LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2007. 718. sēj. Ekonomika VI, 160.–167. lpp.
Aizdevumu apkalpošanas un naudas plūsmas rādītāju
Jānis Kasalis, Maiga Kasale. Aizdevumu apkalpošanas un naudas plūsmas rādītāju analīze: .. 161 Naudas plūsmas multiplikators raksturo brīvos naudas līdzekļus uz vienu akciju, pēc tā zināmā mērā var spriest par uzņēmuma spēju nosegt aprēķinātās dividendes ar pašu brīvajiem naudas līdzekļiem. Naudas plūsmas analīze dod labāku priekšstatu par uzņēmuma peļņas struktūru un ienākošajiem un izejošiem naudas apjomiem konkrētā laika posmā. Naudas plūsmas multiplikators dod iespēju attiecināt uzņēmuma finansiālās darbības rezultātus pret akciju vidējo vērtību, tomēr visai ierobežoti ataino uzņēmuma faktisko naudas plūsmas stāvokli. Šis rādītājs zināmā mērā paliek teorētiskā līmenī, jo praksē dividenžu izmaksāšana faktiski paliek uzņēmuma īpašnieku ziņā. Gadījumos, kad runa ir par kāda uzņēmuma iegādi, tā vadībai, nosakot aktīvu ienesīgumu, ir jāmēģina noteikt aktīvu tirgus vērtība, tādējādi nosakot pašreizējo, nevis vēsturisko uzņēmuma ienesīgumu. Mūsdienīgā uzņēmumu vadības analīzē, ja runa ir par jauna uzņēmuma iegādi, lieto tādu jēdzienu kā investīciju naudas plūsmas ienesīgums.
Investīciju naudas plūsmas ienesīgums = pamatdarbības naudas plūsma / investīciju
apjoms (2. formula) [5]
Šī formula raksturo tīro naudas plūsmu, ko var iegūt uzņēmums, tā vadībai ieguldot konkrētus naudas līdzekļus (investīcijas) jauna uzņēmuma iegādē. Tomēr, lai aprēķinātu šo rādītāju, uzņēmuma vadības rīcībā jābūt arī informācijai par finansiālās darbības prognozēm. Izvērtējot uzņēmuma vadības darbību raksturojošo finanšu analīzi, var teikt, ka lielākais īpatsvars tiek likts uz aktīvu ienesīguma un kapitāla rentabilitātes rādītājiem, kā arī liela uzmanība veltāma aktīvu tirgus vērtības un peļņas – kura lielā mērā ir atkarīga no sekmīgas vadības – rādītāju noteikšanai.
Tādējādi – no kredītiestāžu viedokļa – naudas plūsmas analīze ir labi izmantojama, nosakot uzņēmuma kredītsaistību izpildes iespēju nākotnē. Šajā, tāpat kā citos gadījumos, ir svarīgi salīdzināt iegūtos rādītājus ar nozares vidējiem rādītājiem, kā arī aplūkot tos vairāku periodu dinamikā, lai noteiktu potenciālā aizņēmēja raksturīgās finanšu rādītāju tendences un sezonalitāti. Aplūkojot vispārējās tendences aizņēmumu piešķiršanā un potenciālo aizņēmēju analīzē, var secināt, ka situācijā, kad potenciālais aizņēmējs ar saviem ieņēmumiem no pamatdarbības nevar segt kredīta procentu un pamatsummas maksājumus vai var veikt to tikai daļēji, praktiski nepastāv iespēja aizņēmuma piešķiršanai, – pat tad, ja kredīta nodrošinājums būtu pietiekams. Šeit jāņem vērā apstāklis, ka tikai neliels skaits uzņēmumu, kuri darbojas LR tautsaimniecībā, savas akcijas kotē Rīgas Fondu biržā. Līdz ar to formulas Nr. 1 un Nr. 2 ir lietojamas tikai šāda veida uzņēmumiem. Pēc autoru domām, valstiski svarīgi ir palielināt to LR uzņēmumu skaitu, kuru akcijas tiek kotētas fondu biržā, tādējādi palielinot potenciāli iespējamo ārvalstu un pašmāju investoru loku, kuri būtu gatavi ieguldīt savu kapitālu publiski kotētos uzņēmumos.
Runājot par aizdevumu apkalpošanas jeb maksātspējas rādītājiem, jāievēro, ka kredīta pamatsummas un tā procentu samaksu grafikā noteiktajos termiņos nosaka:
procentu samaksas seguma koeficients;
•
kredītsaistību seguma koeficients;
•
naudas plūsmas analīze.
