darbaspēka kvalitāte un kā ekonomiskā integrācija iespaido darba tirgu Latvijā).
2. Pašreizējā darba tirgus stāvokļa un politikas novērtējums (darba tirgus politika Latvijā un darba tirgus galvenās problēmas un risinājumi; Latvijas iedzīvotāju reālā aktivitāte sava dzīves līmeņa uzlabošanā; darba devēju galvenās problēmas, meklējot darbiniekus uzņēmumam).
3. Kādos virzienos veicamas aktivitātes stāvokļa uzlabošanai darba tirgū (profesijas, kurās veidojas neatbilstība starp darba tirgus pieprasījumu un
154 Ekonomika Vi
izglītības piedāvājumu; kādi pasākumi jāveic, lai sabalansētu darba ņēmēju un darba devēju intereses; ar kādiem paņēmieniem vai metodēm varētu izskaust vai vismaz samazināt nedeklarēto nodarbinātību; vai dzimumu vienlīdzības problēma ir aktuāla Latvijā).
Dziļajās intervijās ministriju un resoru darbiniekiem jautājumi tika grupēti šādi:
1. Vispārējs darba tirgus raksturojums, nozaru un reģionu attīstības vērtējums un problēmas (Latvijas tautsaimniecības attīstība pēc iestāšanās Eiropas Savienībā; Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinošie un bremzējošie faktori, to aranžējums pēc svarīguma).
2. Nozares darba tirgus un tā attīstības informatīvā nodrošinājuma vērtējums (kāda nozīme nozares attīstības plānošanā ir makroekonomiskajiem rādītājiem, demogrāfiskajām tendencēm un darba tirgus stāvoklim; ministrijas rīcībā esošās informācijas kvalitāte; kāda papildu informācija būtu nepieciešama nozares un tās darba resursu attīstības prognozēšanai).
3. Darba tirgus politikas un likumdošanas vērtējums (ministrijas mērķi un prioritātes nozares un darba tirgus politikas attīstībā; vai darba likumdošanas, darba attiecību un darba aizsardzības regulējums, nodokļu, pabalstu un sociālās aizsardzības sistēma atbilst pašreizējai situācijai Latvijas darba tirgū).
Savukārt, intervijās ar pašvaldību darbiniekiem tika apskatītas šādas jautājumu kopas:
1. Pašvaldības ekonomiskā attīstība un to bremzējošie faktori (pašvaldības ekonomiskās attīstības līmenis un tā salīdzinājums ar situāciju valstī kopumā;
kādas ir pašvaldības „stiprās” un „vājās” puses un kā tās varētu iespaidot pašvaldības attīstību nākotnē; kādi ir pašvaldību attīstību bremzējoši faktori).
2. Darba tirgus politikas un attiecīgās likumdošanas vērtējums (kādi ir mērķi un prioritātes darbaspēka kvalitātes un skaita palielināšanā, uzņēmējdarbības attīstībā un jaunu darba vietu radīšanā; darba likumdošanas tiesiskās bāzes kvalitāte un atbilstība darba tirgus attīstības tendencēm; nodokļu un pabalstu sistēmas vērtējums; kas bremzē darba tirgus attīstību un kāds ir pašvaldības sadarbības līmenis ar sociāliem partneriem).
3. Darbaspēka struktūra, tā nepietiekamība reģionos un migrācijas galvenie iemesli (kādās nozarēs un specialitātēs pašvaldības teritorijā ir darbaspēka trūkums vai pārpalikums; vai darbaspēka problēmu pašvaldībā plānots risināt pašu spēkiem; kāda palīdzība būtu nepieciešama no valsts; kādas ir prognozes vidējā un ilgā laika periodā par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu pašvaldībā).
Kvalitatīvo aptauju rezultāti un to analīze būtiski palielina pieejamo informāciju par Latvijas tautsaimniecības un tās darba tirgus attīstības jautājumiem, pastāvošajām problēmām un ļauj izdarīt noteiktus secinājumus. Ekspertu izpratne un viedokļi par aktuāliem Latvijas tautsaimniecības, to vidū arī darba tirgus attīstības un pilnveidošanas jautājumiem sniedz virkni ierosmju tālākai rekomendāciju izstrādei
Edgars Kasalis, Kārlis Purmalis. Darba devēju apsekojumu rezultātu interpretācijas aspekti 155 Latvijas darba tirgus pilnveidošanas jomā un nodarbinātības politikas attīstībā.