•
162 Ekonomika Vi
Procentu samaksas seguma koeficients ir viens no kreditoru finanšu analīzes rādītājiem, kas palīdz noteikt aizņēmēja spēju segt procentu maksājumus no savas pamatdarbības. Šo koeficientu aprēķina pēc formulas:
Procentu samaksas seguma koeficients = peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu un procentu samaksas / procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas (3. formula) [5]
No formulas izriet, ka, jo lielāki ir potenciālā aizņēmēja ienākumi, respektīvi, ienākumi no pamatdarbības, jo vieglāk viņam ir segt procentu maksājumus. Kredīta procentu segšanas avots ir ieņēmumi no pamatdarbības; tiem samazinoties, samazinās aizņēmēju kredītspēja. Tādējādi šādi aizņēmēji ir mazāk stabili un kredītiestādēm riskantāki. Dažādām kredītiestādēm var būt atšķirīgi standarti par procentu samaksas seguma koeficientu, jo trūkst viennozīmīga pieņēmuma, tomēr ir skaidrs, ka tam būtu jābūt lielākam par vienu. Procentu samaksas seguma koeficientu aprēķina metodiku pārsvarā lieto valstīs, kuru grāmatvedības sistēma tiek veikta atbilstoši Starptautiskiem grāmatvedības standartiem (SGS). Latvijā no tiem ir zināmas atšķirības, tāpēc, vadoties no mums pieejamā peļņas vai zaudējumu aprēķina rādītājiem, var iegūt šādas procentu samaksas seguma koeficienta modifikācijas – I un II:
Procentu samaksas seguma koeficients I = peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu samaksas / procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas
(4. formula) [veidojuši autori]
vai arī:
Procentu samaksas seguma koeficients II = peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļu samaksas / procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas
(5. formula) [veidojuši autori]
4. un 5. formula atšķiras ar peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīciju „ārkārtas ieņēmumi” un „ārkārtas izmaksas” vērā ņemšanu. Pēc autoru domām, korektai procentu samaksas seguma koeficienta aprēķināšanai Latvijā jāizmanto peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcija „peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem”, attiecinot to pret procentu maksājumiem un tamlīdzīgām izmaksām, jo tās ir sedzamas no pamatdarbības ieņēmumiem. Šinī gadījumā ārkārtas pozīcijas un nodokļi nav ņemami vērā.
Kredītsaistību seguma koeficients pilnīgāk atspoguļo potenciālā kredītņēmēja spēju norēķināties par uzņemtām saistībām noteiktos termiņos un to aprēķina pēc formulas:
Kredītsaistību [kredīta maksājumu] seguma koeficients = peļņa pirms nodokļu un procentu samaksas / (procentu maksājumi) + (kredīta pamatsummas maksājumi)/
(1 – uzņēmuma ienākumu nodokļa likme) (6. formula) [5]
Jānis Kasalis, Maiga Kasale. Aizdevumu apkalpošanas un naudas plūsmas rādītāju analīze: .. 163 Šis koeficients ietver procentu maksājumus pilnā apmērā, jo tie netiek aplikti ar nodokļiem, respektīvi, samazina apliekamā uzņēmumu ienākumu nodokļa likmi.
Savukārt, tā kā kredīta pamatsummas atmaksas maksājumi nesamazina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, tos koriģē ar uzņēmuma ienākumu nodokļa likmi.
Latvijas situācijā, tāpat kā iepriekšējā formulā, autori piedāvā šīs formulas skaitītājā izmantot peļņas vai zaudējuma aprēķina pozīciju „peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem”. Pastāv arī cita iespēja aprēķināt kredītsaistību seguma koeficientu:
Kredītsaistību seguma koeficients I =[pamatdarbības naudas plūsma + procentu maksājumi × (1-uzņēmuma ienākumu nodokļa likme)] / [procentu maksājumi × (1-uzņēmuma ienākumu nodokļa likme) + kredīta pamatsummas maksājumi]
(7. formula) [5]
Kredītsaistību seguma koeficienta aprēķina pamatā ir pieņēmums, ka minētās saistības ir sedzamas no pamatdarbības naudas plūsmas. Pārskata perioda peļņas vai zaudējumu summa ar pamatlīdzekļu nolietojumu un procentu maksājumiem tiek koriģēti ar uzņēmuma ienākumu nodokļa likmi.