Respondentu atbildes par Latvijas tautsaimniecības stāvokli īsumā apkopotas 1. tabulā.
1. tabula Respondentu viedokļi par Latvijas tautsaimniecību pēc iestāšanās ES
Respondents Views about National Economy of Latvia after Joining EU
„+” rādītāji „–” rādītāji
Investīciju pieaugums Latvijas ierēdņu patvaļa. Eiropas prasību traktējums kā papildu instruments savas varas nostiprināšanai
Preču un pakalpojumu kvalitātes līmeņa paaugstināšanās
Ekonomikas „pārkaršanas” pazīmes:
inflācija, pārāk viegli pieejami kredīti nekustamā īpašuma tirgū
Sadarbības pieaugums ar ārvalstu
uzņēmumiem Spekulatīvā biznesa lielais īpatsvars uzņēmējdarbībā
Eksporta pieaugums Darba devējam grūti samaksāt tik, cik darba ņēmējam vajadzīgs. Maz motivēts darbaspēks Avots: Autoru vērtējums pēc Darba devēju kvalitatīvā apsekojuma rezultātu analīzes datiem.
Ekspertu aptaujas liecināja par lielo nenoteiktību paredzēt darba tirgus iespējamās izmaiņas pieprasījumā un piedāvājumā atsevišķu profesiju griezumā ilgākā periodā, kuras būtiski varētu ietekmēt tehnoloģiskais progresa un starptautiskās darba dalīšanas attīstības virzieni. Nozari, kurā pašreiz vērojama visstraujākā attīstība, abas grupas vienprātīgi min celtniecību. Tiek minēta arī metālapstrāde un informācijas tehnoloģijas. Fokusa grupu dalībnieku viedokļos par pelnošāko biznesa nišu Latvijā ir nosaukti nekustamie īpašumi, kam ir spekulatīvā biznesa pazīmes. Par citu tautsaimniecības sfēru (piemēram – tūrisms, rūpniecība) to pašreizējā attīstības stadijā respondenti izsakās visai skeptiski. Tomēr tiek saredzēts arī šo nozaru attīstības potenciāls.
Lūgti raksturot darbaspēka kvalifikāciju Latvijā, respondenti–uzņēmēji ir kritiski:
darbaspēks Latvijā kopumā (viņu skatījumā) ir ar zemu izglītības un kvalifikācijas līmeni. Arī iniciatīvas, atbildības, darba ražīguma un motivācijas strādāt līmenis ir zems. Uzņēmēju vērtējumā vismaz 10% potenciālo darba ņēmēju Latvijā neatbilst darba tirgus prasībām – „viņi nav gatavi strādāt, degradējušies, ir nekvalificēti, ar acīmredzamām alkoholisma pazīmēm, viņiem nav darba tikuma”. Tiek izteikti pieņēmumi, ka laukos šī neatbilstība varētu būt vēl lielāka. Uzņēmēju – fokusa grupu dalībnieku – vidū dominē uzskats, ka kvalificētāks, apzinīgāks, profesionālāks, godīgāks ir darbaspēks vidējā un vecākajā paaudzē. Taču ne vienmēr šie darbinieki spēj apgūt jaunās tehnoloģijas. Jauniešus – darba ņēmējus, pēc respondentu domām, raksturo nepamatota ambiciozitāte un nepietiekama darba pieredze. Tajā pašā laikā uzņēmēji aktīvi izmanto studentu darbu un vasarās labprāt piesaistītu darba tirgum arī skolēnus. Darbaspēka aizceļošana no Latvijas fokusa grupu dalībniekus būtiski neuztrauc. Šo problēmu kā tādu novērst viņi nejūtas spējīgi, lai arī risinājumus tai saskata („radīt saknes, lai cilvēks paliek”; „maksāt algas, lai cilvēks var uzturēt ģimeni”).
156 Ekonomika Vi
Darba devēju prasībās potenciālajam darbiniekam kā prioritāras tiek akcentētas šādas īpašības: darbinieku profesionalitāte, atbilstoša izglītība; pieredze, iniciatīva;
lojalitāte uzņēmumam un darba devējam; spēja pieņemt lēmumus, izteikt savu viedokli, valsts un svešvalodu zināšanas. Runājot par darbinieku motivāciju, stājoties darbā, fokusa grupu dalībnieki izvirzīja šādus, pēc viņu domām, darba ņēmējiem svarīgus kritērijus:
regulāri izmaksāta pietiekami liela darba alga, kas spētu apmierināt darbinieka
• un viņa ģimenes pamatvajadzības;
papildu materiālie labumi: piemēram, dzīvības un veselības apdrošināšana;
• dienesta automašīna, telefons;
patīkams darba kolektīvs un darba apstākļi;
•
darba vietas tuvums ģimenes dzīves vietai.
•
Vienlaikus tiek atzīts, ka arī pašiem uzņēmējiem nav atbilstošas izglītības un prasmju uzņēmuma vadībā, darbinieku motivēšanā.
Runājot par darbaspēka pieejamību konkrētajās pašvaldībās un nozarēs, visi respondenti norāda, ka šobrīd trūkst ne tikai kvalificēts, bet arī nekvalificēts darbaspēks. Vairums respondentu bija pārliecināti, ka darbaspēka pieprasījums tuvākajā laikā nevis samazināsies, bet palielināsies, turklāt atsevišķās specialitātēs darbavietas ilgstoši netiek aizņemtas. Kā norāda gan vairāku ministriju pārstāvji, gan pašvaldību vadītāji, ir vairākas nozares, kurās Latvijā speciālistus šobrīd vispār nesagatavo, piemēram, kuģubūve, zivju pārstrāde, kūdras ražošana. Runājot par iemesliem, kāpēc trūkst atbilstošas kvalitātes darbaspēka, vairāki respondenti norādīja, ka vaina meklējama izglītības sistēmā, kas nesagatavo darba tirgū pieprasītus speciālistus. Aptauju dalībnieki, vienprātīgi atzīstot nodarbinātības teritoriālās atšķirības, uzskata, ka ir nepieciešama reģionālās infrastruktūras sakārtošana (sevišķi tiek uzsvērta transporta (ceļu) un sakaru (interneta pievienojuma) nozīme); nodokļu politikas diversifikācija (nodokļu atlaides reģionos, nodokļu atvieglojumi mazajiem uzņēmumiem) un aktīva valsts līdzdalība reģionālās attīstības izlīdzināšanas procesos.
Neoficiālās nodarbinātības izzušanu respondenti neparedz. Pēc viņu domām, nākotnē iespējama pakāpeniska tās samazināšanās. Pašreiz pastāv daudzi apstākļi, kas veicina neoficiālo nodarbinātību. Tajā ieinteresēts var būt gan darba devējs (piemēram, veicinošie faktori ir jau iepriekšminētie: nodokļu sistēma valstī un apgrozāmo līdzekļu trūkums uzņēmumos), gan darba ņēmējs (veicinošo faktoru piemēri – šaubas par valsts labklājības modeļa (otrā pensiju līmeņa) efektivitāti;
bezdarbnieka pabalsta izmaksas kārtība).
Savukārt, normatīvie akti sociālās aizsardzības nodrošināšanas un aprūpes jomā, respondentu skatījumā, bieži vien neveicina principu „dzīvošana ne no pabalstiem, bet no algām”, bet gluži otrādi – no vienas puses, rada mūžīgo bezdarbnieku slāni, bet, no otras puses, neliedz ļaunprātīgi izmantot pabalstu sistēmu. „Mūžīgo”
bezdarbnieku problēmu tiek ierosināts risināt, pilnveidojot likumdošanu. Ar likumdošanas palīdzību svarīgi būtu veicināt ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanu darba tirgū.
Edgars Kasalis, Kārlis Purmalis. Darba devēju apsekojumu rezultātu interpretācijas aspekti 157 Lūgti nosaukt primāro faktoru, kas rosinātu darba tirgus politikas izmaiņas, respondenti atzīmē progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Būtisks faktors, kas ietekmē mazos un vidējos uzņēmējus, ir apgrozāmo līdzekļu trūkums.
„Brīvās naudas” trūkuma dēļ nereti uzņēmēji nespēj laikā izmaksāt darbiniekiem algas vai maksā tās pa daļām. Bankas, pēc uzņēmēju teiktā, nelabprāt dod kredītu uzņēmumiem, izvirzot augstas prasības. Fokusa grupu diskusiju laikā aktualizētās problēmas darba tirgus politikā un to izraisīto seku apkopojums atspoguļots 2. tabulā.