Kreditorus interesējošās uzņēmumu finanšu analīzes gadījumā autori vēlas vērst uzmanību uz to, ka katra potenciālā aizņēmēja saistību atmaksa ir pētāma noteiktā laika posmā (mēnesis, ceturksnis, gads u. c.), un tās pamatā ir pieņēmums, ka kredītsaistības ir sedzamas no uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumiem un uzņēmuma darbībai ir jābūt rentablai vismaz pirms nodokļu nomaksas. Kredītiestādes interesē, lai būtu segti visi aizņēmēja maksājumi: gan procentu, gan pamatsummas – neatkarīgi no tā, vai aizņēmējam ir peļņa vai zaudējumi. Tomēr ir iespējama situācija, ka aizņēmēja naudas plūsma ļauj pilnībā nosegt kredīta procentu un pamatsummas maksājumus, bet pirms ārkārtas posteņu un nodokļu nomaksas ir radušies zaudējumi.
Aizdevumu apkalpošanas un naudas plūsmas rādītāji tiek analizēti arī E. Helferta modelī [1]. Modelī ietilpst rādītāji, kuri liecina par uzņēmuma spējām pildīt noteiktās kredītsaistības aizņēmuma un tā procentu atmaksai noteiktajos termiņos un apjomā. Aizdevumu apkalpošanas rādītāji sastāv no procentu samaksas seguma koeficienta un kredītsaistību seguma koeficienta, kuri raksturo uzņēmuma spēju no saimnieciskās darbības ieņēmumiem segt kredītsaistības.
Procentu samaksas seguma koeficients = peļņa pirms nodokļu un procentu samaksas / procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas (8. formula) [5]
Kredītsaistību seguma koeficients = peļņa pirms nodokļu un procentu samaksas / (procentu maksājumi + kredīta pamatsummas maksājumi / (1 – nodokļu likme)
(9. formula) [5]
Kredītsaistību seguma koeficients I = [naudas plūsma no saimnieciskās darbības + procentu maksājumi × (1 – nodokļu likme)] / [procentu maksājumi × (1 – nodokļu likme) + kredīta pamatsummas maksājumi] (10. formula) [5]
164 Ekonomika Vi
Pēc autoru domām, šeit pastāv manipulācijas iespējas, izmantojot pirms vai pēc nodokļu nomaksas atbilstošos rādītājus. Ē. Helferts (E. Helfert), runājot par kredītu procentu samaksu, savā modelī iesaka izmantot peļņu pirms nodokļu un procentu nomaksas atbilstoši SGS nosacījumiem, bet, ņemot vērā Latvijas grāmatvedības sistēmu un kārtību, autori piedāvā izmantot rādītāju peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem”.
Aplūkojot aizdevumu apkalpošanas rādītājus, papildus var izmantot arī tā dēvētos finanšu analīzes modeļus, ar kuru palīdzību veic uzņēmumu finanšu analīzi no kreditoru viedokļa. Eksistē daudzi vienkārši un komplicētāki risku analīzes modeļi.
Par vienkāršota uzņēmuma kredītu risku noteikšanas modeli var uzskatīt atsevišķu finanšu darbības rādītāju analīzi. Sarežģītāka modeļa forma ietver sevī koeficientu sistēmas izstrādi, uz kuras rezultātiem balstās kreditēšanas lēmumu pieņēmēji.
Mūsdienīga un dzīvotspējīga kreditēšanas lēmuma pamatā ir modeļa izstrāde, kas ietver ne tikai finanšu rādītāju, bet arī citu ar kredītu riskiem un to vadību saistītu lielumu analīzi, kā arī darbības prognozēšanu nākotnē. Šajā gadījumā runa ir par tā saucamo „PRISM” modeli, kas ir viens no veiksmīgākajiem koncentrētas uzņēmuma kredītu risku analīzes modeļiem, un tā izstrādi pamatā veicis M. Glancs (M. Glanz) [4]. Šis finanšu analīzes koeficientu sistēmas modelis, galvenokārt paredzēts uzņēmumu finanšu analīzei no kreditoru viedokļa, ir izstrādāts ASV. „PRISM”
modeli izmanto kredīta piešķiršanas projekta finansiālai un dzīvotspējas analīzei.
Modeļa pamatā ir šādi galvenie informatīvie bloki:
vadības (
• management);
mērķu (
• intention);
atmaksas (
• repayment) informatīvais bloks.
Bloks „vadība” ietver:
aprakstu par uzņēmuma darbības ilgumu nozarē, tā darbības veidiem,
• galvenajiem noieta tirgiem, sadarbības partneriem, konkurentiem, meitas uzņēmumiem, analizējamās nozares sezonalitāti, tās īpatnībām;
aprakstu par uzņēmuma vadību; tās izglītību, pieredzi biznesā, vēsturisko
• informāciju, saikni ar akcionāriem, reputāciju;
aprakstu par attiecībām ar kreditētāja banku, klienta un bankas sadarbības
• ilgums, ienesīgums no klienta maksātajām komisijas maksām, kopējie klienta parādi, klienta parādu atmaksas vēsture;
aprakstu par finanšu informāciju; auditētie finanšu pārskati, konservatīvisms
• finanšu pārskatu sastādīšanā; kompānijas iesaistīšanās tiesvedību aktivitātēs, finanšu pārskatu ekspresanalīze.
Aplūkojot vadības analīzes svarīgākos aspektus, uzsvars liekams uz uzņēmuma darbības ilgumu nozarē, jo, kā rāda statistika, tieši šis faktors var sastādīt īpašu risku finansētājam, jo, pēc LR Uzņēmumu reģistra aptauju datiem, pirmās darbības gada laikā darbību dažādu iemeslu pēc pārtrauc līdz 70% jaundibināto uzņēmumu. Svarīgs faktors ir uzņēmuma vadības pieredze nozarē un reputācija, jo pastāv uzskats, ka gadījumos, ja uzņēmuma vadība ir rīkojusies negodīgi pret kādu sadarbības partneri, to skaitā kādu no kreditoriem, pastāv liels risks, ka šāda darbība var atkārtoties
Jānis Kasalis, Maiga Kasale. Aizdevumu apkalpošanas un naudas plūsmas rādītāju analīze: .. 165 arī nākotnē. Savukārt, vadības pieredze biznesā, jo īpaši kādā no darbības sfērām, liecina par tās kompetenci un zināma veida reputāciju.
Runājot par klienta attiecībām ar kreditētāja banku, īpaša uzmanība ir pievēršama klienta un bankas sadarbības ilgumam, kā arī klienta parādu atmaksas vēsturei.
Gadījumā, ja klients ir regulāri kavējis kāda iepriekšējā parāda atmaksu, pastāv viedoklis, ka līdzīgas problēmas ir iespējamas arī nākotnē. Šāds apstāklis var būt saistīts vai nu ar klienta attieksmi pret kredītiestādi un saviem pienākumiem, vai arī ar vājo naudas plūsmas plānošanas organizāciju.
Izanalizējot apskatu par uzņēmuma finanšu informāciju, svarīgi noskaidrot, vai tas nav iesaistīts tiesvedībā, kā arī to, kāda ir uzņēmuma tiesvedības vēsture.
Šāda veida informācija raksturo uzņēmuma labā vārda reputāciju, kā arī piesardzību uzņēmējdarbības organizēšanā. Svarīga ir arī informācija par uzņēmumā īstenoto grāmatvedības politiku finanšu pārskatu sastādīšanā, kā, piemēram, metodes izvēle krājumu uzskaitē vai uzkrājumu politikas izvēle.
Bloks „mērķi” sniedz informāciju par:
uzņēmuma aktīvu (īstermiņa un ilgtermiņa) aizvietošanu vai papildināšanu;
•
uzņēmuma kreditoru (īstermiņa un ilgtermiņa) aizvietošanu vai papildi-
• nāšanu;
uzņēmuma kapitāla aizvietošanu vai papildināšanu.
•
Aplūkojot kredītu mērķu galvenos aspektus, finansētājam, respektīvi, kredīt- iestādei, ir svarīgi saprast, kādam nolūkam tieši tiek ņemts konkrētais finansējums.
Ja runa ir par uzņēmuma aktīvu aizvietošanu vai papildināšanu, jau pašā projekta sākumā ir nepieciešams noteikt, vai aktīvi tiks aizvietoti vai arī papildināti, kā arī to, vai tiks aizvietoti vai papildināti ilgtermiņa aktīvi kā pamatlīdzekļi vai runa būs par īstermiņa aktīviem, piemēram, krājumiem. Vadoties no aizvietojamo vai papildināmo aktīvu īpatnībām, bankai, pieņemot lēmumu par kreditēšanu, ir jānosaka arī atmaksas kredīta termiņš.