2. tabula Identificētās darba tirgus politikas problēmas un sekas
Identified Problems and Consequences of Labour Politics
Nosauktā problēma Sekas
Darba ņēmēju tiesību pārlieka aizsardzība likumdošanā
Uzņēmējam grūti atbrīvoties no neprofesionāla un slikti strādājoša darbinieka.
„Oficiāls” darba līgums starp darba ņēmēju un darba devēju samazina darba ņēmēja motivāciju strādāt.
Tas ir papildu faktors, kas veicina nelegālā darbaspēka izmantošanas un aplokšņu algas sistēmu.
Netiek aizsargāts darba devēja
ieguldījums darba ņēmējā Uzņēmējs nav motivēts sūtīt darbinieku kvalifikācijas celšanas kursos.
Augstas prasības un pienākumi darba devējam
Lielais kontrolējošo institūciju skaits (kā nozīmīgākās tiek nosauktas VID, Darba inspekcija) un izvirzītās prasības, kas uzņēmējiem šķiet nepamatotas, rada labvēlīgus apstākļus korupcijai, novirza uzņēmēju resursus, pēc viņu domām, nebūtiskās aktivitātēs.
Tas rada negatīvu attieksmi uzņēmējos pret valsts un pašvaldību institūcijām.
Kontrolējošās institūcijas tiek uztvertas nevis kā palīgs, bet kā traucēklis.
Nesakārtota nodokļu politika valstī
Nodokļu politikas kā būtiska valsts ekonomikas regulēšanas instrumenta ietekmi mazie un vidējie uzņēmēji izjūt hipertrofēti. Nesakārtotā, neatbilstīgā nodokļu sistēma tiek uzskatīta par pamatcēloni aplokšņu algām.
Avots: Autoru vērtējums pēc Darba devēju kvalitatīvā apsekojuma rezultātu analīzes datiem.
Savukārt, Latvijas ekonomikas attīstību bremzējošie faktori parasti tika nosaukti šādi:
1. Smagnējā ES birokrātija („.. ņemot vērā latvisko mentalitāti, pie pirmās barjeras vairs negrib darboties, visnepatīkamākās ir tieši birokrātiskās barjeras. Pārvaldes struktūra ir sarežģīta, prasības bieži vien ir pārspīlētas, un cilvēkiem pietrūkst iniciatīvas, finanšu, vēlmes).
2. Pārāk burtiska vai pārspīlēta ES normu ieviešana („.. ES normatīvisms, ko cenšas ieviest Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, izvirza pārspīlētas prasības, piemēram, lauku pirtij tiek izvirzītas tādas pašas prasības kā sabiedriskai pirtij. Avīzēs ir ievietoti daudzi raksti, kas atspoguļo
158 Ekonomika Vi
šīs nepamatotās prasības. Prasīts tiek pārāk daudz, taču, kā beigās izrādās, – Eiropa to nemaz neprasa”).
3. Augsti nodokļi („.. mums ir lieli nodokļi – gan PVN, gan sociālie. Protams, no vienas puses, tie veido bāzi sociālai drošībai, bet, no otras puses, mūsu uzņēmēji nav gatavi maksāt tik daudz, cik no viņiem prasa”).
4. ES fondu apgūšanai nepieciešamo zināšanu trūkums („.. tīri no praktiskās puses viss šis process ir ļoti sarežģīts un birokrātisks. Birokrātija nav slikta lieta, bet ļoti ilga ir lēmumu pieņemšana. Svarīgi, lai projekti tiktu salīdzināti un saņemtu naudiņu labākais projekts. Tās ir lietas, kas pašā sistēmā būtu jāpārdomā”).
5. Kvalificēta darbaspēka trūkums („.. šobrīd pie investīcijām, ko saņemam no Eiropas fondiem, daudzām aktivitātēm pietrūkst kvalificēta darbaspēka.
Viena daļa strādātspējīgo, kas ir aktīvi, ir izbraukuši uz ārvalstīm. Lielas darbaspēka problēmas nav pilsētās, bet reģionos tā ir”).
6. Sākotnējā finansējuma trūkums uzņēmējdarbības sākšanai.
7. Inflācija („.. šajā brīdī ir grūti pieņemt kādu politisku lēmumu, jo, mēģinot inflāciju „nodzīt” zemē, noteikti iespaidota tiks ekonomiskā izaugsme”).