Izskatot jautājumu par krājumu finansēšanu, ir nepieciešams izanalizēt, vai kreditēti tiks sezonālie vai pastāvīgie krājumi. Veicot šāda veida krājumu analīzi, teorija pieļauj, ka sezonālajiem krājumiem lieto īstermiņa finansēšanu (līdz gadam), bet pastāvīgajiem krājumiem pamatā lieto ilgtermiņa finansējumu. Tomēr jāpiebilst, ka Latvijas kredītiestādes ļoti nelabprāt lieto krājumu finansēšanas ilgtermiņa formu, kā arī šādu rīcību neatbalsta Latvijas Bankas izstrādātā kreditēšanas politikas rekomendācija kredītiestādēm, jo tas tiek uzskatīts par paaugstināta riska darījumu. Analizēt pastāvīgo krājumu apjomu un tā kvalitāti ir sarežģīts process.
Teorētiski uzņēmumam nav nepieciešama peļņa, lai atmaksātu sezonālo krājumu kredītu, jo to var atmaksāt no krājumu gatavās produkcijas, kā arī debitoru apjoma samazināšanās.
Uzņēmuma kreditoru aizvietošana vai papildināšana ir saistīta vai nu ar jau esošo kredītu pārfinansēšanu no citām kredītiestādēm, vai arī jaunu kredītu piešķiršanu.
Nereti ir gadījumi, kad tiek veikta kādas citas kredītu formas aizvietošana ar bankas kredītu. Šeit var būt runa par akcionāru kredītu aizvietošanu, ko kredītiestādes dara ļoti piesardzīgi, ņemot vērā šādas rīcības reālos mērķus, kā arī ievērojot pašu kapitāla īpatsvaru bilancē, to skaitā pašu kapitāla un izsniegto un pieprasīto kredītu
166 Ekonomika Vi
īpatsvaru. Atkarībā no kreditējamās nozares pašu kapitāla īpatsvaram ir jābūt no 20 līdz 30 procentiem no kopējā bilances apjoma. Runājot par uzņēmuma kapitāla aizvietošanu, runa ir par tā saucamo vadības organizēto esošā kapitāla pārņemšanu savās rokās (managament buyout), kā arī par uzņēmumu apvienošanos. Šajā gadījumā kredītiestādes, izanalizējot to ka uzņēmums ir perspektīvs, bet ir notikusi akcionāru krīze, ir gatavas finansēt vadības kapitāla pārņemšanu jeb izpirkšanu no akcionāriem.
Jāpiebilst, ka vadībai, kura veic šādu izpirkšanu, ir jābūt pietiekamiem finanšu resursiem, kā arī reputācijai, lai veiktu šādas darbības. Latvijā šāds kreditēšanas veids ir sastopams visai reti un biežāk saistīts ar finanšu afērām, nevis ar reālu kapitāla izpirkšanu. Latvijas Bankas politika neatbalsta šādu darījumu realizāciju, jo kredītiestādes risks ir augsts. Ar šāda veida darbībām ārzemēs nodarbojas tā dēvētās specializētās investīciju bankas, kuras labi izprot šādu darījumu juridisko pusi un iespējamos riskus. Parasti tās iegūst daļu no uzņēmumu kapitāla, lai kontrolētu lēmumu pieņemšanu un veiksmīgas darbības iznākumā to izdevīgi pārdotu jaunajiem akcionāriem.
Bloks „samaksa” ietver:
aizdevuma īstermiņa samaksu; uzņēmuma iekšējos maksājumus (krājumu,
• debitoru samazinājums), uzņēmuma ārējos maksājumus (dažādi avoti);
aizdevuma ilgtermiņa atmaksu; uzņēmuma iekšējos maksājumus (vēsturiskā
• naudas plūsma), uzņēmuma ārējos maksājumus (kapitāls).
Par uzņēmuma iekšējiem maksājumiem uzskata tādus, kuru samaksas avoti ir rodami uzņēmuma iekšienē. Ir svarīgi, lai aizdevumu samaksa būtu saistīta tieši ar naudas plūsmu no pamatdarbības, jo tas norāda uz uzņēmuma spēju, saņemot finansējumu, ģenerēt papildu naudas līdzekļus un veikt kredītu atmaksu no pašas pamatdarbības. Šāds apstāklis norāda uz kredīta efektīvu izmantošanu. Aplūkojot aizdevuma īstermiņa samaksas iekšējo maksājumu avotus, ir jāmin krājumu, gatavās produkcijas un debitoru samazinājumu, savukārt ārējo maksājumu avoti var būt visdažādākie: akcionāru kredīti, subordinētie kredīti, preču kredīti u. c. Lai arī kādi būtu ārējie maksājumi, svarīgi no kreditoru viedokļa ir saprast to maksājumu avotus un stabilitāti.