Latvijas ekonomikas stāvoklis un tās attīstības tendences kopumā tiek vērtētas pozitīvi, īpaši uzsverot Latvijas iestāšanās ES labvēlīgo ietekmi, vienlaikus atzīmējot arī vairākas būtiskas problēmas, kas prasa noteiktus risinājumus nākotnē. Starp šīm problēmām tiek uzsvērta nodokļu politikas pilnveidošanas nepieciešamība, nepieļaujot politisko populismu. Tautsaimniecības tālāka attīstība tiek saistīta ar valstisko struktūru institucionālās kapacitātes palielināšanu, birokrātisma samazināšanu, īpaši dažādu ES reglamentējošo normu interpretācijā un piemērošanā. Darba tirgus tālāka attīstība tiek saistīta ar tā reglamentējošās likumdošanas uzlabošanu, pavēršot to labvēlīgāku darba devējiem, radot motivāciju augstākai ergonomiskai aktivitātei darbaspējīgā iedzīvotāju kontingenta vidū, pārskatot bezdarba pabalstu piešķiršanas kārtību un nosacījumus. Reģionālās atšķirības un pastāvošās problēmas reģionu ekonomiskās attīstības jomā cieši saistās ar reģionu iedzīvotāju demogrāfisko struktūru, izglītības līmeni un izglītības pieejamību. Tas savukārt izvirza noteiktas prasības izglītības politikai, administratīvai reformai un reģionālajai politikai kopumā. Pastāvošās tendences darbaspēka iekšējā un ārējā migrācijā saistās gan ar nelegālo nodarbinātību, gan ar darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma reģionālo pašreizējo un paredzamo nesabalansētību nākotnē.
Secinājumi
1. Veiktie darba devēju apsekojumi izpildīti atbilstoši vispārpieņemtām normām, metodika ievērota, un iegūtie rezultāti ir pietiekami reprezentatīvi, lai uz tiem balstītu darba tirgus pilnveidošanas ieteikumus.
2. Iegūtie apsekojumu rezultāti ne tikai paplašina informāciju par Latvijas darba tirgus problēmām un akcentē uzmanību uz nepietiekami risinātiem jautājumiem darba tirgus politikā, bet rada arī zināmas pārdomas par respondentu izpratni, kas saistīta ar svarīgiem ekonomikas attīstību veicinošiem aspektiem,
Edgars Kasalis, Kārlis Purmalis. Darba devēju apsekojumu rezultātu interpretācijas aspekti 159 piemēram, tehnoloģiskā progresa ietekmi uz darba ražīgumu, starptautisko darba dalīšanu un konkurenci.
3. Nenoliedzot darbaspēka nepietiekamības faktu galvenajās ekonomisko aktivitāšu grupās, aptauju rezultāti parāda virkni nepietiekami risinātu jautājumu likumdošanas sfērā un sniedz vērtīgas ierosmes tās pilnveidošanai.
4. Aptauju rezultāti liecina par darbaspēka iekšējās un īpaši ārējās migrācijas jautājumu saasināšanos, kas prasa noteiktus risinājumus darbaspēka migrācijas valsts politikā.
5. Veidojot darba tirgus politiku, jāievēro vairāki svarīgi aspekti: izglītības sistēmas tuvināšana darba tirgus mainīgajām prasībām, paredzot darba pieprasījuma izmaiņas pa profesijām nākotnē, pilnveidojot profesionālo un akadēmisko izglītību un tālāk attīstot mūžizglītības sistēmu valstī.
Literatūra
1. Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros. Rīga : Latvijas Universitāte, 2007. 223 lpp.
2. LU un SIA „Latvijas Fakti” veiktā Darba devēju kvalitatīvā apsekojuma nepublicētie transkripti.
3. LU un SIA „Latvijas Fakti” veiktā Darba devēju kvantitatīvā apsekojuma datu darba masīvi.
Summary
The paper deals with some aspects of the Employer’s survey (2006) results interpretations.
These surveys were done with the main purpose to develop tools and to give additional information for Latvian labour market policy development. Special attention was paid to questions of supply and demand for labour force and their balances in the short and long run by professions, branches of national economy. Theoretical and practical significance of the paper is indicated in the authors’ valuation the surveys’ results and proposals for labour market policy development.
Key words: labour market, employed, employment, professions and occupations, quantitative and qualitative surveys.
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2007. 718. sēj. Ekonomika VI, 160.–167. lpp.