Aizdevuma ilgtermiņa samaksas iekšējo maksājumu analīzē izmanto uzņēmuma vēsturisko naudas plūsmu, jo tā rāda uzņēmuma iekšējo spēju ģenerēt pozitīvu naudas plūsmu no pamatdarbības, lai veiktu kredītu samaksu. Svarīga ir naudas plūsmas kvalitāte, uzticamība, izmaiņu dinamika, kā arī prognozējamā naudas plūsma, tās avoti, atmaksas termiņi un iespējamība. Savukārt, aizdevuma ilgtermiņa samaksas ārējie maksājumi ir atkarīgi no uzņēmuma kapitāla izmaiņām, peļņas uz akciju, kā arī no aizņemtajiem līdzekļiem, ko nosaka aktīvu kvalitāte, peļņas prognozes un naudas plūsmas.
Rezumējums
Aplūkojot Latvijas Republikas tautsaimniecības pašreizējās aktuālās problēmas no kredītiestāžu viedokļa, var teikt, ka aizvien pieaugošu lomu ekonomiska rakstura lēmumu pieņemšanā nosaka vadības informācija par saimnieciskā subjekta finanšu stāvokli. Pie tam minētai informācijai jābūt ne tikai pietiekami precīzai un aktuālai, bet arī jāpastāv iespējai uz tās bāzes veikt dažādu ekonomisko rādītāju likumsakarību
Jānis Kasalis, Maiga Kasale. Aizdevumu apkalpošanas un naudas plūsmas rādītāju analīze: .. 167 analīzi ne tikai viena uzņēmuma ietvaros, par kuru ir jāpieņem lēmumi, bet arī minēto rādītāju salīdzināšanu ar tās nozares vidējiem rādītājiem, kurā darbojas uzņēmums.
Īsais un dinamiskais laika periods pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, risināmo problēmu daudzveidība un ierobežotie resursi ir iemesls, ka vēl aizvien ir vāja nozarēs darbojošos uzņēmumu vidējo rādītāju analīze, bet atsevišķās nozarēs tādu iegūt praktiski nav iespējams.
Kredītu risku vadības aktualitātei ir tendence pieaugt gan Latvijā, gan pasaulē.
Jēdziens „risku vadība” ietver sevī ar konkrētās nozares uzņēmuma darbību saistīto risku novērtēšanu un augstākā pieļaujamā līmeņa noteikšanu, līdz kuram kredītiestāde ir gatava piešķirt finansējumu. Praksē ir pierādījies, ka ar ķīlu esamību un to reģistrēšanu kādā no oficiālajiem ķīlu reģistriem netiek atrisinātas visas ar kredītu risku vadību saistītās problēmas, jo nodrošinājums ir tikai viens no kredītu risku samazināšanas veidiem. Tādējādi ir nepieciešams izstrādāt kompleksu pieeju kredītu risku novērtēšanā un to vadībā. Kredītiestādes var veidot savu kredītu risku vadības politiku, kuru ieteicams balstīt uz kādu no finanšu analīzes modeļiem.
Literatūra
Brigham, E. F., Gapenski, L. C.
1. Intermediate Financial Manadement. Philadelphia,
San Diego : The Dryden Press, 1993.
Kasalis, J. Analysis of the financial Indicators of Latvia’s Economic Sectors.
2. Latvian
Economy at the Turn of Centures. Riga : University of Latvia, 2000, 1(26), p. 106–
122.
Kasalis, E., Kasalis J. Universāls uzņēmējdarbības finanšu analīzes modelis un tā 3. adaptācija. Latvijas Universitātes Raksti, Ekonomika, III, 671. sēj. Rīga : Zinātne,
2004, 135–141. lpp.
Mackevicius, J., Paskaite, D.
4. Finansine Analize. Vilnius : Katoliku pasaulis, 1998.
Хельферт, Э.
5. Техника финансового анализа (Helfert, E. A. Techniques of Financial Analysis.) Эрик Хельферт: Перевод с английского под ред. Белых Л. П. Москва : Audit-Juniti, 1996. 663 с.
Summary
This paper was developed at the time when the managements of companies and credit institutions were oriented toward increased consideration with respect to financial analysis indicators when making economic and business type decisions .Nowadays various literature sources on financial analysis are available. Theoretical significance of this paper is expressed in authors’ proposal to apply certain financial analysis indicators and calculation methods.
Key words: financial activity, analysis, loans, ratio method.
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2007. 718. sēj. Ekonomika VI, 168.–177. lpp.